Lai ieviestu atbalsta pasākumus laikus un nodrošinātu nodokļu maksātāju (NM) darbības nepārtrauktību, valdība ir izstrādājusi un iesniegusi saskaņošanai jaunus noteikumus par algu subsīdijas atbalsta sniegšanu NM darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu, lai NM būtu skaidrs, kuras nozares un kā varēs pieteikties atbalstam.
Kad ārējie apstākļi ir īpaši izaicinoši, kārtība iekšējos procesos un informācijas pieejamības ātrums var izrādīties svarīgs konkurētspējas uzlabošanas aspekts. Finanšu funkciju mūsdienās izaicina gan izmaiņas biznesa vidē un ekonomikā, gan straujie attīstības soļi tehnoloģiju jomā, tādēļ finanšu vadītājam vairs nepietiek ar zināšanām tikai finanšu jautājumos. Ik gadu rīkotajā finanšu vadītāju aptaujā PwC noskaidro, ar kādām problēmām saskaras uzņēmumi jomās, kuras finanšu vadītāji tur savā redzeslokā un prioritāšu saraksta augšgalā, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un uzlabotu finanšu funkcijas sniegumu. Šajā rakstā piedāvājam Centrālās un Austrumeiropas PwC organizētās finanšu vadītāju (CFO) aptaujas rezultātu apkopojumu un mūsu redzējumu par iespēju atbalstīt finanšu vadītājus.
Daudzi strādājošie vēlas izmantot atvaļinājumu tieši vasarā, bet grāmatveži parasti izvēlas laiku atpūtai, kad ir salīdzinoši mazāks darba apjoms. Nodokļu pārskatu iesniegšanas, algas aprēķināšanas un izmaksāšanas, kā arī mēneša slēgšanas laikā pārsvarā ir apgrūtinoši izmantot pilnu atvaļinājuma laiku. Šajā rakstā apskatīsim aizvietošanas iespējas un atbilstošu grāmatvedības risku izvērtēšanu grāmatvežu prombūtnes laikā.
Visiem nu jau ne tik svešais termins “depozīta sistēma” sāk kļūt par vienu no ikdienas sastāvdaļām. Šā gada 1. februārī sāka darboties obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamiem un vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem, tādējādi cenšoties novērst vides piesārņojumu. Jaunā depozīta sistēma attiecas uz visiem dzērienu tirgotājiem un to tirdzniecības vietām, degvielas uzpildes stacijām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kas tirgo dzērienus pudelēs, un citiem. Šajā rakstā aplūkosim aplūkosim uzskaiti tirgotāja grāmatvedībā, kuram noteikts, ka jāuzstāda depozīta sistēmas punkts tirdzniecības tuvumā.
Gada pārskatu sagatavošana ir aktuāla katram uzņēmumam, un nereti šajā procesā tiek vairākkārtīgi veiktas izmaiņas, kas tieši ietekmē skaitliski atspoguļoto informāciju pārskatā. Grāmatvedības programmas lielākoties nodrošina automātisku bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina sagatavošanu, tomēr atkarībā no uzņēmuma lieluma jāsagatavo arī vairāki pielikumi, kuru sagatavošana mēdz aizņemt ilgu laiku. Šajā rakstā dalīsimies ar ieteikumiem, kā paātrināt gada pārskata tehnisko sagatavošanu.
Kriptovalūta mūsdienās jau vairs nav svešs termins. “Kripto” apzīmē šifrēšanu, ko nodrošina visās mūsdienu digitālajās valūtās. Kriptovalūtām, piemēram, Bitcoin un Dogecoin, ir vērtība, jo cilvēki iegādājas tās par maksu. Pēc tam kriptovalūtu var apmainīt pret precēm, pakalpojumiem vai valdības emitētām valūtām, piemēram, eiro. Šajā rakstā skaidrojam, kā atspoguļot kriptovalūtas darījumus, ja uzņēmums ir starpnieks starp fizisku vai juridisku personu, kura vēlas šo valūtu iegādāties vai apmainīt pret naudu, un biržu, kur šo valūtu ir iespējams iegādāties.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Grāmatvedības likums un ar to saistītie MK noteikumi Nr. 877. Šim regulējumam pārejas posms nebija paredzēts, tāpēc vēlreiz pievēršam uzmanību būtiskām izmaiņām, kas skar uzņēmuma vadītāja pienākumus un atbildību par kontroles sistēmas noteikumu izveidi, kas atspoguļojami uzņēmuma grāmatvedības politikā.
Iepriekšējā rakstā par uzņēmumiem pieejamo finansējumu informējām par pašlaik papildus pieejamajiem grantiem, aizdevumiem un garantijām, kuras finansē no valsts un ES fondu līdzekļiem. Tā kā ir sācies jauns ES fondu periods, šobrīd arvien detalizētāk tiek izstrādātas apakšprogrammas ES finansējuma prioritāšu noteikšanai. ES investīcijas 2021.–2027. gada periodam kopā paredz 10,44 miljardu eiro ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd ir izstrādāts provizorisks prioritāšu un atbalstāmo pasākumu saraksts un ar 2022. gada vidu varētu uzsākt projektus. ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tātad projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Šajā rakstā – sīkāk par Latvijas Atveseļošanas fonda prioritātēm, pieejamo finansējumu un programmām, kā arī par ES struktūrfondos 2021.–2027. gada periodam pieejamiem līdzekļiem.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
Jau esam informējuši MindLink.lv lasītājus, ka grāmatvedības politikai jābūt aktualizētai, jo 1993. gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību” ar 2022. gada 1. janvāri aizstās Grāmatvedības likums. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām, kas jāapraksta grāmatvedības politikā, un par nolūkiem, kam tā kalpo.
MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.
Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, valdība atbalsta privāto sektoru ar dažādiem pasākumiem, kas finansiāli palīdz uzņēmumiem daļēji segt īstermiņa zaudējumus. Tomēr uzņēmumiem šobrīd ir ļoti svarīgi saredzēt nākotnes izaugsmes iespējas, kas bieži vien tiek sasaistīts ar finansējuma pieejamību attīstībai, uzlabojumiem un jaunu tirgu apgūšanai.
Papīra dokumenti – rēķini un pavadzīmes – mēdz pazust vai grāmatvedībā tiek iesniegti ar nokavēšanos, kas noved pie neprecizitātēm grāmatvedībā un nodokļu deklarācijās, kā arī kavētiem maksājumiem. Obligātie elektroniskie dokumenti varētu novērst šos trūkumus.
Šā gada 12. oktobrī Ministru kabinets (MK) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu,” nosakot elektronisko attaisnojuma dokumentu un e-rēķinu obligātu lietošanu ne vēlāk kā 2025. gadā. E-rēķinu izmantošana būs obligāta apritē starp komersantiem (B2B) un starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G).
Iepriekš jau esam rakstījuši par jauno Grāmatvedības likumu, kas pieņemts šā gada 10. jūnijā un stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, kā rezultātā spēku zaudēs likums “Par grāmatvedību” un saistošie 2003. gada 21. oktobra MK noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (MK 585). Stājoties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam, paredzēts izstrādāt un izdot jaunus MK noteikumus “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi.” Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu un ieviešanas termiņiem.
