Ieviešot piegādātāju pārvaldības modeli, uzņēmumi meklē efektīvākās iespējas optimizēt attiecības ar saviem piegādātājiem, uzlabot piegādes ķēdes efektivitāti un samazināt savas izmaksas, lai turpinātu saņemt kvalitatīvākās preces un pakalpojumus visatbilstošākajā laikposmā.
Iepriekšējā rakstā ar nodokļu plaisas piemēru skaidrojām, kādēļ nodokļi ir būtiska ESG komponente. Nodokļu caurspīdīgums un nodokļu pārvaldība ESG kontekstā tiek aktualizēta arī PwC uzņēmumu tīklā – pērn PwC publicēja pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” (šeit). Pētījumā aplūkoti 269 biržā kotētu uzņēmumu (Austrālija, Brazīlija, Vācija, Īrija, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice, Apvienotā Karaliste) ilgtspējas pārskati, proti, vai un kā uzņēmumi tajos atspoguļo nodokļu aspektus. Pētījumā izvērtēts, kādus ilgtspējas ietvarus (t.i., dokumentus un vadlīnijas) uzņēmumi šim nolūkam izmanto visvairāk. Rakstā esam apkopojuši informāciju no pētījuma, lai skaidrotu, kāda informācija par nodokļiem būtu jāiekļauj uzņēmumu ilgtspējas pārskatos.
Ilgtspēja ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, un uzņēmumiem jāpielāgojas arvien stingrākām prasībām attiecībā uz atbildīgu un pārredzamu darbību. Eiropas Savienība (ES) ir spērusi būtiskus soļus, lai uzlabotu uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas standartus, ieviešot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive – CSRD). Tā paredz plašāku ziņošanas prasību loku un detalizētākas vadlīnijas, kuras uzņēmumiem palīdz nodrošināt pilnīgāku un precīzāku informāciju par to ietekmi uz vidi, sabiedrību un pārvaldību, kā arī iezīmē kritērijus uzņēmumiem, kam ir pienākums ziņot par savu ilgtspējas praksi.
Mūsdienās bieži runā par ESG vai ilgtspēju, ko cilvēki sākotnēji vairāk saistīja ar vidi un klimata pārmaiņām. Pēdējā laikā īpaši aktualizējusies arī ESG sociālo jautājumu komponente un pārvaldības komponente, runājot, piemēram, par darbiniekiem, piegādes ķēdēm vai nodokļu pārvaldību. Šajā rakstā esam īsumā apkopojuši, kāpēc nodokļi mūsdienās būtu jāuzskata par būtisku ilgtspējas aspektu.
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē uzņēmumiem jārīkojas proaktīvi, lai saglabātu savu konkurētspēju, un regulāri jānovērtē uzņēmējdarbības potenciālie riski un iespējas. Visbiežāk uzņēmēji risku un iespēju novērtēšanai izvēlas attīstīt risku pārvaldību – ar stratēģijas noteikšanu un rezultātu sasniegšanu integrētu kultūru, iespējas un praksi, uz ko uzņēmumi paļaujas, lai pārvaldītu riskus, veidojot, saglabājot un realizējot vērtību.
Trauksmes celšana nav jauns jēdziens Eiropas Savienībā (ES), tāpēc tas nav saistīts ar ilgtspēju vien. Tomēr tieši ar ilgtspējas regulējuma attīstību ES tiek stiprināts trauksmes celšanas nozīmīgums un nepieciešamība aizsargāt trauksmes cēlējus. Šajā rakstā – par to, kā trauksmes celšanas sistēma var veicināt uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību.
Zaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55% (salīdzinot ar 1990. gada līmeni) un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai sasniegtu šos mērķus un mazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām, valstīm un uzņēmumiem ir būtiski jāsamazina radītās SEG emisijas.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ES) 2023/2772 (“ESRS”) paredz, ka uzņēmumiem būs jāsniedz informācija par savu enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru. Šajā rakstā – par to, kāda ir informācijas atklāšanas prasība un kāpēc uz to jāskatās caur iespēju prizmu.
2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Šā gada janvārī Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (“EFRAG”) uzsāka publiski apspriest divus iecerētos ilgtspējas ziņošanas standartus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Viens standarts ir paredzēts biržā kotētiem MVU, bet otrs – brīvprātīgās ziņošanas standarts – ir domāts citiem MVU, kas nav kotēti biržā.
Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.
Gatavojoties Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasību ieviešanai, šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir nepieciešama ilgtspējas pārskatu ārējā pārbaude, kādas ir sagaidāmās pārbaudes procedūras un kā tām pēc iespējas labāk sagatavoties.
Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).
Uzņēmumiem – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas subjektiem – saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu (ESRS) prasībām jāveic dubultā būtiskuma novērtējums, lai identificētu tiem būtiskās vides, sociālās un pārvaldības jomas (ESG). Atšķirībā no līdzšinējās prakses, kur šīs jomas tika identificētas atbilstoši uzņēmuma radītajai ietekmei, jaunā metodoloģija pievieno papildu analīzes līmeni – novērtējumu par to, kādu finanšu ietekmi rada ESG jomas uz pašu uzņēmumu, raugoties no risku un iespēju perspektīvas.