Saskaņā ar Vienlīdzīgas samaksas direktīvu (2023/970) vienādi vērtīga darba jēdziens ietver četrus aspektus: prasmes, atbildību, nepieciešamo piepūli un darba apstākļus. Tā kā direktīva ir jāievieš līdz 2026. gada jūnijam, ir aktualizējies jautājums par minētajiem aspektiem. Šajā rakstā aplūkotas  likumdevēja norādes.

Uzņēmumi, kuri ilgstoši darbojas ar zaudējumiem, joprojām ir nodokļu administrāciju, tostarp Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta, uzraudzības un kontroles redzeslokā, jo īpaši, ja minētie uzņēmumi ietilpst daudznacionālu uzņēmumu grupā un veic kontrolētus darījumus.

Šajā rakstā aplūkotas vairākas tiesvedības Eiropas valstīs, kas parāda sarežģītības līmeni un grūtības, ar kurām uzņēmumi un nodokļu administrācijas saskaras, pārbaudot uzņēmumu, kuru darbības rezultāts ir zaudējumi, transfertcenas.

Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.

Publiskajā telpā nodokļu tēmas tiek plaši apspriestas periodā no februāra beigām līdz marta vidum – tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēģina stiprināt savu pozīciju IT sistēmās, nākot klajā ar gaidītāju rindām, lai nodrošinātu elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti pirmajā deklarācijas iesniegšanas dienā. Daļa sabiedrības jau februāra beigās veic laika atskaiti līdz "loterijai", savukārt citi par to nesatraucas vispār un deklarāciju iesniegt nesteidz. Vai tiešām gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas rezultāts ir saistīts ar personas veiksmi vai zvaigžņu stāvokli?

2024. gada 17. oktobrī stājās spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (“IIAL”), kas nosaka ilgtspējas pārskatu sniegšanas ietvaru un kurā tiek pārņemta Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (“CSRD”) normas. Likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju par likuma subjektu darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp vides aizsardzība, sociālās tiesības, cilvēktiesības un pārvaldības aspekti, ieskaitot korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī informāciju par to, kā šie jautājumi ietekmē subjektu attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā informācija ir jānorāda ilgtspējas ziņojumā. 

Iepriekš esam vairākkārt informējuši lasītājus par Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma regulējuma (OIM regulējums) ietekmi uz uzņēmumiem, kuri importē preces (viens no jaunākajiem rakstiem abonentiem ir pieejams šeit). Īsumā – kopš 2023. gada oktobra, Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem (un komersantiem) ir jāsniedz pārskati par tādu no trešajām valstīm importēto preču iegultajām emisijām, kas ir OIM tvērumā. Savukārt, OIM regulējums paredz, ka no nākamā gada minēto preču importu drīkstēs turpināt tikai tādi uzņēmumi, kuriem būs piešķirts reģistrētā OIM deklaranta statuss.

Apzinoties, ka OIM prasību izpilde var radīt papildu administratīvo un finanšu slogu, Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi Regulas 2023/956 (OIM regulējums) grozījumu projektu, kurā plānotas izmaiņas esošajā regulējumā un iespējams atbrīvojums no regulējuma prasību izpildes lielākai daļai importētāju.