Kopš tālajā 2018. gadā stājās spēkā aktuālais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums, nu jau par ierastu praksi ir kļuvusi TC dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana kārtējā gada otrajā pusē. Nodokļu maksātāju (NM) vairākumam finanšu gads ir kalendāra gads, kas kopsakarā ar Latvijas TC regulējumu nozīmē, ka TC dokumentācijas iesniegšanas termiņš par iepriekšējo finanšu gadu ir tekošā gada 31. decembris.

Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par plānotajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” un apskatījām izmaiņas, kas sagaidāmas nodokļu un administrēšanas jomā. Šajā rakstā turpinām par ierosinātajām izmaiņām, lai sakārtotu administratīvos un datu apmaiņas procesus.

Vasara daudzos uzņēmumos ir brīdis, kad tiek izvērtēts darbinieku sniegums, kas veiksmīga snieguma gadījumā noved pie priecīgām vēstīm par paaugstinājumiem amatā un prēmiju izmaksām. Taču prēmiju izmaksa ir saistīta ar jautājumu par darba devēja (DD) rīcības brīvību šajā procesā.Prēmiju izmaksa nav DD pienākums, bet gan izvēle. Prēmiju sistēmas izveidē un praktiskajā pielietošanā jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi. Tiesu praksē noteikts, ka prēmija ir uzskatāma par atzinību darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ DD var pats lemt par prēmijas apmēru. Vienlaikus šīs DD lemšanas tiesības nevajadzētu iztulkot kā DD vienpusēju iespēju samaksas aspektā rīkoties nekonsekventi un bez juridiskā pamatojuma.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis plānu tādu situāciju risināšanai, kur fiziskās personas nav pilnībā deklarējušas savus ienākumus. Šogad VID ir identificējis ap 70 000 personu, kuru bankas konta apgrozījums un deklarētie ienākumi atšķiras vismaz par 20 000 eiro. Ar 1. septembri VID plāno sākt masveida paziņojumu izsūtīšanu, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt savus ienākumus un deklarēt tos pilnā apmērā. Šādu vēstuļu sūtīšana nav jaunums – VID tās izmanto jau vairākus gadus, lai pārbaudītu, vai persona deklarē visus apliekamos un neapliekamos darījumus. Vēstule pienāk elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Paredzēts, ka VID sagaida atbildi 30 dienu laikā, skaidrojot atšķirību iemeslus vai labojot gada ienākumu deklarāciju, ja persona konstatē, ka nesakritības bankas kontu apgrozījumā un deklarācijā izriet no nedeklarētiem ienākumiem.

Lai mākslīgo intelektu (MI) veiksmīgi integrētu sabiedrībā, vispirms jāpārkāpj pāri savas morāles slieksnim. Var novērot plašu sabiedrības nostāju, ka “tehnoloģija nav gatava, tā nevar izdarīt to, ko man vajag”. Taču vienlaikus mēs no MI nereti sagaidām cilvēcīgu un patstāvīgu rīcību. Tehnoloģija spēj daudz, tomēr mums jāsaprot, vai mēs arī esam spējīgi ieraudzīt tās pievienoto vērtību. Dators dara nevis to, ko mēs gribam, bet to, ko mēs liekam tam darīt.

Jūnija sākumā Finanšu ministrija rosināja grozīt likumu “Par nodokļiem un nodevām”, lai pilnveidotu vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu, un organizēja grozījumu projekta publisko apspriešanu. Ministru kabinets šo projektu ir apstiprinājis, un šobrīd tas tiek gatavots iesniegšanai Saeimā. Šajā rakstā izceļam svarīgākās izmaiņas.

Šajā rakstu sērijā informējam par valsts atbalsta būtību, un šoreiz aplūkosim vienu no visplašāk izmantotajiem valsts atbalsta regulējumiem – de minimis atbalstu. Šis atbalsta regulējums ir īpaši pievilcīgs, jo tā nosacījumi ir vienkāršoti, kā arī atbalsts ir pieejamāks salīdzinājumā ar citiem valsts atbalsta veidiem. Rakstā aplūkosim nozīmīgākās šī regulējuma izmaiņas, kā arī sniegsim ieskatu par to, kur un pie kādiem nosacījumiem iespējams pieteikties uz šo atbalstu.

Videospēļu spēlēšanas tiešraides ir kļuvušas par populāru izklaides formu, kas straumēšanas platformās piesaista miljoniem skatītāju no visas pasaules. Spēlēšanas tiešraižu veidotāji nereti aicina skatītājus veikt brīvprātīgus maksājumus ar mērķi atbalstīt spēlētāju, kas atsevišķos gadījumos var būt viņa vienīgais ienākuma avots. Šāds ienākums ir piesaistījis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību. Vērtējot personas veiktās darbības – videospēļu tiešraižu veidošanu un naudas līdzekļu saņemšanu no skatītājiem, tika konstatēta nereģistrēta saimnieciskā darbība un aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Persona apstrīdēja VID lēmumu, un lieta nonāca līdz izskatīšanai Latvijas Republikas Senātā. Šajā rakstā aplūkosim lietas būtību un Senāta viedokli par IIN piemērošanu ienākumam no skatītājiem videospēļu tiešraižu straumēšanas laikā.

Latvijas tiesību akti nosaka atšķirīgus principus darba un tam pielīdzināto periodu ieskaitīšanai apdrošināšanas stāžā Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kas saņem valsts vecuma pensiju. Šāds regulējums ir izraisījis strīdus starp pensiju saņēmējiem un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kā arī tiesu praksi, kas balstās uz Latvijas Republikas Satversmes, ES tiesību aktu un starptautisko līgumu interpretāciju.

Mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstība ir ievērojami mainījusi biznesa procesu organizēšanu. Elektronisko rēķinu (e-rēķinu) integrācija ar uzņēmuma resursu plānošanas (“ERP”) sistēmām ir kļuvusi par būtisku stratēģiju uzņēmumiem, kuri vēlas uzlabot darbības efektivitāti un vienkāršot finanšu procesus. Tā ne tikai nodrošina ātrāku rēķinu apstrādi, bet arī būtiski uzlabo datu precizitāti un pārvaldības spēju, iezīmējot nozīmīgas izmaiņas finanšu operācijās.

Iepriekšējā rakstā ar nodokļu plaisas piemēru skaidrojām, kādēļ nodokļi ir būtiska ESG komponente. Nodokļu caurspīdīgums un nodokļu pārvaldība ESG kontekstā tiek aktualizēta arī PwC uzņēmumu tīklā – pērn PwC publicēja pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” (šeit). Pētījumā aplūkoti 269 biržā kotētu uzņēmumu (Austrālija, Brazīlija, Vācija, Īrija, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice, Apvienotā Karaliste) ilgtspējas pārskati, proti, vai un kā uzņēmumi tajos atspoguļo nodokļu aspektus. Pētījumā izvērtēts, kādus ilgtspējas ietvarus (t.i., dokumentus un vadlīnijas) uzņēmumi šim nolūkam izmanto visvairāk. Rakstā esam apkopojuši informāciju no pētījuma, lai skaidrotu, kāda informācija par nodokļiem būtu jāiekļauj uzņēmumu ilgtspējas pārskatos.

Komunikācija ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) noteikti ir drošākais veids, kā pārliecināties par ikdienas praksē izmantoto likuma pantu interpretācijas atbilstību tam oriģināli paredzētajai formai. Lielākajā daļā gadījumu VID informatīvajos un metodiskajos materiālos sniegtās nostādnes visnotaļ saprotami definē likuma prasību piemērošanu. Taču VID 2019. gadā publicētajā transfertcenu (TC) dokumentācijas metodiskajā materiālā (“metodika”) piedāvātā darījuma summas aprēķināšanas formula pārskata gadā veiktam kontrolētam kredītlīnijas vai grupas konta darījumam sniedz krietni vairāk vietas nodokļu maksātāja (NM) interpretācijai, un kārtējo reizi VID piedāvātā alternatīvā aprēķināšanas formula kļuva par sarunu tematu TC speciālistu nesenajā saziņā ar VID.

Šā gada jūlija sākumā tika publicēts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais pārskats par nodokļu politiku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir viens no svarīgākajiem nodokļiem ES, kas veido aptuveni 7,5% no IKP un 18,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES 2022. gadā. Šajā rakstā sniedzam ieskatu EK secinājumos par PVN.

Mākslīgā intelekta (MI) sistēma spēj nodrošināt arvien efektīvāku, konkurētspējīgāku un produktīvāku ikdienas darbu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tirgū pastāv dažādi MI sistēmu modeļi, kurus ir iespējams ieviest, pielāgot sava uzņēmuma vajadzībām un turpmāk izmantot ikdienas darbā. Jāatceras, ka, piemēram, izmantojot MI sistēmu profesionāliem nolūkiem savā organizācijā atbilstoši ES Regulai 2024/1689 (“MI akts”), ir piemērojami dažādi pienākumi MI sistēmu uzturētājiem.