Darba devēja tēls kļūst par arvien izšķirošāku faktoru talantu piesaistē un noturēšanā. Tomēr uzticēšanās dinamika mainās, cilvēki arvien vairāk novērtē personiskus ieteikumus un rekomendācijas, ko spilgti demonstrē sociālie mediji. Tādai pašai ziņai uzņēmuma sociālajos medijos un darbinieka privātajā profilā būs atšķirīgs tonis, sasniedzamība un pienesums. Vidēji personīgā jeb darbinieka radītā publikācija var sasniegt iesaistes līmeni, kas ir 2–3 reizes augstāks nekā uzņēmuma publikācijai, pateicoties personiskajiem kontaktiem un lielākai uzticamībai.

Šā gada 30. septembrī Latvijas Republikas Senāts izsludināja spriedumu lietā Nr. A420226518, kur tika izskatīta Latvijas juridiskās personas kasācijas sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu un Administratīvās apgabaltiesas (“apgabaltiesa”) spriedumu. Sūdzība bija saistīta ar VID veiktā audita rezultātiem, ar ko tika apšaubītas juridiskās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli, iesaistoties kā starpniekam pārrobežu darījumos. VID šos darījumus uzskatīja par fiktīviem, jo starp sākotnējo preču pārdevēju (diviem nesaistītiem Latvijas uzņēmumiem) un gala pircēju (saistītu Lietuvas uzņēmumu) bija noslēgta slepena vienošanās. Juridiskā persona bija informēta par šo vienošanos un iesaistījās darījumu noformēšanā kā starpnieks, lai VID ieskatā samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

E-rēķinu ieviešana uzņēmumu finanšu darbībās spēj ievērojami uzlabot efektivitāti un precizitāti. Tomēr ar šo digitālo attīstību parādās jauni riski, īpaši krāpšanas jomā. Pieaugošā tehnoloģiju loma finanšu darījumos liek uzņēmumiem pastiprināt savas drošības sistēmas un pievērsties moderniem krāpšanas atklāšanas risinājumiem. Šajā jomā mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku instrumentu, kas sniedz uzņēmumiem progresīvas metodes krāpšanas atklāšanā, novēršanā un mazināšanā. Šajā rakstā apskatīsim MI sniegtās iespējas krāpšanas atklāšanā e-rēķinu sistēmās un praktiskos ieguvumus uzņēmumiem.

Tā kā ietekmes puses arvien vairāk sagaida, ka organizācijas demonstrēs savu apņemšanos īstenot ilgtspējīgu un ētisku darbību, uzņēmumi pievēršas inovatīviem digitālajiem rīkiem, lai atvieglotu savu ar ilgtspēju saistīto mērķu izpildi. Viens no šādiem rīkiem ir elektroniskie rēķini (e-rēķini). Lai gan e-rēķini var šķist tikai operatīva funkcija, tai ir pārsteidzoši svarīga loma ilgtspējas kontekstā, palīdzot organizācijām uzlabot ilgtspēju un stiprināt pārvaldību.

Jau vairāk nekā gadu dzīvojam ar jauno sistēmu, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbauda fiziskās un juridiskās personas. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” iezīmēja citādu pieeju nodokļu administrēšanai ar mērķi vienkāršot un uzlabot esošās pārbaudes privātpersonas labā. Šī pieeja šobrīd paredz tikai trīs posmus: informācijas iegūšanu, nodokļu kontroli un auditu. Tie ne vienmēr ir secīgi pasākumi, un var būt dažādas kombinācijas. Piemēram, informācijas iegūšana var uzreiz pāriet auditā, nodokļu kontrole var pāriet auditā, ar informācijas iegūšanu jūsu saskarsme ar VID konkrētajā gadījumā var arī izbeigties. Prakse rāda, ka pārdomāta rīcība un kvalitatīva reakcija uz VID informācijas pieprasījumu var samazināt nodokļu administrācijas interesi par jums un nepieļaut informācijas iegūšanas stadijas pārtapšanu nopietnākā nodokļu pārbaudē.

Šā gada pirmajā pusē Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri paredz ar 2025. gada 1. janvāri mainīt nekustamā īpašuma (NĪ) kadastrālo vērtību noteikšanas kārtību. Uz laiku katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības – fiskālo un universālo. Fiskālā vērtība būs līdzvērtīga šī brīža kadastrālajai vērtībai un tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un citu valsts nodevu aprēķiniem. Universālo vērtību paredzēts izmantot grāmatvedībā, finanšu pārskatos un zemes lietošanas maksas aprēķina noteikšanai.