Viens no signāliem, kas liecina, ka organizācijā ir nepieciešama dažādības vadība, ir augsts subjektīvās diskriminācijas vai netaisnīguma izjūtas līmenis darbinieku vidū. Par nesekmīgu dažādības un iekļaušanas (D&I) praksi var liecināt arī zema inovētspēja vai bieža darbinieku mainība. Taču tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc organizācijas pievēršas dažādības vadībai kā būtiskai prioritātei.
Dažādības vadības jomā nereti ir novērojamas grūtības organizācijām noformulēt mērķi un pieeju darbam ar D&I. Piemēram, kāpēc D&I jautājumiem jābūt prioritātei pat tad, ja konkrētajā valstī normatīvie akti to skaidri nenosaka? Tā kā jebkura darba uzdevuma, apmācību vai stratēģijas saturs ir atkarīgs no izvirzītā mērķa, šajā rakstā ieskicēti biežāk sastopamie pamatojumi darbam ar D&I organizāciju līmenī.
Baltijas, Ziemeļvalstu un pakāpeniski arī Centrāleiropas organizācijās novērojamas piecas tipiskas pieejas, kas balstās atšķirīgos pamatojumos.
Pirmā ir juridiskā pieeja, ko varētu dēvēt par pamatpieeju. Proti, uzņēmumam rūp, lai tiktu izpildītas normatīvo aktu pamatprasības. Līdzko uzņēmums tās ir izpildījis, tas tālāk D&I jautājumos īpaši neiedziļinās. Dažādās valstīs prasības var atšķirties – Latvijas likumos D&I pagaidām ienāk kā pretdiskriminācijas normu caurstrāvojums. Taču joprojām augstie darba ņēmēju subjektīvās diskriminācijas izjūtas rādītāji liecina, ka pat šī pamatpieeja nav pilnvērtīgi nostiprināta.
Otrā ir morālā pieeja – organizācija uzskata sevi par sociāli atbildīgu, tāpēc iespēju robežās tiecas dot līdztiesīgas nodarbinātības un izaugsmes iespējas dažādu sociālo grupu pārstāvjiem, uzsverot katra cilvēka vērtību.
Trešā pieeja, kura daudzviet vēl ir bērna autiņos, ir biznesa jeb vērtības radīšanas pieeja, kurā uz D&I skatās kā uz izaugsmes potenciālu, bez kā mūsdienu globalizētajā tirgū ir grūti konkurēt. Ja strādājam vienveidīgā komandā ar vienādi domājošiem, tad mēs spējam radīt tikai vienveidīgas jaunrades variācijas un nespējam konkurēt pasaulē, kura, kā zināms, nav vienveidīga un nemainīga.
Ceturtā ir PR pieeja, ko uzņēmumi bieži izmanto kā izkārtni, ar ko palepoties, bet kurai patiesībā var būt maz sakara ar dažādības vadību. Var pat izrādīties, ka organizācija nespēj paskaidrot, kam uzņēmumā ir atbildība par dažādības vadību, kā dažādība tiek definēta, kāda ir uzņēmuma dažādības vadības stratēģija un vai ir nodefinēti galvenie darbības rādītāji D&I jomā. Ja nav, tad ir skaidrs, ka nav mērķtiecīga pamatojuma darbam ar D&I un šajā jomā nenotiek arī stratēģisks, mērķtiecīgs darbs.
Kā piekto pieeju varētu minēt D&I jomas ignorēšanu, ko nereti pamato vai nu ar to, ka nav normatīvo aktu, kas uzliktu D&I par prioritāti, vai ar argumentu, ka organizācijai tas vienkārši nav aktuāli. Diemžēl to organizāciju īpatsvars, kas piekopj šādu pieeju, joprojām ir diezgan augsts. Tas liek jautāt, cik vērtīgs un piederīgs darbinieks var justies organizācijā, kurai D&I jautājumi nav aktuāli.
Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka vadītāji kļūst īpaši vērīgi attiecībā uz D&I tad, kad šie jautājumi tiek iekļauti nacionālajos normatīvajos aktos vai saistošās starptautiskajās direktīvās. Taču izteikti motivēti vadītāji kļūst tad, kad saprot, kā dažādību sasaistīt ar savas organizācijas izaugsmi. Tam ir vairāki iemesli:
Dažādības vadība ir galvenokārt saistīta ar diviem apsvērumiem:
Šie D&I pamatapsvērumi pārtop virknē pamatojumu un saistītu mērķu atkarībā no nozares specifikas un organizācijas konteksta. Bez skaidra pamatojuma nesekos konkrētas D&I darbības, tāpēc iedvesmai tiek sniegta virkne pamatojumu darbam ar D&I, balstoties uz praktisku darba pieredzi daudzu gadu garumā:
Ja nepieciešams atbalsts D&I jautājumu risināšanā vai dažādības vadības ieviešanā, aicinām sazināties ar mums! Un, ja vēlaties šo tēmu izprast dziļāk, aicinām uz mācību ciklu “Diversity Management: from Competence to Strategy” (angļu valodā). Piedāvājam īpaši izdevīgus nosacījumus, ja mācībām pieteiksies vairāki uzņēmuma pārstāvji.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuDažādība organizācijās primāri nenozīmē atšķirības izskatā, dzimumā, ādas krāsā vai pārvietošanās veidā. Organizācijās ir redzamā un neredzamā dažādība, ko iespējams novērot indivīdu, grupu, komandu un nodaļu līmenī. Kaut arī potenciāls (un izaicinājumi) slēpjas neredzamajā, mērīt un atskaitīties ir ierasts par redzamo. Kāpēc tas ir problemātiski un kādi tam ir riski? Šajā rakstā – par dažādības vadības būtību, riskiem un sākotnējo minimuma politiku to novēršanai.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Lielai daļai cilvēku augstās dzīves izmaksas ir izaicinājums, kas spiež gan sabiedrību, gan valdību rīkoties, lai iegūtu aizsardzību no mūsdienu neparedzamajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Ikviens darbinieks ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, kas ļauj apmierināt savas vajadzības un dzīvot pienācīgu dzīvi, tomēr ANO atzīst, ka šobrīd pasaulē vairāk nekā trešdaļa strādājošo pelna mazāk, nekā ir nepieciešams šāda dzīves līmeņa nodrošināšanai. Arī 2023. gadā šī problēma joprojām nav atrisināta, tādēļ šis raksts apkopo dažādus izaicinājumus, kas uzņēmumiem jāpārvar, lai spētu ieviest t.s. iztikas algu (living wage).
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).