Pieņemot vienu no līdz šim svarīgākajiem spriedumiem (2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 “Datu aizsardzības komisārs pret Facebook Ireland & Maximillian Schrems), kurā uzsvērtas pamattiesības uz privātumu saistībā ar personas datu nosūtīšanu uz trešajām valstīm, Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir uzturēt augsta līmeņa aizsardzību personas datiem, kas no EEZ valstīm tiek nosūtīti uz trešajām valstīm. Spriedums ir radījis virkni jautājumu par juridisko pamatu personas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm. Tā kā spriedumā uzsvērta nosūtīšana uz ASV, šajā rakstā noskaidrosim, kā uzņēmumiem rīkoties šobrīd, kad spriedums stājies spēkā.
Šobrīd VID aktīvi atmaksā uzņēmumiem pārmaksāto solidaritātes nodokli (“SN”). Šajā rakstā vēlamies atgādināt, ka no SN pārmaksas, aprēķināšanas un atmaksas termiņa izriet vairāki jautājumi, piemēram, kā iegrāmatot šogad saņemto 2019. gadā pārmaksātā SN atmaksu un kas uzņēmumam jāapsver nākotnē, lemjot par reorganizāciju vai likvidāciju.
Uzņēmumi ar lielu nesadalīto peļņu, ko var sadalīt dividendēs bez UIN (t.i., peļņa, kas uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim), ir izdevīgā stāvoklī, jo var samazināt UIN izmaksas ne tikai pie peļņas sadales, bet arī citos gadījumos. Šajā rakstā – par papildu iespējām izmantot šo “veco” peļņu un par niansēm, kas jāievēro.
Kompensācijas maksām PVN nepiemēro, bet kā lai zina, vai summa, kas jāmaksā, ja klients savas vainas dēļ izbeidz terminētu pakalpojuma līgumu, ir līgumsods, izdevumu kompensācija vai atlīdzība par sniegtu pakalpojumu? Metodiskajā materiālā “Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu” VID skaidro, ka PVN nav jāpiemēro līgumsodam, drošības naudai un rokasnaudai, kā arī izdevumu kompensācijai, ja tā nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu. Šajā rakstā – par diviem Eiropas Savienības Tiesas (“EST”) spriedumiem, kuri skaidro, kā vērtēt, vai saņemtā kompensācija pēc būtības tomēr nav atlīdzība par sniegtu pakalpojumu.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) piemērošana grupas kontam (cash pool) ir bijusi viena no galvenajām neskaidrībām ar UIN apliekamās bāzes noteikšanā. Turklāt VID joprojām nav publicējis vadlīnijas par dažādām iespējamām situācijām, kas uzņēmumiem praksē rodas, izmantojot grupas kontu, lai VID nostāja šajā jautājumā būtu nepārprotami skaidra. Šajā rakstā – par PwC praksē saņemtā VID uzziņā sniegto skaidrojumu par UIN piemērošanu grupas kontam ar nulles atlikumu (zero-balance cash pool).
Covid-19 ir atnesis būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, tostarp īslaicīgu nomas maksas atlaišanu. Pandēmijas seku ietekmē ES apstiprinājuma posmā šobrīd atrodas 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta “Noma” (16. SFPS) grozījumi, kas pieņemti šā gada 28. maijā un kurus, visticamāk, varēsim piemērot finanšu pārskatu sagatavošanā jau par 2020. gadu.
Šā gada 1. jūlijā ir zaudējis spēku Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurš teju 35 gadus regulēja jautājumus par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu jomā. Tā vietā spēkā stājies Administratīvās atbildības likums (“AAL”), kas pieņemts vērienīgās administratīvās atbildības reformas ietvaros. AAL nav tikai vecā kodeksa uzlabota versija – jaunā likuma struktūra un regulējums būtiski atšķiras no ierastā, tādēļ pirmais ieskats tajā var izraisīt apjukumu. Šajā rakstā – par to, kur meklējami pārkāpumu sastāvi, par kādiem pārkāpumiem nodokļu jomā ir paredzēta administratīvā atbildība, kā arī ieskats citos saistītos jautājumos.
2016. gada 1. janvārī, stājoties spēkā “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam” (GPKGPL) un to skaidrojošiem 755. MK noteikumiem «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, zaudē spēku visi līdz šim Latvijā kā labā prakse ievērojamie Latvijas Grāmatvedības standarti (LGS). Līdz ar to Latvijas Republikā reģistrētām Sabiedrībām, kuras ir GPKGPL subjekti, jāievēro tikai minētajā likumā un MK noteikumos minētās normas, kuras daļēji kopē līdz šim spēkā esošos LGS.
Šā gada 2. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Imigrācijas likuma projekts, kurš ievieš daudzas būtiskas izmaiņas, it īpaši vīzu un termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesā. Lai gan Ministru kabinetam projekta izskatīšana vēl priekšā, ir vērts jau laikus iepazīties ar grozījumiem un apzināt no tiem izrietošās sekas. Šajā rakstā – par piecām būtiskām izmaiņām, kas jāņem vērā pēc 2021. gada 3. maija, kad stāsies spēkā Imigrācijas likuma jaunā redakcija.
Ja nerezidents (ārvalsts komersants) vēlas uzsākt darbību Latvijā, viens no aktuāliem jautājumiem, kas varētu rasties – vai dibināt meitas sabiedrību vai arī atvērt filiāli jeb pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”). Lai atbildētu uz šo jautājumu, ārvalsts investoram jāizvērtē dažādi juridiskie, administratīvie un nodokļu aspekti. Šajā rakstā – par peļņas attiecināšanu uz PP, jo šis aspekts varētu spēlēt noteicošu lomu lēmuma pieņemšanā.
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” nodokļu administrācijai ir plašs uzdevumu un pienākumu loks nodokļu administrēšanas jomā. VID seko visu juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finanšu darbībai un nodrošina nodokļu (nodevu) likumu izpildi. Lai izpildītu normatīvajos aktos uzliktos uzdevumus un pienākumus, VID īsteno dažādus kontroles pasākumus, sākot ar tādiem, kuru norise līdz noteiktam brīdim nodokļu maksātājam (NM) var palikt nepamanīta, līdz nopietnām pārbaudēm, kurās NM piedalīšanās ir obligāta. Šajā rakstā – par tematiskajām pārbaudēm (TP), akcentējot šī kontroles pasākuma būtību, svarīgus aspektus un sagaidāmos rezultātus.
