VID turpina darbu pie Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (“EDS”) modernizācijas un ar šā gada 22. jūliju ir ieviesis jaunu risinājumu – servisu saskarni Application Programming Interface (“API”). Šī risinājuma mērķis ir vienkāršot deklarāciju iesniegšanas procesu uzņēmumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Šajā rakstā – par EDS API izmantošanas iespējām.
Ieņēmumu atzīšanas prakse ir viena no sarežģītākajām – īpaši tad, ja darījumā iesaistīti divi vai vairāki līdzēji. Atzīstot ieņēmumus šādos darījumos, uzņēmumam bieži rodas jautājumi. Vai visa rēķina summa ir mani ieņēmumi? Vai esmu starpnieks? Šajā rakstā – par to, kādas tiesību normas piemērot, lai atbildētu uz šiem jautājumiem.
Uzņēmumam attīstoties, pieaug tā ģenerētās dokumentācijas un finanšu uzskaites datu apjoms. Bezpapīra grāmatvedības koncepciju pilnveido tehnoloģisko risinājumu izstrādātāji un digitālie jaunuzņēmumi, bet to īsteno katrs uzņēmums individuāli, lai padarītu savu grāmatvedību vienkāršāku un efektīvāku, ļaujot ikvienai iesaistītajai personai brīvi rīkoties ar finanšu uzskaites datiem.
Globālajā ekonomikā šobrīd notiek būtiskas izmaiņas Covid-19 ietekmē, taču joprojām ir vērojama starptautiskā kapitāla kustība, un investoru interese par ieguldījumiem nerimst. Īpaši nozīmīga šajos neskaidrajos laikos kļūst investoru vēlme maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes sekas.
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā 15. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” (15. SFPS), kurš papildina un apvieno vairākos starptautiskajos standartos iepriekš aplūkotos ieņēmumu atzīšanas principus. Šī standarta piemērošanā komersanti ir saskārušies ar vairākām problēmām. Šajā rakstā – par jautājumiem, kurus jau vairāk nekā gadu risina Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (International Financial Reporting Interpretations Committee – “IFRIC”), kura uzņēmējiem un grāmatvežiem skaidro SFPS piemērošanu noteiktos gadījumos.
SOLVIT var palīdzēt situācijās, kad citu dalībvalstu iestādes nosaka prasības, kas ir pretrunā ES noteikumiem. Turklāt šī tīkla darbība pārsvarā notiek internetā un tā pakalpojumi tiek sniegti par velti, kas ir svarīgs faktors, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto situāciju pasaulē.
Darba pienākumu veikšana ārpus savas mītnes valsts mūsdienās ir vispārpieņemta prakse. Darbiniekus bieži nosūta darbā uz citiem grupas uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat cilvēki, meklējot labākus darba piedāvājumus, īslaicīgi vai uz ilgāku laiku brauc strādāt uz ārzemēm. Šāda darbinieku pārvietošanās vienmēr jāvērtē no nodokļu tiesību aktu perspektīvas, jo uzturēšanās citā valstī var ietekmēt personas nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par nodokļu jautājumiem, kas var rasties Covid-19 sakarā uzlikto pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.
Jau iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām. Viens no atbalsta pasākumiem darba devējiem (DD) un ņēmējiem ir dīkstāves pabalsts. Šajā rakstā – par dīkstāves pabalsta uzrādīšanu grāmatvedībā un DD ziņojuma sagatavošanu, ja darbinieks atrodas dīkstāvē.
Pašizolācija un karantīna, kā arī robežu slēgšana daudziem ir radījusi sarežģījumus. Viens no jautājumiem ir, kā nodrošināt tiesību normām atbilstošu dokumentu parakstīšanu attālināti. Piemēram, varētu būt apgrūtināta dokumentu pārsūtīšana pa pastu starp valstīm, kā arī notāra apliecinājuma iegūšana, dokumentu apostille. Šajā rakstā – par dokumentu elektronisku parakstīšanu attālināti Latvijā un citās valstīs.
Modernā grāmatvedība virzās uz maksimāli robotizētu nākotni – automatizējam datu apmaiņu, apstrādi un dokumentācijas sagatavošanu. Var rasties iespaids, ka šādas automatizācijas veikšanai ir nepieciešama sarežģīta un dārga automatizācijas programmatūra, piemēram, UiPath vai BluePrism, taču tā nav – manuālus darbus var automatizēt ar jau pieejamajiem rīkiem bez papildu izmaksām. Tiesa, šo risinājumu izmantošanai nepieciešamas vismaz programmēšanas pamatprasmes.
Valstu valdības un veselības uzraudzības iestādes visā pasaulē ir uzsākušas visaptverošu Covid-19 apkarošanu, taču darāmā vēl ir daudz. Vairākas valstis ir noteikušas karantīnu miljoniem iedzīvotāju un, ja stāvoklis pasliktināsies, arī citas valstis varētu ieviest līdzīgus karantīnas pasākumus. Covid-19 ir kļuvis par nopietnu risku ne tikai globālajai, bet arī Latvijas ekonomikai.
