Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.

Pasaulē šobrīd ir vērojamas nepieredzēti straujas attīstības tendences, kas skar mūs visos līmeņos: sabiedrību, valsti, uzņēmumus un, protams, katru individuāli. Šie notikumi risinās ļoti strauji un jau tagad būtiski ietekmē lēmumu raksturu un pieņemšanas veidu. Izaicinājumi, ar ko saskaras uzņēmumu vadītāji, ir gana nozīmīgi un sarežģīti, būtiski palielinot uz lēmumu pieņēmējiem – līderiem – liktās cerības.

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī risku novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus organizācijās. Samazinoties pandēmijas apmēriem un spēkā esošajiem ierobežojumiem, organizācijām būtu šie procesi jāpārskata un, ja nepieciešams, jāveic tajos izmaiņas.

Lēmumu pieņemšana organizācijās ir izaicinājumu pilna gan normālos, gan pandēmijas apstākļos. Kādi riski jāņem vērā? Kādi ir labākie informācijas avoti? Kas ir noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā? Kādu ietekmi tas atstās?
 

Ir pieaugusi gan uzņēmumu vadītāju, gan strādājošo pozitīvā attieksme pret attālināto darbu. Uzņēmumu vadītāji plāno papildu investīcijas, lai atbalstītu hibrīddarba modeļa ieviešanu. Darbinieki tik ļoti nesteidzas atgriezties birojā kā viņu vadītāji. Uzņēmumu vadītājus gaida sarežģīti lēmumi par biroja telpu izmantošanu. Tie ir tikai daži no jautājumiem un secinājumiem, kas izriet no PwC veiktā pētījuma.
 

Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.

Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Ar šo rakstu noslēdzam pērn aizsākto tēmu.