Šā gada 25. oktobrī Saeima trešajā lasījumā ir pieņēmusi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. un 15.2 panta grozījumu projektu, kas paredz jaunu transfertcenu (TC) regulējumu. Šajā rakstā – par VID priekšlikumu pārņemt labāko praksi nodokļa maksātāju darbības atvieglošanai TC jomā, vienkāršojot TC noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem grupas ietvaros.
Starptautiskas uzņēmumu grupas, kas regulāri iesaistās pārrobežu darījumos, arvien biežāk meklē iespējas optimizēt pakalpojumu sniegšanu un mazināt to izmaksas, piemēram, slēdzot vienošanos par izmaksu segšanu (cost contribution arrangement) vai arī izveidojot atsevišķu juridisko personu, kas sniedz centralizētus pakalpojumus. Šajā rakstā Latvijas transfertcenu ("TC") kontekstā izvērtēsim citu juridisku veidojumu – Eiropas ekonomisko interešu grupu ("EEIG"), kuras galvenais mērķis ir mazināt finanšu un juridisko slogu, sniedzot atbalstu sadarbības partneriem.
Šajā rakstā aplūkojam likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta grozījumu projektā ietverto terminu “kontrolēto darījumu summa” un neskaidro transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanas prasību saistītu personu aizdevumiem.
Transfertcenu (TC) atbilstības noteikšana un administrēšana bieži vien ir sarežģīta, laikietilpīga un dārga. “Drošības zonas” (safe harbour) regulējums, ko piemēro atbilstošos apstākļos, var atvieglot dažus no šiem slogiem un nodrošināt lielāku noteiktību nodokļu maksātājiem.
Noslēdzot iepriekšēju vienošanos ar VID par cenas noteikšanu darījumā starp saistītiem uzņēmumiem (Advance Pricing Agreement jeb APA), nodokļu maksātājs gūst zināmas priekšrocības. Šajā rakstā – sīkāk par šīm priekšrocībām, kā arī par APA procedūras noteikumiem atsevišķās valstīs.
Starptautiski uzņēmumi arvien biežāk pieņem lēmumu noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par cenas (vērtības) noteikšanu darījumā starp saistītiem uzņēmumiem (advance pricing agreement jeb APA). Šajā rakstā – par APA slēgšanas praksi Latvijā.
Šajā rakstā sniegta vispārīga informācija par salīdzināmu tirgus datu iegūšanas alternatīvām, par atvieglotām prasībām transfertcenu (TC) pamatošanai un ESAO vadlīnijās ieteiktajiem risinājumiem, tostarp “drošības zonām” (safe harbours), kā arī par praksi valstīs, kas ir jau ieviesušas šādu regulējumu TC analīzei.
Komisionāra struktūra ir pasaulē pazīstams darbības modelis, kurš Latvijā gan nav tik izplatīts, tādēļ rodas daudzi jautājumi par grāmatvedību, nodokļa piemērošanu un transfertcenām (TC). Šajā rakstā aplūkosim TC aspektus un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu komisionāra darbības modelim un ar to saistītos riskus.
Šā gada 26. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikts izskatīšanai likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projekts, kurā ir ietverti vairāki jauni un būtiski nosacījumi attiecībā uz transfertcenu (TC) tiesisko regulējumu Latvijā. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām, kas ietekmēs tos UIN maksātājus, uz kuriem turpmāk attieksies obligātās TC dokumentācijas sagatavošanas prasības, kā arī par TC dokumentācijas formu un tajā ietveramo informāciju, obligāto iesniegšanu un soda sankcijām.