Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs (saukts arī par “privātā investora principu”) ir analītisks instruments, ko izmanto Eiropas Komisija, lai izslēgtu tādas priekšrocības uzņēmumam, kas iegūtas, valstij iejaucoties noteiktā tirgū. Šim kritērijam ir nepieciešama sarežģīta ekonomiskā analīze un juridiskais pamatojums, lai novērtētu, vai hipotētisks privāts investors konkrētajā tirgū veiktu salīdzināmu iejaukšanos un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts. Ja atbilde ir apstiprinoša un darījums ir atbilstošs tirgum, tas visticamāk netiks uzskatīts par valsts atbalstu, jo darījuma otrai pusei (uzņēmumam) nav sniegta ekonomiska priekšrocība, ko tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos.
Komisijai (un valstij – atbalsta sniedzējam) ir jānostājas saņēmējuzņēmuma pozīcijā un jānovērtē, vai saņemto priekšrocību (piemēram, kredīta garantijas piešķiršanu, kapitāla iepludināšanu vai parāda dzēšanu) varētu piedāvāt arī citi uzņēmumi šajā tirgū. Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, tad piemērojams tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs un tiek veikta tālāka novērtēšana.
Īpaši svarīgi ir ņemt vērā, vai darījuma veikšanas brīdī tas ir uzskatāms par ekonomiski, komerciāli un finansiāli racionālu, ņemot vērā tā rentabilitātes perspektīvu īstermiņā vai ilgtermiņā un citas iesaistītās komerciālās vai ekonomiskās intereses. Saskaņā ar ES Tiesas praksi ex post ekonomiskie novērtējumi, kas retrospektīvi pierāda ieguldījuma rentabilitāti, nebūs pietiekami.1
Savukārt valsts kā valsts iestādes izmaksas un ieguvumi, kas saistīti, piemēram, ar nodarbinātības līmeni vai budžeta ieņēmumu pieaugumu, sociālo vai reģionālo attīstību un citiem politikas apsvērumiem, nav jāņem vērā, piemērojot šo kritēriju. Tas ir tāpēc, ka hipotētisks tirgus dalībnieks, kurš tiek izmantots salīdzinājumam, šādus apsvērumus ieguldījuma veikšanas brīdī neņemtu vērā.
Katrā atsevišķā gadījumā ir izmantojami atšķirīgi kritēriji, kuru mērķis ir pēc iespējas piemērotākā un atbilstošākā veidā salīdzināt valsts pasākumu, par kuru runājam konkrētajā gadījumā, īpaši ņemot vērā tā raksturu, ar pasākumu, ko varētu veikt privāts tirgus dalībnieks pēc iespējas līdzīgā situācijā un parastos tirgus apstākļos.2
No ES Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet četri kritēriji3 (skat. attēlu):
Saskaņā ar ES Tiesas un Eiropas Komisijas lēmumu praksi ir vairāki veidi, kā noteikt, vai darījums atbilst parastiem tirgus nosacījumiem, kas iedalās divās galvenajās kategorijās.
PwC speciālistiem ir plaša pieredze, pārstāvot gan valsts iestādes, gan privātos uzņēmumus visos valsts atbalsta noteikumu piemērošanas aspektos, ieskaitot tirgus ekonomikas dalībnieka principa piemērošanu. Ja jums nepieciešama palīdzība šajos jautājumos, mūsu eksperti ir gatavi sniegt profesionālu atbalstu un konsultācijas.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuVasara daudzos uzņēmumos ir brīdis, kad tiek izvērtēts darbinieku sniegums, kas veiksmīga snieguma gadījumā noved pie priecīgām vēstīm par paaugstinājumiem amatā un prēmiju izmaksām. Taču prēmiju izmaksa ir saistīta ar jautājumu par darba devēja (DD) rīcības brīvību šajā procesā.Prēmiju izmaksa nav DD pienākums, bet gan izvēle. Prēmiju sistēmas izveidē un praktiskajā pielietošanā jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi. Tiesu praksē noteikts, ka prēmija ir uzskatāma par atzinību darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ DD var pats lemt par prēmijas apmēru. Vienlaikus šīs DD lemšanas tiesības nevajadzētu iztulkot kā DD vienpusēju iespēju samaksas aspektā rīkoties nekonsekventi un bez juridiskā pamatojuma.
Apmierinot prasību pilnībā par zaudējumu un tiesāšanās izdevumu piedziņu 212 040,63 eiro apmērā, noslēgusies civillieta PwC Legal klienta strīdā ar kādu SIA par zaudējumu, tostarp atrautās peļņas, piedziņu. Prasītāja intereses lietā pārstāvēja PwC Legal zvērināta advokāte Nataļja Puriņa.
Ar šo rakstu aizsākam jaunu rakstu sēriju par valsts atbalsta tēmu. Valsts atbalsts ir rīks, kuru pašvaldības un citas publiskās personas izmanto, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un atbalstītu uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkosim galvenos valsts atbalsta principus, kurus ir būtiski zināt ikvienam uzņēmumam, jo saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi, ikvienam uzņēmumam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam un pašam jāspēj noteikt, vai saņemtais valsts atbalsts ir likumīgs. Vai zinājāt, ka patiesībā valsts atbalsts ir aizliegts un atļauts tikai izņēmuma gadījumos?
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).