Tatjana Koncevaja

Direktore transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Līga Dobre-Jakubone

Projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

14.05.2019. un 21.05.2019. Īsziņās aplūkojām apgrozāmā kapitāla nozīmi uzņēmuma darbībā. Šajā rakstā aplūkosim, kad un kāpēc jāvērtē apgrozāmais kapitāls, veicot transfertcenu analīzi.

Ikviena uzņēmuma rīcībā jābūt pietiekamiem finanšu resursiem, lai noteiktajos maksāšanas termiņos spētu segt personā ESAO “Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām.la izmaksas, nodokļus un parādsaistības pret piegādātājiem, tostarp izmaksas, kas radušās darījumos ar saistītām pusēm.

Uzņēmuma spēju segt saistības, kas radušās saimnieciskās darbības laikā, atspoguļo tā apgrozāmais kapitāls (“AK”), kuru aprēķina kā apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību starpību. Efektīva AK izmantošana tieši ietekmē gan uzņēmuma peļņu, gan naudas plūsmu.

Ikviens uzņēmums plāno sava AK aprites ciklu – dienu skaitu no krājumu pasūtīšanas līdz naudas līdzekļu par pārdošanu saņemšanai. Jo lielāks šis laikposms, jo vairāk uzņēmumam jāpelna, lai finansētu savus krājumus un citas saimnieciskās darbības izmaksas. Tas ir saistīts ar naudai piemītošo laika vērtību, ko raksturo dažādi faktori, piemēram:

• fakts, ka naudas vērtība šodien ir augstāka, nekā tā būs nākotnē (ja tā tiks saņemta pēc kāda laika);
• iesaldēti finanšu līdzekļi, kas ieguldīti krājumos vai pārdoto preču/sniegto pakalpojumu vērtībā un kurus alternatīvi varēja izmantot, lai gūtu papildu peļņu, ieguldot tos citos pelnošākos aktīvos;
• saņemts papildu finansējums aizdevuma veidā (par kuru turklāt jāmaksā procenti), lai kompensētu nepietiekamus finanšu līdzekļus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Attiecīgi, jo vēlāk tiek saņemta nauda par pārdoto preci/pakalpojumu un jo agrāk tiek veikti maksājumi piegādātājiem, jo vairāk līdzekļu jāiegulda AK finansēšanā. Tātad saimnieciskai darbībai nepieciešamā AK lielums, pieejamība un finansēšana tieši ietekmē uzņēmuma peļņu. Un tas arī ir brīdis, kurā AK varētu ietekmēt transfertcenu analīzi, jo, pārbaudot Latvijas uzņēmuma saistīto pušu darījumos piemēroto cenu atbilstību tirgus cenai, bieži vien tiek vērtēts šī uzņēmuma (turpmāk – “pārbaudāmais uzņēmums”) darījumos ar saistītām pusēm gūtais peļņas līmenis (rentabilitāte). Transfertcenu analīzes ietvaros pārbaudāmā uzņēmuma rentabilitāti salīdzina ar salīdzināmu neatkarīgu uzņēmumu rentabilitāti, kura veido tirgus intervālu. Ja pārbaudāmā uzņēmuma rentabilitāte iekļaujas tirgus intervālā, tiek secināts, ka darījums ar saistīto pusi ir veikts atbilstoši tirgus cenas principam.

Ja pārbaudāmā uzņēmuma darbība ir pietiekami līdzīga atlasītu neatkarīgu uzņēmumu darbībai, parasti nerodas jautājums par AK, jo arī tam būtu jābūt salīdzināmam ar citiem uzņēmumiem. Tomēr ir arī citādi gadījumi:

• Pārbaudāmais uzņēmums pārdod preces/pakalpojumus saistītam uzņēmumam, bet atlīdzību saņem ilgākā laikposmā, nekā tas parasti notiek darījumos starp nesaistītām pusēm (piemēram, reizi pusgadā);
• Pārbaudāmais uzņēmums darbojas kā iepirkuma un loģistikas pakalpojumu sniedzējs, pārdodot preces saistītiem uzņēmumiem ar minimālu uzcenojumu vai bez tā, un gūst peļņu tikai no loģistikas pakalpojuma sniegšanas. Attiecīgi tas vērtē savu rentabilitāti, salīdzinot ar loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, kas preces neiepērk un krājumus nefinansē;
• Pārbaudāmais uzņēmums saņem atlīdzību no saistītā uzņēmuma kā pārdošanas aģents, salīdzinot savu rentabilitāti ar neatkarīgiem pārdošanas aģentiem, bet faktiski tur krājumus un finansē preces utt.

Ja pārbaudāmā uzņēmuma kontrolētajos darījumos veiktā saimnieciskā darbība būtiski atšķiras no salīdzināmo uzņēmumu darbības, jāaplūko jautājums, vai šī atšķirība atspoguļojas AK aprites ciklā. Ja atbilde ir pozitīva, jāapsver nepieciešamība veikt tirgus intervāla AK korekciju.

Lai novērtētu laika atšķirības starp pārbaudāmā uzņēmuma rentabilitāti kontrolētos darījumos un nesaistītu salīdzināmas darbības veicēju rentabilitāti, kā arī lai noteiktu atbilstošu atlīdzību par preču/pakalpojumu finansēšanu, AK korekciju iesaka arī ESAO “Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām.”¹ Šī rekomendācija balstās uz pieņēmumu, ka laika atšķirībām jāatspoguļojas peļņā, jo uzņēmumam ir nepieciešams finansējums, lai nosegtu laika starpību starp naudas ieguldīšanu (t.i., samaksu piegādātājiem) un naudas atgūšanu (t.i., maksājumu saņemšanu no pircējiem). Šo laika starpību aprēķina pēc šādas formulas:

ESAO vadlīnijas apraksta AK korekcijas aprēķinu šādos soļos:

1. AK rādītāja aprēķins – vadlīnijās sniegtajā piemērā ir izvēlēts rādītājs AK / apgrozījums (%), bet tam jābūt saskaņotam ar peļņas rādītāju. Piemēram, ja tiek pārbaudīts izmaksu uzcenojums, tad AK arī tiks dalīts ar izmaksām.
2. AK līmeņu starpības starp pārbaudāmo uzņēmumu un salīdzināmiem nesaistītiem uzņēmumiem aprēķins: AK / pārbaudāmā uzņēmuma apgrozījums x 100% – AK / salīdzināmo uzņēmumu apgrozījums x 100%.
3. Laika naudas vērtības noteikšana, ņemot vērā tirgus līmeņa AK finansēšanas (aizdevuma) procentu likmi: (AK / pārbaudāmā uzņēmuma apgrozījums x 100% – AK / salīdzināmo uzņēmumu apgrozījums x 100%) x aizdevuma procentu likme.
4. Tirgus intervāla korekcija – iepriekšējā solī aprēķināto AK korekciju pieskaita salīdzināmo uzņēmumu rentabilitātei pamatdarbības peļņas normas izteiksmē.

________

¹ESAO vadlīniju 3.49. punkts un Pielikums III sadaļai: AK korekcijas piemērs