Valsts atbalsts un konkurences neitralitāte ir divi publiskajām personām nozīmīgi institūti, kurus ievērojot, nodrošina publisko personu darbības tirgū taisnīgumu un efektivitāti. Šie principi ir būtiski, lai novērstu tirgus izkropļojumus un veicinātu godīgu konkurenci starp publiskā un privātā sektora uzņēmumiem. Lai arī pēdējā laikā šie jēdzieni ir piesaistījuši plašāku uzmanību, to savstarpējā mijiedarbība vēl nav pietiekami izpētīta. Šajā rakstā aplūkots, kā tie ietekmē un papildina viens otru.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā. Turpinot mūsu tradīciju, esam sagatavojuši pārskatu par IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un solidaritātes nodokļa (SN) piemērošanu darba algai 2025. gadā.
Baltijas valstīs transfertcenu (TC) dokumentācijas formāts un tajā norādāmās informācijas apjoms ir lielā mērā vienveidīgs un atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatītajam TC dokumentācijas standartam. Tomēr būtiski atšķiras Latvijas un tās Baltijas kaimiņvalstu noteiktās robežvērtības, kuras pārsniedzot, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un ik gadu vai pēc pieprasījuma iesniegt nodokļu administrācijai TC dokumentāciju. Turklāt ir noteikti atšķirīgi TC dokumentācijas sagatavošanas termiņi un paredzētā atbildība par obligāto pienākumu nepildīšanu. Atšķiras arī pieeja tirgus cenas (vērtības) noteikšanā katrā no Baltijas valstīm.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2225 paredz uzlikt uzņēmējiem pienākumu ievērot godīgu attieksmi un caurspīdību kredītu reklāmās un līgumos, tādējādi veicinot patērētāju tiesību aizsardzību un vienotā tirgus efektivitāti.
E-rēķinu izmantošana kļūst par nozīmīgu rīku uzņēmumos visā pasaulē, veicinot efektivitāti, samazinot kļūdu iespējamību un nodrošinot atbilstību nodokļu regulējumam. Tomēr uzņēmumiem, kas izvēlējušies grāmatvedības funkcijas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem, rodas jautājumi par to, kam jāuzņemas atbildība par e-rēķinu ieviešanu un pārvaldību. Šajā rakstā aplūkotas galvenās lomas, atbildības un sadarbības principi, kas palīdzēs uzņēmumiem veiksmīgi ieviest e-rēķinu sistēmu.
Uzņēmumiem, īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu darbību, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana nav vienkārša.
Ne tikai pārrobežu aspektā, bet arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem ne reizi vien esam diskutējuši par to, kā pakalpojumu sniedzēja darījuma vērtību ietekmē iekārta, kuru tam bez atlīdzības nodevis pakalpojuma pasūtītājs. Praksē mēdz būt situācijas, kurās pakalpojuma sniedzējam trūkst kādas specifiskas iekārtas, lai tas pasūtītājam varētu sniegt pakalpojumu, un tad pasūtītājs pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu bez atlīdzības nodod pakalpojuma sniedzējam. Nebija arī pārliecības, vai šāda darījuma struktūra ietekmē pakalpojuma saņēmēja tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz nodoto iekārtu.
Par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām šādā darījuma struktūrā savā nesenajā spriedumā lietā C 475/23, Voestalpine Giesserei Linz GmbH, izteikusies Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Šajā rakstā piedāvājam EST skatījumu uz šo jautājumu.
Reizi nedēļā informēsim par nodokļu, grāmatvedības, juridiskajām un citām uzņēmējdarbības aktualitātēm, piedāvājot PwC konsultantu komentārus un skaidrojumus latviešu, angļu un krievu valodās.
PwC konsultanti labprāt atbildēs uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem gan par MindLink.lv Īsziņās aplūkotajām tēmām, gan citām aktualitātēm.