Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka pie noteiktām kontrolēto darījumu summām nodokļu maksātājam 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām jāsagatavo un jāiesniedz TC dokumentācija VID. Nesen VID sniedza būtisku skaidrojumu, ka aktīvu pirkšanas un pārdošanas darījums, iegūstot līdzdalību citas sabiedrības kapitālā, ir tiesību iegūšana uz citas sabiedrības kapitāla daļu (akcijām, daļām, pajām), un tas uzskatāms par darījumu.
Šā gada 1. maijā ir stājies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas dod ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Likumā noteikts, ka trauksmi par pārkāpumiem var celt, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem, tostarp iekšējo trauksmes celšanas sistēmu (ITCS). Šajā rakstā ir aprakstītas prasības un ieteikumi ITCS izveidei un pilnveidei.
Saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumiem 2019. gads ir pēdējais, kurā fiziskas personas saņemtajām dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, var piemērot samazināto IIN likmi. Šajā rakstā – par aspektiem, kam pievērst uzmanību, ja Latvijas uzņēmums šogad izmaksā dividendes fiziskām personām.
Saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumiem 2019. gads ir pēdējais, kurā fiziskas personas saņemtajām dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, var piemērot samazināto IIN likmi. Šajā rakstā – par aspektiem, kam pievērst uzmanību, ja Latvijas uzņēmums šogad izmaksā dividendes fiziskām personām.
Patiesās darījuma būtības slēpšana jeb aizstāšana ar citu darījumu nolūkā gūt nodokļu priekšrocības nav neparasts gadījums, kuru nācies izšķirt tiesai. Šoreiz aplūkojamais spriedums pasludināts par labu VID, atzīstot, ka nodokļu maksātājs nepamatoti atskaitījis priekšnodokli saskaņā ar darījuma partnera noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo šie darījumi uzskatāmi par uzņēmuma pāreju, ko neapliek ar PVN.
Iepriekš rakstījām, ka Augstākā tiesa (AT) lūgusi Eiropas Savienības Tiesu (EST) sniegt prejudiciālo nolēmumu lietā Altic SIA (“Sabiedrība”) pret VID, kurā skatīts jautājums par pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu iespējamu pārkāpumu saistībā ar tiesībām atskaitīt samaksāto priekšnodokli. Šajā rakstā – par EST spriedumu lietā C-329/18, kuras apstākļi sīkāk aprakstīti MindLink 2018. gada 19. septembra rakstā.
Nobeidzot mūsu rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu (TC) aspektiem, šajā rakstā – par to, kādus datus un avotus praksē izmanto, lai noteiktu grupkonta dalībnieku atlīdzības apmēru (procentlikmi), noguldot un aizņemoties finanšu līdzekļus.
Naudas plūsmas pārskats (NPP) ir viena no finanšu pārskata sastāvdaļām, kura Latvijā obligāti jāsagatavo tikai vidējiem un lieliem uzņēmumiem (izmēri pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma definīcijas). Šo uzņēmumu skaits ir neliels salīdzinājumā ar kopskaitu Latvijā, turklāt arī tie uzņēmumi, kam šāda prasība ir, nereti uztver NPP kā formalitāti, no kuras vadībai nav nekāda labuma. Vai tā ir taisnība? Ne gluži, un turpmāk izskatīsim, kādēļ tā.
Noslēdzot mūsu rakstu sēriju par grupas konta (cash pool) transfertcenu (TC) aspektiem, šajā rakstā – par to, kādus datus un avotus praksē izmanto, lai noteiktu grupkonta dalībnieku atlīdzības apmēru (procentlikmi), noguldot un aizņemoties finanšu līdzekļus.
Lai cīnītos pret nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, tiek izstrādāti atbilstoši normatīvie akti un skaidroti tajos ietvertie jēdzieni. Pēdējo gadu laikā valstis savos nacionālajos normatīvajos aktos un nodokļu konvencijās ievieš pretizvairīšanas normas, sekojot ESAO izstrādātajām vadlīnijām. Šie apstākļi uzsver nepieciešamību vērtēt starptautisko grupu darījumu komerciālo saturu un biznesa mērķus. Ekonomiskās būtības noskaidrošana ir viens no būtiskajiem kritērijiem, kas jāizvērtē, lai varētu noteikt, vai uzņēmuma peļņa tiek aplikta ar nodokli tajā valstī, kurā tā ir reāli gūta, un vai nenotiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šajā rakstā – sīkāk par ekonomiskās būtības jēdzienu.
