52% uzņēmumu vadītāju ir atzinuši darbinieku un prasmju trūkumu kā kritisku faktoru, kas ietekmē uzņēmuma darbības rezultātus. Uzņēmumi objektīvi saskaras ar atbilstoša darbaspēka un nepieciešamo prasmju trūkumu, ko straujā tehnoloģiskā attīstība tikai pastiprinās. Stāvokli vēl vairāk pasliktina darbinieku iesaistes un lojalitātes mazināšanās un lielā gatavība mainīt darba vietu, ja netiek nodrošināts kāds no kritiskajiem faktoriem, tostarp jēgpilns darbs un profesionālās izaugsmes iespējas. Līdz ar to par prioritāti uzskatāma ne tikai jaunu talantu piesaiste, bet arī esošo darbinieku izaugsme.

Pasaules ekonomikā būtiska loma ir ģimenes uzņēmumiem. Tā ir uzņēmējdarbības forma, kur ģimenei pieder kapitāldaļu vairākums. Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskie un citi apstākļi ir radījuši daudz izaicinājumu, tāpēc šajā rakstu sērijā apskatīsim dažādus faktorus, kas ģimenes uzņēmumiem būtu jāvērtē, apsverot pārmaiņas savā uzņēmējdarbībā. Pirmajos sērijas rakstos aplūkosim uzņēmuma atrašanās vietas (jurisdikcijas) aspektu. Ģimenes uzņēmumam šis jautājums ir īpaši aktuāls gadījumā, ja kāds no lēmumu pieņēmējiem var izvēlēties pārcelties uz dzīvi citā valstī vai paplašināt savu uzņēmējdarbību ārpus valsts.

Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).

Laiku pa laikam administratīvajās tiesās izskata strīdus starp VID un biedrībām, kas skar vai nu pienākumu maksāt nodokli, jo atklājas, ka biedrības dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis ir peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana tās biedriem, vai arī pārkāpumus, kas ļauj VID atņemt biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Abos gadījumos strīda ābols ir papildus pamatdarbībai veiktā saimnieciskā darbība, kuru VID novērtē atšķirīgi un saskata neatbilstību normatīvā regulējuma prasībām

Virzoties uz videi draudzīgāku un energoneatkarīgāku pilsētas apbūvi valsts galvaspilsētā, Rīgas dome 2022. gada oktobrī pieņēma saistošo noteikumu Nr. 109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” grozījumus, kuri paredz jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu kategoriju – 50% atvieglojumu energoefektīvām ēkām, kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra.

Praksē Latvijas uzņēmumu – pakalpojuma sniedzēju – grāmatveži samulst, uzzinot, ka ārvalsts darījuma partnerim ir PVN reģistrācijas numurs ne tikai tā dibināšanas valstī, bet arī Latvijā. Kādā nolūkā ārvalsts komersants saņem PVN reģistrācijas numuru Latvijā? Un kā tas ietekmē pakalpojuma sniedzējus Latvijā? Par to sīkāk – šajā rakstā.