Pērn septembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par PVN maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par izdevumiem, kas radušies savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai trešajai personai piederošā nekustamā īpašumā, bet negūstot par to atlīdzību no šīs trešās personas. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un šādu normu interpretāciju Latvijā.

Pamatlietas apstākļi un prejudiciāli jautājumi

Bulgārijas tiesa vērsās EST ar lūgumu sniegt atbildes uz prejudiciāliem jautājumiem par nacionālo tiesību normu atbilstību Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ("PVN direktīva") 26. panta 1. punkta b) apakšpunktam, 168. panta a) punktam un 176. pantam, kas ierobežo priekšnodokļa atskaitīšanu par pakalpojumiem, kas paredzēti darījumiem bez atlīdzības vai darbībām, kas nav cieši saistītas ar saimniecisko darbību. Bulgārijas tiesa arī lūdza skaidrojumu par šo normu interpretēšanu attiecībā uz izdevumiem, kas radušies trešajai personai piederošā īpašumā.

Strīds bija radies par PVN maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli par būvniecības un labiekārtošanas izdevumiem, kas radušies trešajai personai piederošā īpašumā, bet ir nepieciešami arī pašam nodokļa maksātājam savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Jāpiebilst, ka objekta īpašnieks šo pakalpojumu rezultātu saņēma, nemaksājot par to atlīdzību.

EST atziņas

Lietas C-132/16 spriedumā vērtējot PVN atskaitīšanas tiesības, EST citstarp ir ņēmusi vērā šādus apsvērumus:

• PVN neitralitāte visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķa un rezultāta, ja tām principā ir piemērojams PVN;
• preču vai pakalpojumu izmantošana saviem apliekamiem darījumiem;
• saikne starp iepriekš veiktu darījumu un darījumiem, kas piešķir tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja attiecīgo pakalpojumu izmaksas ietilpst pārdoto preču vai pakalpojumu cenā.

Tā kā konkrētajā gadījumā nodokļa maksātājam būvniecības un labiekārtošanas darbi trešajai pusei piederošā īpašumā bija nepieciešami, lai turpmāk vispār būtu iespējams veikt savu apliekamo saimniecisko darbību, fakts, ka trešā puse gūst bezatlīdzības labumu sev piederošā īpašumā, nav šķērslis priekšnodokļa atskaitīšanai. Tomēr EST norādīja, ka ir jāvērtē, vai izdevumu apmērs, kas radies būvniecības un labiekārtošanas darbu rezultātā, nepārsniedz konkrētajam mērķim nepieciešamos izdevumus.

Tādējādi EST norādīja, ka nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par trešajai personai piederoša īpašuma būvniecības vai labiekārtošanas pakalpojumiem, ja šī trešā persona bez maksas gūst labumu un ja šos pakalpojumus savā saimnieciskajā darbībā izmanto gan šī trešā persona, gan nodokļa maksātājs, tomēr nepārsniedzot apmēru, kas nepieciešams, lai nodokļa maksātājs veiktu savus apliekamos darījumus, un apmēru, kādā šīs izmaksas ir iekļautas apliekamo darījumu cenā.

Latvijas PVN likums

Latvijas tiesiskais regulējums līdzīgi kā PVN direktīva nosaka, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli ir par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Lai arī Latvijas tiesību normas šķietami skaidri nosaka nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodokli, praksē rodas jautājumi par izdevumu sasaisti ar saimnieciskās darbības ieņēmumiem, piemēram, pievedceļi, kurus var izmantot gan ar saimniecisko darbību tieši saistītas personas, gan nesaistītas personas, vai arī izdevumi dažādu komunikāciju ieviešanai, kas šķērso pašvaldībai piederošu zemi.

No EST atziņām var secināt, ka nodokļa maksātājam, lai nezaudētu tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jāspēj pierādīt, ka šādi izdevumi ir nepieciešami savas saimnieciskas darbības nodrošināšanai, un jāspēj pamatot izdevumu iekļaušanu apliekamo darījumu cenā.