Šajā rakstā sniegta vispārīga informācija par salīdzināmu tirgus datu iegūšanas alternatīvām, par atvieglotām prasībām transfertcenu (TC) pamatošanai un ESAO vadlīnijās ieteiktajiem risinājumiem, tostarp “drošības zonām” (safe harbours), kā arī par praksi valstīs, kas ir jau ieviesušas šādu regulējumu TC analīzei.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektā, pārskatot šobrīd spēkā esošās likuma 15.2 pantā iekļautās TC normas, ir paredzēts atvieglot TC dokumentācijas sagatavošanas noteikumus un atļaut nodokļu maksātājam reizi trijos gados pārskatīt visu TC dokumentāciju. Taču tas neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma ik gadu pārbaudīt un pierādīt starp saistītām personām noslēgto darījumu vērtības atbilstību tirgus vērtībai.
Tā kā nedz spēkā esošās TC normas, nedz grozījumu projekts neregulē veidu, kādā nodokļu maksātājs iegūst TC pamatošanai nepieciešamo informāciju, ar atbildīgo ministriju ir panākta vienošanās diskutēt par citu normatīvo aktu grozīšanu, lai paredzētu atvieglotas prasības TC pamatošanai, izmantojot ESAO vadlīnijās
1 ieteiktos risinājumus.
Salīdzināmu tirgus datu iegūšanas iespējas TC pamatošanai
Kā zināms, kontrolēto darījumu, kas veikti ar šā gada 1. janvāri, tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma, nemateriālā īpašuma un cita darījuma objekta) tirgus cenas noteikšanas metodes izvēli un piemērošanu nosaka 2017. gada 14. novembra MK noteikumi Nr. 677,
2 kuros norādīts, ka tirgus datu salīdzinājumam var izvēlēties šādus datus:
- iekšējos – nodokļu maksātāja rīcībā esošos datus par tā piemēroto cenu, uzcenojumu vai gūto peļņu darījumos ar nesaistītām personām;
- ārējos – publiski pieejamos datus par nesaistītu personu starpā veiktos salīdzināmos darījumos piemēroto cenu, uzcenojumu vai gūto peļņu.
Jānorāda, ka pētījumu veikšanai un pierādījumu dokumentēšanai par tirgus cenas principa ievērošanu var būt nepieciešama liela apjoma faktu apstrāde un pareiza spriešana. Tas savukārt var radīt neskaidrības un būtisku administratīvo un finanšu slogu nodokļu maksātājam, it īpaši gadījumos, kad saistītais uzņēmums sniedz pakalpojumus, kuru apjoms ir ļoti neliels.
Bieži vien trūkst publiski pieejamas salīdzināmas informācijas, lai pamatotu kontrolēto darījumu cenu (vērtību), bet speciālās datubāzes, kurās šāda informācija ir pieejama, ir dārgas. Lai veiktu tirgus cenas analīzi, nodokļu maksātājs vai nu iegādājas pieeju šādai datubāzei un patstāvīgi veic analīzi, vai arī visbiežāk piesaista ārpakalpojuma sniedzēju, kam šāda pieeja ir. Abos gadījumos pieaug nodokļu maksātāja TC dokumentācijas sagatavošanas izmaksas.
Atbildot uz jautājumiem par salīdzināmu tirgus datu iegūšanu, Finanšu ministrija ir atzinusi, ka grozījumu projekts nenosaka veidu, kādā nodokļu maksātājs iegūst informāciju TC pamatošanai, un piekritusi apspriest grozījumus normatīvajos aktos (piemēram, MK noteikumos Nr. 677), kas paredzētu atvieglotas prasības TC pamatošanai, izmantojot 2016. gadā papildinātajās ESAO vadlīnijās ieteiktos risinājumus:
- ieviest valsts normatīvajos aktos “drošības zonas” regulējumu atbilstoši IV nodaļas E sadaļai;
- piemērot atvieglotu TC noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem atbilstoši VII nodaļas D sadaļai.
(turpinājums sekos)
1 Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām
2 Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi
