Tā kā pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) aplikšana ar nodokli Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav pietiekami skaidrota, VID 2019. gada augustā publicētā metodoloģija ar piemēriem skaidro VID pieeju PP aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”), kura sākotnēji var šķist diezgan agresīva, īpaši ņemot vērā to, ka gandrīz visus no PP izejošos maksājumus apliek ar UIN. Šajā rakstā – sīkāk par VID aprakstīto pieeju.

Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.

Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) saistībā ar neapliekamo minimumu, ko piemēros remigrējušu diasporas locekļu ārvalstīs gūtajiem vecuma pensijas ienākumiem. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām.

Darbaspēka trūkuma aizpildīšanai darba devēji Latvijā arvien biežāk izvēlas piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm. Darba līgums ir visbiežāk izvēlētais pamats trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šajā rakstā – par pieciem faktoriem, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu ar trešās valsts pilsoni.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas ilgtermiņa apņemšanos izveidot galīgo PVN sistēmu, kas būtu vienkāršāka un drošāka pret krāpšanu, ar 2021. gada 1. janvāri uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, būs vienkāršāk izpildīt savas PVN saistības, pateicoties “vienas pieturas aģentūrai,” kas mazinās PVN slogu un šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā. Šajā rakstā – par gaidāmajām izmaiņām PVN piemērošanā e-komercijā ar 2021. gadu.

Padomes 2018. gada 4. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/1912, kura konkretizē dokumentu (pierādījumu) kopumu, kas apliecina PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādei citas dalībvalsts nodokļa maksātājam. Šajā rakstā sniegtas atbildes uz atsevišķiem regulas praktiskās piemērošanas jautājumiem.

Šā gada 17. februārī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanā. Tieslietu ministrijas iesniegtajā likumprojektā piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 EUR un būtiski samazināt NĪN apmēru mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību (KV). Paredzēts ieviest speciālo vērtību, kas, stājoties spēkā jaunai KV bāzei, nodrošinātu mehānismu samērīgam NĪN aprēķinam un stiprinātu katra iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli.

Noslēdzot mūsu Īsziņu tēmu “Vienota pieeja digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumu risināšanai,” šajā rakstā – sīkāk par ESAO jaunumiem attiecībā uz starptautisko nodokļu regulējumu Otrajā pīlārā.

Jau kādu laiku Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (“EDS”) ir pieejams kapitāla pieauguma aprēķina vednis. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos šis vednis izmantojams, un par tā izmantošanas priekšrocībām.

Turpinot mūsu iepriekšējās Īsziņas tēmu “Vienota pieeja digitālās ekonomikas nodokļu problēmu risināšanai,” šajā rakstā – sīkāk par starptautisko nodokļu regulējumu, kas iekļauts ESAO Pirmajā pīlārā.

Globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS) plaši sākuši izmantot arī darba devēji, lai kontrolētu un novērotu savu darbinieku izmantotos transportlīdzekļus vai iekārtas. Šajā rakstā – par darbinieka privātuma ierobežojumiem, kas rodas, ja darba devējs savās iekārtās izmanto GPS izsekošanu, kā arī par aktuālo Eiropas tiesu praksi.

Kopš pērnās vasaras esam publicējuši vairākus rakstus par plānotajiem grozījumiem UIN likumā. Šā gada 30. janvārī Saeima tos pieņēma trešajā lasījumā. Šajā rakstā apkopojām UIN likuma grozījumus, kas stājās spēkā šā gada 12. februārī attiecībā uz esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozījumi, kas šogad varētu palielināt ziedotāju aktivitāti. Šajā rakstā – par grozījumiem, kas attiecas uz UIN atvieglojumiem ziedotājiem, stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī un būs piemērojami līdz 2022. gada 31. decembrim.

Starptautiskie tirdzniecības noteikumi jeb Incoterms paredz atbildības, pienākumu un izmaksu sadali starp pircēju un pārdevēju starptautiskos preču piegādes līgumos. 2019. gada 10. septembrī Starptautiskā tirdzniecības palāta publicēja šo noteikumu jaunāko versiju Incoterms 2020, kura stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Šajā versijā ir pārskatīti Incoterms 2010 noteikumi, lai skaidri un precīzi atspoguļotu mūsdienu tirdzniecības praksi. Šajā rakstā – par būtiskām Incoterms izmaiņām.

Turpinot ekonomikas digitalizācijas tēmu, ko apspriedām 2018. gada 23. augusta Īsziņā “Nodokļu piemērošana pastāvīgajām pārstāvniecībām digitālajā ekonomikā,” esam sagatavojuši rakstu sēriju, apkopojot ESAO nesen publicēto Pirmā pīlāra un Otrā pīlāra dokumentu galvenos aspektus.