Trauksmes celšana nav jauns jēdziens Eiropas Savienībā (ES), tāpēc tas nav saistīts ar ilgtspēju vien. Tomēr tieši ar ilgtspējas regulējuma attīstību ES tiek stiprināts trauksmes celšanas nozīmīgums un nepieciešamība aizsargāt trauksmes cēlējus. Šajā rakstā – par to, kā trauksmes celšanas sistēma var veicināt uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību.
Katrs informācijas tehnoloģiju (IT) vadītājs apmēram reizi piecos gados atskatās uz padarīto un plāno jaunu uzņēmuma IT stratēģiju. Stratēģiskās plānošanas neatņemama sastāvdaļa ir esošo IT pārvaldības parametru salīdzinājums ar līdzīgiem uzņēmumiem (benchmarking). Salīdzināmie parametri ir atkarīgi no izmantojamās informācijas bāzes, ir viegli saprotami, un to izvēle nerada jautājumus (piemēram, IT izmaksas uz vienu lietotāju vai vienu nopelnīto eiro, tehnoloģiju uzturēšanas izmaksu īpatsvars kopējās tehnoloģiju izmaksās, apkalpojamo datortehnikas vienību skaits uz vienu speciālista pilna laika ekvivalentu).
Ne tikai uzņēmuma pārejas gadījumā, bet arī tad, ja nodokļa maksātājs veic mantisku ieguldījumu apmaiņā pret kapitāla daļām, praksē pieņemts uzskatīt, ka tas ir darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Jāsaka gan, ka PVN likumā nav viennozīmīgu normu par šo jautājumu. Šāds prakses pieņēmums ir veidojies, loģiski vērtējot normas, kas nosaka pienākumu koriģēt atskaitīto priekšnodokli. Eiropas Savienības Tiesas (EST) nesenā prakse ir sašķobījusi pārliecību, ka ieguldījums kapitālā vienmēr būs darījums, kam PVN likuma normas nav piemērojamas. Šajā rakstā – sīkāk par EST spriedumu.
Kādu dienu pamēģināju Copilot for Microsoft 365 un sapratu, ka šis ģeneratīvā mākslīgā intelekta (“GenAI”) tehnoloģijas rīks mani PwC neaizvietos, tomēr noteikti mainīs manu ikdienu. Kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem Latvijas PwC ir Microsoft sadarbības partneris, un es aktīvi piedāvāju uzņēmumiem Latvijā pamēģināt Copilot iespējas. Katrs uzņēmums var izdomāt savu scenāriju un izvērtēt ieguvumus no GenAI izmantošanas. Svarīgi, ka uzņēmumam ir savs uzdevums, kur tas sagaida GenAI pievienoto vērtību. Nebūtu pareizi tehnoloģiju izmantot “nepieskatītu”, pasmejoties par uzģenerētām bildēm ar divgalvainiem cilvēkiem vai par pirmo kosmonautu pasludināto Nīlu Armstrongu. Tālāk piedāvāju savu scenāriju un secinājumus.
Jau iepriekš esam rakstījuši par VID norādēm uz būtiskām kļūdām transfertcenu (TC) dokumentācijā, kur uzmanība tika vērsta uz finanšu datu segmentācijas, testējamās puses vai tās finanšu datu un labuma gūšanas testa (jeb pakalpojuma sniegšanas pierādījumu) trūkumu. Šajā rakstā aplūkosim citus biežāk sastopamos būtiskos pārkāpumus.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” (“MK noteikumi”). Plānotās izmaiņas pārsvarā ir saistītas ar nepieciešamību skaidri definēt izdevumus, ko nodokļa maksātājam (NM) ir tiesības iekļaut attaisnotajos izdevumos.
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (“GenAI”) ir kļuvis par būtisku uzņēmējdarbības instrumentu, palīdzot uzņēmumiem optimizēt procesus, uzlabot efektivitāti un mazināt izmaksas. Tomēr, lai pilnībā izprastu GenAI ietekmi uz finansēm, ir svarīgi apskatīt šī instrumenta izmaksas no dažādiem aspektiem.
Ar pilnu prasības apmierināšanu, naudas un nokavējuma procentu piedziņu, kā arī tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu kopā 115 029,32 eiro apmērā noslēgusies civillieta PwC Legal klienta strīdā ar apdrošinātāju par naudas depozīta piederību. Prasītāja intereses civillietā pārstāvēja ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA zvērināta advokāte Nataļja Puriņa.
Pēc Covid-19 pandēmijas pārrobežu attālinātais darbs ir ieguvis īpašu popularitāti. Tādus strādājošos mēdz saukt par digitālajiem nomadiem jeb tāldarba veicējiem (teleworkers). Vienlaikus iespēja strādāt no ārvalstīm var radīt darba devējam (DD) vairākus administratīvos šķēršļus un nodokļu riskus, no kuriem viens ir pastāvīgās pārstāvniecības (PP) risks. Šajā rakstā noskaidrosim attālinātā darba popularitātes pieauguma iemeslus un PP riskus, algojot darbiniekus ārvalstīs.
Elektromobiļu popularitāte arvien pieaug. Kā liecina Auto asociācijas apkopotā informācija, 2023. gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā – 8,8% no reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu kopskaita bijuši elektriski. Podkāsta 41. epizodē PwC nodokļu projektu vadītāja Viktorija Lavrova un nodokļu konsultants Aleksandrs Afanasjevs izklāsta, kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, uzņēmumam iegādājoties elektroauto, un paskaidro, vai darba devējs var kompensēt elektroauto uzlādes izmaksas, ja to izmanto gan darba, gan privātām vajadzībām.
Šajā rakstā aplūkojam Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu lietā C-606/22 par tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu gadījumos, kad nodokļa maksātājs piemērojis augstāku PVN likmi, nekā paredzēts likumā. Spriedums ir svarīgs, jo tas paskaidro PVN direktīvas principu piemērošanu praksē, kad pircējam ir izsniegts kases čeks, kuru grozīt, lai tajā būtu norādīta pareizā PVN likme, un pircējam atmaksāt pārmaksāto nodokli, nav praktiski iespējams.
Jau pirms laba laika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) uzsāka 1. pīlāra (Pillar I) ziņojuma projektu ar mērķi risināt dažādus jautājumus, kas attiecas uz arvien pieaugošo ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju. Turklāt ir arvien grūtāk noteikt valstu tiesības aplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli daudznacionālo uzņēmumu grupu peļņu. Lai arī projekts pamatā ir vērsts uz digitālo biznesu, viens no ESAO piedāvātajiem risinājumiem var vienkāršot transfertcenu (TC) noteikšanu konkrētai darījumu grupai – “rutīnas” mārketinga un izplatīšanas darbībām.
Viens no signāliem, kas liecina, ka organizācijā ir nepieciešama dažādības vadība, ir augsts subjektīvās diskriminācijas vai netaisnīguma izjūtas līmenis darbinieku vidū. Par nesekmīgu dažādības un iekļaušanas (D&I) praksi var liecināt arī zema inovētspēja vai bieža darbinieku mainība. Taču tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc organizācijas pievēršas dažādības vadībai kā būtiskai prioritātei.
Darbaspēka tirgū cīņa par labākajiem darbiniekiem nekad nav bijusi tik sīva kā šobrīd. Efektīva darba devēja zīmola stratēģija, kas pieskaņota jūsu uzņēmuma vērtībām, kultūrai, darba videi un labumu grozam, palīdzēs jums apsteigt konkurentus. Uzņēmumi ar spēcīgu darba devēja zīmolu ne tikai piesaista vairāk amata pretendentu, bet arī pieejamais loks ir augstākas kvalitātes, līdz ar to uzlabojas atlase un samazinās darbinieku mainība.
2023. gada nogalē Finanšu ministrija (FM) izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”, kurā tika ierosināti pasākumi VID darbības uzlabošanai. Tie ietvēra VID organizatoriskās struktūras izmaiņas un padotības veidu pārskatīšanu. Izstrādātās pamatnostādnes un reformas mērķis atbilst VID ilgtermiņa stratēģijai, kura paredz VID darbības pilnveidošanu, lai kļūtu par efektīvāku nodokļu un muitas administrāciju ar uzsvaru uz sadarbības veicināšanu ar nodokļu maksātājiem.
