Latvijā no 2025. un 2026. gada stāsies spēkā Grāmatvedības likuma grozījumi, kuri noteiks obligātu strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu izmantošanu uzņēmumu un valsts iestāžu (B2G), kā arī starpuzņēmumu (B2B) darījumos. Šīs izmaiņas paredz strukturēto e-rēķinu ieviešanu, kas būtiski mainīs uzņēmumu grāmatvedības un norēķinu procesus. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz e-rēķiniem un izvairītos no neskaidrībām vai konfliktiem, uzņēmumiem būs nepieciešams pielāgot savus līgumus ar sadarbības partneriem. Šajā rakstā aplūkosim galvenos aspektus un līgumu izmaiņas, kas jāveic, lai atbilstu jaunajām prasībām un garantētu veiksmīgu e-rēķinu apmaiņu.
Augošās darba tirgus prasības gan vietējā, gan starptautiskā līmenī liek darba devējiem skaidri apzināt personāla politikas uzlabojumus, kas piesaistīs un noturēs šodienas darbaspēku. Taču talantu piesaistes stratēģijas, mākslīgā intelekta satura veidošanas rīku ieviešana, darbinieku vajadzību izprašana un apmierināšana – tā ir tikai aisberga virsotne. Līdz ar lielākiem izaicinājumiem samazināt darbaspēka mainību un veidot iekļaujošu un uz izaugsmi orientētu darba vidi, uzņēmumiem jāvelta arvien vairāk pūļu, lai apzinātu esošās tirgus tendences un veidot savu piedāvājumu. Šajā rakstā iepazīstināsim lasītājus ar atziņām no PwC ASV veiktā pētījuma “Workforce Radar”, kas aptver uzņēmumus no visa PwC sadarbības tīkla, un ar 2024. gada aprīļa aptaujas “Hopes and Fears 2024” rezultātiem, kurā piedalījās vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku, uzņēmumu vadītāju un personāla nodaļas vadītāju.
Šā gada augustā jau informējām MindLink abonentus, ka septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno sākt masveida paziņojumu izsūtīšanu, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt savus ienākumus un deklarēt tos pilnā apmērā. Tas ir viens no soļiem, ko VID veic ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Šajā rakstā apskatīsim, kā praktiski norisinās šī iniciatīva un kam būtu vērts pievērst uzmanību.
Mākslīgais intelekts (MI) un mašīnmācīšanās tehnoloģiju straujā attīstība ir veicinājusi arī to izmantošanu nodokļu administrēšanas procesā gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. MI ieviešana ir izrādījusies īpaši efektīva, palīdzot nodokļu administrācijām novērst nodokļu neatbilstības un krāpšanas gadījumus, uzlabot nodokļu maksātāju pieredzi un palielināt iekšējo procesu efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim dažādus nesenus piemērus, kā MI tiek izmantots nodokļu administrēšanas procesa uzlabošanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai Latvijā un citviet Eiropā.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir globāla problēma, kas nopietni apdraud valstu ekonomikas stabilitāti un veicina sociālo nevienlīdzību. Saskaņā ar ESAO datiem ik gadu nodokļu plaisa veido simtiem miljardu dolāru, ko valdības neiekasē. Šis trūkums ierobežo valsts spēju finansēt svarīgus sociālos un ekonomiskos projektus, kā arī palielina nevienlīdzību sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, arvien vairāk valdību pievēršas digitālajiem risinājumiem, tostarp e-rēķinu ieviešanai, kas palīdz uzlabot nodokļu saistību izpildi un mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Šā gada sākumā VID publiskoja sniegto uzziņu nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā (PP), kurā izvērtēja tās attiecības ar savu galveno uzņēmumu ārvalstī un skaidroja, vai PP rodas pienākums sagatavot un iesniegt transfertcenu (TC) dokumentāciju par savstarpējiem darījumiem. Šajā rakstā aplūkojam uzziņā skaidroto attiecībā uz PP statusu un Latvijas TC regulējumu attiecībā uz personu saistību un TC dokumentēšanu, kā arī piedāvājam teorētisku piemēru, kas skaidro PP pienākumu dokumentēt TC praksē.
Reizi nedēļā informēsim par nodokļu, grāmatvedības, juridiskajām un citām uzņēmējdarbības aktualitātēm, piedāvājot PwC konsultantu komentārus un skaidrojumus latviešu, angļu un krievu valodās.
PwC konsultanti labprāt atbildēs uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem gan par MindLink.lv Īsziņās aplūkotajām tēmām, gan citām aktualitātēm.