Šobrīd VID aktīvi atmaksā uzņēmumiem pārmaksāto solidaritātes nodokli (“SN”). Šajā rakstā vēlamies atgādināt, ka no SN pārmaksas, aprēķināšanas un atmaksas termiņa izriet vairāki jautājumi, piemēram, kā iegrāmatot šogad saņemto 2019. gadā pārmaksātā SN atmaksu un kas uzņēmumam jāapsver nākotnē, lemjot par reorganizāciju vai likvidāciju.
Šā gada 11. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) grozījumu projekts attiecībā uz IIN pārmaksas automātisku atmaksu un tās priekšnosacījumiem. Automātiskās atmaksas process varētu notikt no 2023. gada, aprēķinot pārmaksāto IIN par 2022. gadu.
Iepriekš informējām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejams ērts kapitāla pieauguma aprēķina vednis un skaidrojām tā izmantošanas funkcionalitāti. Tuvojoties kapitāla pieauguma deklarācijas par šā gada otro ceturksni iesniegšanas termiņam, vēlamies atgādināt, ka personām, kuru gūtais ienākums no kapitāla pieauguma otrajā ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz šā gada 15. jūlijam.
Pēdējos gados arvien biežāk notiek nemateriālā īpašuma (“NĪ”) pārrobežu nodošanas darījumi starp saistītām personām. Šādu NĪ darījumu apjoms uzņēmumu grupas ietvaros parasti ir būtisks, tādēļ nodokļu administrācija tiem pievērš īpašu uzmanību. ESAO atzīst, ka neatbilstošas NĪ vērtības noteikšana ir viens no lielākajiem peļņas novirzīšanas riskiem. Šajā rakstā – par vispārīgām vērtēšanas metodēm, kas izmantojamas, lai noteiktu cenu NĪ nodošanas darījumos starp saistītām personām un pārbaudītu, ka tā atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.
Darba pienākumu veikšana ārpus savas mītnes valsts mūsdienās ir vispārpieņemta prakse. Darbiniekus bieži nosūta darbā uz citiem grupas uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat cilvēki, meklējot labākus darba piedāvājumus, īslaicīgi vai uz ilgāku laiku brauc strādāt uz ārzemēm. Šāda darbinieku pārvietošanās vienmēr jāvērtē no nodokļu tiesību aktu perspektīvas, jo uzturēšanās citā valstī var ietekmēt personas nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par nodokļu jautājumiem, kas var rasties Covid-19 sakarā uzlikto pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.
Šā gada 3. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 179 par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība. Saskaņā ar noteikumu anotāciju to mērķis ir novērst pašnodarbinātu personu pilnīgu ienākumu un iztikas līdzekļu zaudējumu Covid-19 radītās krīzes dēļ, un tie paredz kārtību, kādā pašnodarbinātas personas var saņemt dīkstāves pabalstu. Šajā rakstā – par kritērijiem, lai pašnodarbinātas personas kvalificētos dīkstāves pabalsta saņemšanai, par pieteikšanos dīkstāves pabalstam, tā saņemšanas apmēru un ilgumu, kā arī par kritērijiem, kas liedz pašnodarbinātām personām saņemt dīkstāves pabalstu.
Jau iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām. Viens no atbalsta pasākumiem darba devējiem (DD) un ņēmējiem ir dīkstāves pabalsts. Šajā rakstā – par dīkstāves pabalsta uzrādīšanu grāmatvedībā un DD ziņojuma sagatavošanu, ja darbinieks atrodas dīkstāvē.
Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (“VAIA”) ir svarīgs valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanas komponents. Ar 2022. gada 1. janvāri plānotas būtiskas izmaiņas VAIA aprēķināšanā, kas negatīvi ietekmēs personas, kuras tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (t.i., pirms konkrēta pabalsta piešķiršanas) bija bērna kopšanas atvaļinājumā (“BKA”). Turpinot 31. marta Īsziņās iesākto tēmu par pabalstiem, šajā rakstā – par plānotajām VAIA aprēķina izmaiņām.
Solidaritātes nodokli (SN) jau vairākus gadus piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus, kuri pērn un šogad ir 62 800 eiro gadā. Tā kā ir sākusies 2019. gada deklarāciju iesniegšanas sezona, vēlamies atgādināt, ka saskaņā ar pastāvošo regulējumu, personām, kuru ienākumi 2019. gadā pārsniedza šo slieksni, deklarācija jāiesniedz laikposmā no šā gada 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Šonedēļ atsevišķā rakstā informējām par vairākiem valdības atbalstītiem pasākumiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, tostarp attiecībā uz bezdarbniekiem un viņu iesaisti algotos pagaidu darbos. Tomēr vēlamies atsevišķi atgādināt par to, ka ar šā gada 1. janvāri ir ieviestas būtiskas izmaiņas attiecībā uz bezdarbnieka pabalsta (“BP”) apmēru un saņemšanas ilgumu. Šajā rakstā – par aspektiem, kam jāpievērš uzmanība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras BP aprēķinā, kas varētu kļūt aktuāls šobrīd, kad valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un daudzi darba devēji ir spiesti pārtraukt darba attiecības ar saviem darbiniekiem.
Jau ir sācies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) deklarācijas iesniegšanas laiks tiem, kam ienākumu apmērs 2019. gadā nepārsniedza 62 800 eiro. Lai vienkāršotu deklarācijas aizpildīšanu, veselības aprūpes nozarē tiek ieviests digitālais pakalpojums – elektroniskā kvīts (E-kvīts). Šajā rakstā par E-kvīts risinājumu, kuru kopš 2019. gada sākuši izmantot jau vairāki medicīnas pakalpojumu sniedzēji.
Turpinot ekonomikas digitalizācijas tēmu, ko apspriedām 2018. gada 23. augusta Īsziņā “Nodokļu piemērošana pastāvīgajām pārstāvniecībām digitālajā ekonomikā,” esam sagatavojuši rakstu sēriju, apkopojot ESAO nesen publicēto Pirmā pīlāra un Otrā pīlāra dokumentu galvenos aspektus.