Zane Smutova

Vecākā projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Līga Dobre-Jakubone

Projektu vadītāja transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Lai aprēķinātu kontrolētā atbalsta pakalpojuma darījuma cenu, vispirms norāda to izmaksu kopumu, kas radušās saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, un tām pieskaita uzcenojumu. Tomēr pastāv arī izmaksas, kuras nodod bez uzcenojuma. Šajā rakstā sniegts vispārīgs priekšstats par pakalpojuma cenas veidošanu, īpaši skaidrojot t.s. caurplūstošās izmaksas, kurām nav peļņas elementa.

Pakalpojuma cena

Pakalpojuma cenu veido visas ar tā sniegšanu saistītās izmaksas, kuru bāzi var iedalīt pakalpojuma sniegšanas izmaksās un funkciju izpildes izmaksās, un pieskaitītais uzcenojums. Attēlā atspoguļota pakalpojuma cenas veidošanās struktūra:

Tātad pakalpojuma cenu veido šādas izmaksu kategorijas:

• Tiešās izmaksas ir tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu (piemēram, pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītā personāla atalgojuma izmaksas, komandējuma izmaksas, profesionālās pilnveides izmaksas). Šīm izmaksām piemēro uzcenojumu.
• Netiešās izmaksas ir pārējās izmaksas, kas nepieciešamas pakalpojuma nodrošināšanai, bet attiecas uz vairākām/visām pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības aktivitātēm un kuru tieša attiecināšana uz konkrētu aktivitāti nav iespējama vai radītu pārāk lielu administratīvo slogu (piemēram, ēku vai telpu nomas un apsaimniekošanas izmaksas, IT infrastruktūras izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, sakaru pakalpojumi, administratīvās izmaksas). Ņemot vērā minēto, netiešās izmaksas uz pakalpojumu tiek attiecinātas, izvēloties atbilstošus sadales kritērijus, un attiecinātajai izmaksu daļai tiek piemērots uzcenojums.
• Caurplūstošās izmaksas ir trešo pušu izmaksas, kas radušās pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma saņēmēja vārdā. Šīm izmaksām netiek piemērots uzcenojums, jo tirgus cenas principam atbilstošu uzcenojumu ir jau piemērojusi trešā puse.

Caurplūstošo izmaksu jēdziens

ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijās (jau 2010. gada redakcijā), paredzot risinājumus tirgus apstākļiem atbilstošas maksas noteikšanai, skaidrots,¹ ka pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma ietvaros radušās trešo pušu izmaksas var nodot saistītai personai (pakalpojuma saņēmējam) bez uzcenojuma, ja –

• tas darbojies tikai kā pakalpojuma nodrošināšanas starpnieks un 
• tas nepalielina no trešajām pusēm saņemto pakalpojumu vērtību vai to iegāde neprasa veikt būtiskas funkcijas un uzņemties būtiskus riskus.

Latvijas transfertcenu regulējumā caurplūstošās izmaksas kā termins pirmo reizi ieviests MK noteikumu Nr. 677 18.⁷ punktā (spēkā no 18.07.2019.) attiecībā uz zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, nosakot, ka pakalpojuma sniedzējs “izmaksu kopumā norāda caurplūstošās izmaksas, taču, aprēķinot zemas pievienotās vērtības pakalpojumu vērtību, tās netiek ņemtas vērā.”

Tādējādi nodokļu maksātājs savās atbalsta pakalpojuma izmaksās var iekļaut caurplūstošās izmaksas bez uzcenojuma, ja tas nepārveido un neuzlabo šos no trešo pušu piegādātājiem saņemtos pakalpojumus un neuzņemas ar tiem saistītus būtiskus riskus, bet būtībā darbojas kā atbalsta mehānisms šo trešo pušu pakalpojumu iegūšanā.

Caurplūstošo izmaksu piemērošana

ESAO transfertcenu noteikšanas vadlīnijās ir ietverts piemērs, kad saistītam uzņēmumam var rasties izmaksas, nomājot reklāmas laukumu grupas dalībnieku vārdā (izmaksas, kas grupas dalībniekiem būtu radušās tieši, ja tie būtu neatkarīgi uzņēmumi). Šādā gadījumā varētu būt atbilstīgi izmaksas nodot grupas saņēmējiem bez uzcenojuma un uzcenojumu piemērot tikai izmaksām, kas radušās starpniekam, veicot starpniecības funkciju.

Ikdienā esam konstatējuši, ka nereti pakalpojuma ietvaros pakalpojumu sniedzējs saistīto personu vārdā organizē un apmaksā pakalpojumus, kas iegūti no trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem (gan saistītiem, gan nesaistītiem). Šāda pieeja ir ierasta prakse uzņēmumu grupu ietvaros, kad viens uzņēmums izpilda dažādu grupas uzņēmumiem nepieciešamu trešo pušu pakalpojumu piesaistes/iepirkšanas funkciju. Šāda darbība parasti tiek veikta ar mērķi efektīvi izmantot grupas ietvaros jau esošos resursus (piemēram, noslēgti sadarbības līgumi ar trešo pušu piegādātājiem, darbinieki ar atbilstošu zinātību un pieredzi) un attiecīgi optimizēt izmaksas – gūt sinerģiju.

No prakses varam minēt gadījumu, kurā saskaņā ar saistīto uzņēmumu grupas politiku apdrošināšanas polises tika pirktas centralizēti grupas līmenī un darbojās visiem grupas uzņēmumiem. Apdrošināšanas pakalpojumu faktiski nodrošināja trešā puse – brokeru sabiedrība, kura rēķinu izrakstīja vienam grupas uzņēmumam. Šis uzņēmums faktiski organizēja polišu iegādi un noteica sava pakalpojuma cenu, ņemot vērā ar šīs funkcijas izpildi saistītās izmaksas (iesaistīto darbinieku algas, biroja un sakaru izmaksas) un pieskaitot tām uzcenojumu. Maksa par apdrošināšanas polisēm tika uzskatīta par caurplūstošām izmaksām, kas tika attiecinātas uz pakalpojumu saņēmēju bez uzcenojuma.

Citā gadījumā pakalpojuma sniedzējs organizēja saistītam uzņēmumam pārdoto preču transportēšanu, palīdzot piesaistīt ārpakalpojuma pārvadātāju. Savu atlīdzību pakalpojuma sniedzējs noteica, pieskaitot uzcenojumu pakalpojuma organizēšanas izmaksām, savukārt saņemtie trešo pušu transporta pakalpojumi tika uzskatīti par caurplūstošām izmaksām, uz kurām peļņas elements netika attiecināts.

Secinājums

Lai atspoguļotu patiesu informāciju par ar saistīto personu veikto pakalpojuma darījumu un tajā nolīgto cenu, kā arī lai tālāk vērtētu pakalpojuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenas principam, ir būtiski sniegt informāciju par darījuma faktiem un apstākļiem, norādīt pakalpojuma ietvaros radušās trešo pušu (caurplūstošās) izmaksas un skaidrot, kāpēc tās netiek ņemtas vērā, aprēķinot pakalpojuma tirgus cenu (vērtību), proti, pieskaitīto uzcenojumu.

____________

¹ ESAO “Transfertcenu noteikšanas vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām” 7.36. punkts.