Turpinām iepriekšējās Īsziņās iesākto rakstu par PVN piemērošanu preču piegāžu ķēdes darījumos. Šajā rakstā – vēl par dažiem trīsstūra darījumiem un to sekām.
“Neīstais trīsstūris 1” un tā sekas
Latvijas uzņēmums B, uzrādot savu Latvijas PVN identifikācijas numuru, iegādājas preces Francijā no uzņēmuma A, vienojoties, ka A veiks transportēšanu uz uzņēmuma B norādīto adresi Latvijā. B vienojas par piegādi citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam C un lūdz A nosūtīt preces tieši C.
Lai gan preces tiek transportētas uzņēmumam C tieši no citas dalībvalsts, šajā situācijā neizpildās trīsstūra vienkāršošanas nosacījumi un nevar uzskatīt, ka būtu notikušas divas preču piegādes/iegādes ES teritorijā.
Savos spriedumos EST ir vairākkārt norādījusi (skat. EMAG Handel Eder OHG C 245/04 un Euro Tyre Holding C-430/09), ka nav iespējams veikt divas preču iegādes ar vienu transportēšanu un ka divām piegādēm jābūt secīgām laikā. Tas nozīmē, ka starpnieks B nevar nodot īpašumtiesības uzņēmumam C pirms to pārņemšanas no A. Ņemot vērā šos nosacījumus, katrā konkrētā situācijā atliek noteikt brīdi un vietu, kur mainījušās īpašumtiesības, un konstatēt, kuras piegādes ietvaros ir notikusi transportēšana.
Šajā piemērā ir skaidrs, ka B nevarēja nodot īpašumtiesības uzņēmumam C, kamēr nebija tās pārņēmis no A. Tātad secīgi notika divas piegādes: A→B, pēc tam B→C. Tā kā šo secīgo piegāžu ietvaros notika tikai viena transportēšana, jāsaprot, kuras piegādes ietvaros tā notika. Uzņēmums A bija atbildīgs par transportēšanu un nodeva īpašumtiesības pēc preču nodošanas pircējam tā norādītajā adresē Latvijā. Tādējādi nav šaubu, ka transportēšana ir saistīta ar piegādi A→B, bet B→C ir iekšzemes piegāde bez transportēšanas.
Rezultātā A→B ir preču piegāde ES teritorijā, kurai piemērojams 0% PVN (B veic preču iegādi ES teritorijā Latvijā), savukārt B→C ir piemērojams 21% PVN (piegādes vieta ir Latvija, jo tieši tur preces atrodas piegādes brīdī).
“Neīstais trīsstūris 2” un tā sekas
Latvijas uzņēmums B, uzrādot savu Latvijas PVN identifikācijas numuru, iegādājas preces Francijā no uzņēmuma A, vienojoties, ka pats veiks transportēšanu no Francijas uz Latviju. Īpašumtiesības pāriet uzņēmumam B Francijā. B pārdod preces citam Latvijas uzņēmumam C, vienojoties, ka C būs atbildīgs par transportēšanu no Francijas uz Latviju. Saprotot, ka trīsstūra vienkāršošanas nosacījumi nav piemērojami, jo B un C ir reģistrēti vienā dalībvalstī, B izraksta rēķinu C, piemērojot 21% Latvijas PVN.
No iepriekš aprakstītajiem kritērijiem izriet šādi secinājumi:
- A veic piegādi B, nododot īpašumtiesības Francijā, bet A→B ietvaros transportēšana nenotiek, tātad pēc būtības tā ir iekšzemes piegāde Francijā, kam jāpiemēro Francijas PVN.
- B→C ir preču piegāde ES teritorijā, jo preces tiek transportētas no vienas dalībvalsts uz citu, un piegādes vieta ir Francija, jo tieši tur preces atrodas brīdī, kad sākas transportēšana gala saņēmējam.
- Rezultātā nodoklis nevienā piegādes posmā nav pareizi piemērots.
- Kaut arī varētu šķist, ka uzņēmumi, piegādei B→C piemērojot 21% PVN, ir rīkojušies piesardzīgi, EST savā nesenajā spriedumā Kreuzmayr C-628/16 netieši norāda, ka C nebūtu tiesības atskaitīt šādu kļūdaini aprēķinātu nodokli, kas uzrādīts B rēķinā.
