Covid-19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī braucienus darba vajadzībām. Vienam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un videokonferenču skaita pieaugumu, bet citam mainās pastāvīgā darba vieta. No mājām strādāt var ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā. Šajā rakstā – par algota darba ienākuma nodokļu piemērošanu gadījumos, kad ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieka atrašanās vietu, un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt.
Ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz daudzu uzņēmumu darbību, šā gada 14. jūlijā Ministru kabinets (“MK”) pieņēma noteikumus, kas paredz piešķirt 19,2 miljonu eiro atbalstu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem un 51 miljonu eiro atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, kuru finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājies Covid-19 izplatības dēļ. MK noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. Atbalstu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (“LIAA”). LIAA atbalstu piešķirs pieejamā finansējuma ietvaros, ievērojot pieteikumu iesniegšanas secību. Atbalsts tiks sniegts kā grants darbinieku algu samaksas kompensēšanai.
Globālajā ekonomikā šobrīd notiek būtiskas izmaiņas Covid-19 ietekmē, taču joprojām ir vērojama starptautiskā kapitāla kustība, un investoru interese par ieguldījumiem nerimst. Īpaši nozīmīga šajos neskaidrajos laikos kļūst investoru vēlme maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes sekas.
Reaģējot uz starptautisko Covid-19 uzliesmojumu un sabiedrībā radīto nenoteiktības sajūtu, ir novērojamas vispārējas noziedzības, tostarp krāpšanas, izspiešanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu ekonomiska rakstura noziegumu pieauguma tendences. Savā būtībā tā ir racionāli sagaidāma rīcība no to personu puses, kuras arī iepriekš ir iesaistījušās prettiesiskās darbībās un centušās izmantot pastāvošās tiesiskās sistēmas un sabiedriskās kārtības vājākos posmus savās interesēs. Gluži analoga prettiesiskas rīcības stratēģija tiek īstenota arī šī brīža situācijā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta citiem būtiskiem un steidzamiem jautājumiem, mazinot cilvēku piesardzību vai liekot tiem pārsteidzīgi rīkoties ārkārtējās situācijas dēļ. Arī prakse liecina, ka pieaugošie noziedzīgu nodarījumu apjomi ir tieši saistāmi ar Covid-19 radītajiem apstākļiem.
Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai gan uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību iestādes ir ieviesušas pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, klientus, kā arī citas personas pret iespējamajiem draudiem to veselībai, lai vienlaikus turpinātu darbu apjomā, kāds ir iespējams, ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju. Ievērojot jaunos apstākļus, papildus tiek vākta un apstrādāta jauna veida informāciju par fiziskām personām, piemēram, vai tām novērojami vīrusa simptomi, vai persona kontaktējusies ar kādu personu, kas varētu būt inficēta, tostarp jebkuras ar Covid-19 saistītās pārbaudes un to rezultāti, kā arī cita informācija, kas saistīta ar vietām, ko apmeklējusi persona.
Valdība aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem.
Pagājušā nedēļā ir pieņemti un stājušies spēkā virkne MK noteikumu – noteikumi par Covid-19 skartajām nozarēm un kārtību, kādā šo nozaru darba devēji kvalificējas dīkstāves pabalstam. Neskatoties uz sākotnējo nodomu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam un dīkstāves pabalstam ļaut kvalificēties tikai noteikto nozaru uzņēmumiem, MK jau 26. marta sēdē apstiprināja kritērijus, kas ļauj jebkuras nozares Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem. Šajā rakstā – sīkāk par būtisko.
Daudzās valstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir strauji samazinājusies, tādēļ tās cenšas ieviest ārkārtas nodokļu politikas pasākumus kaitējuma ierobežošanai un uzņēmumu aizsardzībai. Krīzes ietekmes mazināšanai būtiski ir reaģēt ātri. Šajā rakstā – sīkāk par nodokļu politikas pasākumiem Eiropā un Latvijā.
Valstu valdības un veselības uzraudzības iestādes visā pasaulē ir uzsākušas visaptverošu Covid-19 apkarošanu, taču darāmā vēl ir daudz. Vairākas valstis ir noteikušas karantīnu miljoniem iedzīvotāju un, ja stāvoklis pasliktināsies, arī citas valstis varētu ieviest līdzīgus karantīnas pasākumus. Covid-19 ir kļuvis par nopietnu risku ne tikai globālajai, bet arī Latvijas ekonomikai.
