Attālinātais darbs ir kļuvis par ierastu nodarbinātības veidu, uz ko norāda arvien lielāks darbinieku skaits, kuri izvēlas darbavietu ar iespēju strādāt no mājām. Tas veicina darbaspēka globalizāciju, jo tehnoloģijas nodrošina iespēju strādāt jebkurā pasaules vietā bez dzīvesvietas maiņas. Vienlaikus attālinātais darbs ļauj ērti mainīt darba vietu un pāriet no viena uzņēmuma uz citu salīdzinoši ātri. Tādus darbiniekus, kas maksimāli izmanto attālinātā darba priekšrocības, mēdz saukt par digitālajiem nomadiem. Neraugoties uz popularitāti, šādi jauninājumi rada nodokļu riskus gan darbiniekiem, gan viņu darba devējiem. Tāpēc daudzi nodokļu eksperti un pētnieki ir pārliecināti, ka šajā jomā pēc iespējas drīzāk jāizstrādā plašas un visaptverošas reformas, kas novērstu pašreizējā nodokļu regulējuma atpalikšanu no starptautiskā darba tirgus tendencēm.
Pašlaik attālinātais darbs ārvalstīs slēpj dažādus nodokļu riskus, kas rada papildu izmaksas, piemēram, pastāvīgās pārstāvniecības (PP) rašanās vai nodokļu rezidences maiņa darba devējam, papildu reģistrācijas vai deklarēšanas pienākums administratīvām vai nodokļu vajadzībām. Katrs no šiem riskiem palielina administratīvo slogu un rada papildu nodokļu izmaksas.
Saskaņā ar pašreizējo starptautisko nodokļu regulējumu fiziskai personai ir jādeklarē ienākumi (un jāmaksā algas nodokļi) uzturēšanās valstī, ja tā tur uzturas vairāk nekā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, vai no pirmās dienas, ja algu izmaksā uzņēmums vai PP, kas atrodas šajā valstī. Šajā gadījumā regulējums uzliek pienākumu maksāt algas nodokļus ārvalstij par visiem tur faktiski strādājošajiem, tostarp darbiniekiem, kas no ārvalsts strādā attālināti. Ja starp abām valstīm ir noslēgta nodokļu konvencija, tad neradīsies nodokļu dubultās uzlikšanas risks. Savukārt, ja darbinieks kļūs par ārvalsts nodokļu rezidentu atbilstoši kritērijiem, ko katra valsts nosaka savos vietējos tiesību aktos, tad personas visā pasaulē gūtie ienākumi būs apliekami ar ārvalsts ienākumu nodokli. Katra konkrētā situācija jāvērtē atbilstoši vietējiem likumiem, nodokļu konvencijām un nodokļu iestāžu vadlīnijām. Ja darbinieki strādā attālināti ilgtermiņā, tas ir vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks process.
Analizējot dažādu valstu pieredzi, noteikti jāmin Spānija kā viena no valstīm, kas šobrīd ar modernizēto nodokļu politiku kļūst par pievilcīgu galamērķi attālinātā darba veicējiem. Īpašs nodokļu režīms, kas pazīstams kā Bekhema likums, ļauj ārzemniekiem strādāt Spānijā un maksāt nodokļus kā nerezidentiem sešus gadus. Līdz šim tas bija piemērojams tikai fiziskas pārcelšanās gadījumā, bet no šī gada arī attālināti strādājošiem, ja viņi nevienā citā valstī nav atzīti par nodokļu rezidentiem, kas atļauj izmantot minēto režīmu, nekonfliktējot ar nodokļu konvencijām un katras valsts nacionālajiem tiesību aktiem. Praksē šis režīms piemērojams tādām personām, kas ceļo, neuzturoties nevienā valstī ilgāk par 183 dienām, un netiek uzskatītas par nodokļu rezidentiem kādā citā valstī.
Ziņu portāla “Tax Notes” zvērināts grāmatvedis un bijušais ANO Nodokļu apakškomitejas loceklis Radakišans Ravals (Radhakishan Rawal) ir izklāstījis savas idejas nodokļu regulējuma reformēšanai. Viens no galvenajiem ierosinājumiem ir izstrādāt specifisku PP koncepciju attālināti strādājošajiem (Remote Work Permanent Establishment). Tā paredzētu PP statusa piešķiršanu digitālā nomada darba devējam tajā valstī, kur atrodas nomads, ja tas tur strādā vairāk nekā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā. Nepārsniedzot šo dienu skaitu, PP nerastos.
Šis priekšlikums jau ir pievērsis starptautisko organizāciju uzmanību, izskanot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rīkotajā konferencē “Nodokļu piemērošana pārrobežu attālinātā darba veicējiem – iespējamie risinājumi” šā gada 4. jūlijā Tallinā. Pasākumā arī citi nodokļu jomas eksperti nāca klajā ar savām vīzijām par iespējām pielāgot nodokļu likumdošanu mūsdienu darba tirgus tendencēm.
ANO Nodokļu komitejas “Nodokļu piemērošana darbiniekiem – nomadiem” referente Monika fan Herksena (Monique van Herksen), līdzīgi kā Ravals, piedāvā ieviest jaunu pantu nodokļu konvencijās, lai noregulētu tiesības valstīm piemērot nodokļus digitālajiem nomadiem un īstermiņa darbos nodarbinātajiem. Viņasprāt, būtu nepieciešams arī izstrādāt jaunus ESAO nodokļu paraugkonvencijas komentārus un piemērus ar nodokļu piemērošanu minētajiem darbiniekiem. Turklāt būtu jāievieš “drošas zonas” noteikumi par to, kādos gadījumos šādu darbinieku aktivitāte noved pie PP rašanās. Piedāvāts arī ieviest specifisku ziņošanas pienākumu darba devējam par ārvalstīs strādājošajiem – t.s. forma DE101 būtu iesniedzama ik gadu valstī, kurā faktiski atrodas darba devējs. Pēc referentes domām, tas ļautu darba devējam nekavējoties maksāt algas nodokļus tieši attiecīgās valsts nodokļu budžetā.
Romas Link Campus universitātes profesors Pjerdžordžo Valente (Piergiorgio Valente) uzsvēra, ka lielāka darbaspēka mobilitāte rada izaicinājumus nodokļu un sociālā nodrošinājuma politikai. Viens no viņa priekšlikumiem ietvēra centralizētas nodaļas (t.s. one-stop shop) izveidošanu nodokļu iestādēs, kur digitālie nomadi varētu atrast atbilstošu nodokļu informāciju, samaksāt nodokļus un iegūt visus nepieciešamos sertifikātus savas mītnes valsts nodokļu administrācijai. Profesors arī norādīja, ka būtu jāveicina pārrobežu nodokļu saistību izpilde, saskaņojot nodokļu dokumentu, apliecinājumu un deklarāciju veidlapas visās ES dalībvalstīs, nodrošinot informācijas tulkošanu citās ES oficiālajās valodās un plašāk izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas.
Šobrīd ceļš līdz regulējuma reformēšanai šķiet tāls un neprognozējams, tāpēc uz konkrētiem lēmumiem vēl jāgaida. Taču pirmie soļi jau ir sperti un drīzumā gaidāmas līdzīgas diskusijas pētnieku, regulatoru un nodokļu administrāciju starpā. Jāatzīmē, ka šie ierosinājumi pozitīvi ietekmētu Latviju, jo regulējuma pielāgošana palīdzētu piesaistīt ārvalstu darbiniekus, it īpaši augsti kvalificētus speciālistus. Tas ir svarīgi, ņemot vērā plaisu starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu Latvijas darba tirgū. Darba devējiem nepieciešams maksimāli izmantot ārvalstu darbaspēka potenciālu ar visām pieejamām metodēm, lai nodrošinātu gan uzņēmumu individuālo attīstību, gan plašākā mērogā uzlabotu Latvijas konkurētspēju.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
