Veicot transfertcenas (TC) analīzi un nosakot tirgus vērtību, ir svarīgi iegūt kvalitatīvus salīdzināmos datus. Viens no būtiskiem faktoriem šajā procesā ir veikt pamatotu izvēli par datu kopas lielumu, t.i., izmantot viena gada vai vairāku gadu salīdzināmo uzņēmumu finanšu rādītājus. Šajā rakstā – par to, kādi ir galvenie riski un faktori, kas jāņem vērā, nosakot darījumu tirgus vērtību, ja tiek izmantoti salīdzināmie dati par vienu vai vairākiem gadiem. Rakstā atsauksimies gan uz vietējās likumvides vispārīgo regulējumu, gan ESAO TC noteikšanas vadlīniju norādēm, kā arī apskatīsim piemēru no tiesu prakses.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (“ESAO”) šā gada jūlijā publicēja Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 2. posma ziņojuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot BEPS 14. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanai. Salīdzinošā izvērtējuma 2. posma nolūks ir uzraudzīt no Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 1. posma ziņojuma izrietošo ieteikumu ieviešanu. Kopumā 2. posma ziņojumā secināts, ka Latvija ir novērsusi lielāko daļu 1. posma ziņojumā konstatēto trūkumu.

Nesen jau rakstījām par ESAO Iekļaujošā satvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem,” kas ļaus dalībvalstīm rast kopēju pamatu, lai vienotos par visām ESAO dalībvalstīm un jurisdikcijām pieņemamu nodokļu piemērošanu globālajiem uzņēmumiem. Kaut arī iesaistīto dalībnieku skaits ir liels (139 dalībvalstis un jurisdikcijas, kas uztur atšķirīgas intereses un pārstāv dažāda mēroga ekonomiku), visas iesaistītās puses izprot jautājuma būtiskumu un ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk vienoties par akūtajiem jautājumiem un ieviest vienoto digitalizētās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem. Šajā rakstā – par šīs vienošanās ambiciozajiem mērķiem un vēl ambiciozākajiem noslēgšanas un ieviešanas termiņiem.