Šā gada 29. jūnijā ir stājušies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, ko Saeima trešajā lasījumā atbalstīja 13. maijā. Likuma nosaukums turpmāk būs NILL un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.
Saskaņā ar Ceturto direktīvu katrai ES dalībvalstij ir pienākums izveidot centralizētu patieso labuma guvēju (PLG) reģistru un nodrošināt, lai to teritorijā reģistrētās juridiskās personas iesniedz un uztur atbilstošu, pareizu un visjaunāko informāciju par sevi kā faktiskajiem īpašniekiem. Katrai dalībvalstij jānodrošina šādas informācijas uzglabāšana savā centralizētajā reģistrā.
Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas ("VDAR") stāšanās spēkā uz datu apstrādātāju attiecināmie ierobežojumi ir kļuvuši stingrāki. Kāda ir atšķirība starp personas datu aizsardzību un personu uzraudzību? Un kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva ("NILLND") var mierīgi pastāvēt līdzās VDAR?
Ar ABLV banku un tās turpmāko likvidāciju saistītie notikumi ir “uzplēsuši brūci” Latvijas banku sektorā. Skarbais aizliegums atvērt kontus čaulas veidojumiem nesaudzē nevienu. @WeAreNotShell – ar šādu saukli Telegram, Twitter un Facebook, kā arī citus sociālos tīklus kopš šā gada aprīļa piepilda Latvijas banku cietušie nerezidenti, stāstot par to, kā viņiem nākas pierādīt sava biznesa eksistenci un kā nebeidzamā iztaujāšana un prasības no Latvijas banku puses nonāk līdz absurdam.
Komersantu rīcības apjoms, kas veicams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā, tagad jau vairs neizraisa pārsteigumu, kā tas bija pirms gada. Tagad ar likumu noteikto pasākumu neesība komersantu darbībā ir arvien vairāk saistīta ar apzinātu likumu prasību neievērošanu, nevis no normatīvajiem aktiem izrietošo prasību nezināšanu. Lai ieviestie pasākumi tiktu atbilstoši īstenoti un sasniegtu savu mērķi, ir nepieciešama izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas formām.
