Detalizēta informācija par obligāto transfertcenu dokumentāciju un iesniegšanas prasībām, kā arī informācija par procentu atskaitīšanas ierobešojumiem un kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem.

Grupu konsolidēšana nodokļu mērķiem nav atļauta.

Saskaņā ar Latvijas likumiem saistīto pušu darījumus veic par tirgus cenām. Citiem vārdiem sakot, divu saistīto uzņēmumu komerciālo vai finanšu attiecību noteikumi nedrīkst atšķirties no tiem, par kuriem vienotos neatkarīgi uzņēmumi, kuri veic līdzīgus darījumus līdzīgos apstākļos. Starpība starp transfertcenu un tirgus cenu uzskatāma par nosacīto peļņas sadali, ko apliek ar 20% UIN (faktiskā likme – 25%).

Turpmāk minētajos gadījumos nodokļu auditā var tikt pārbaudīta un koriģēta darījuma cena:

• darījumos starp saistītajām pusēm;
• darījumos ar uzņēmumiem vai privātpersonām, kas atrodas vai ir reģistrētas zemu nodokļu valstīs;
• bartera un ieskaita darījumos;
• cenas novirze, kas pārsniedz 20% no cenām, kuras nodokļu maksātājs ir piemērojis līdzīgām precēm vai pakalpojumiem īsā laikposmā;
• eksporta un importa darījumos.

Obligātā transfertcenu dokumentācija

Saskaņā ar jauno transfertcenu regulējumu, kas attiecas uz pārskata gadiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra, transfertcenu dokumentācijā ietver:

• starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti;
• globālo transfertcenu dokumentāciju;
• vietējo transfertcenu dokumentāciju;
• vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju.

Starptautiskās grupas pārskats par katru valsti (CbC pārskats)

Sākot ar 2016. pārskata gadu, nodokļu maksātājam, kas ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā, ir jāiesniedz VID pārskats par valsti 12 mēnešus pēc pārskata gada beigām vai līdz pārskata gada beigām jāpaziņo VID, kurš no grupas uzņēmumiem iesniedz CbC pārskatu, norādot tā nodokļu rezidences valsti. Iesniegšanas un paziņošanas par iesniegšanu kritērijus, kā arī ar to saistītos jautājumus nosaka Ministru kabinets.

Kam ir jāsagatavo un jāiesniedz CbC pārskats?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem CbC pārskata iesniegšanas prasības attiecas uz Latvijas nodokļu maksātājiem, kuri ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā, kuras kopējie konsolidētie ieņēmumi pārskata gadā ir pārsnieguši 750 miljonus EUR un ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem kritērijiem:

• viens ir grupas mātesuzņēmums, vai
• viens ir uzņēmums - Latvijas nodokļu rezidents - grupā, kas nav tā mātesuzņēmums, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
  • mātesuzņēmumam nav jāsagatavo vai jāiesniedz CbC pārskats izvēlētajā nodokļu rezidences valstī;
  • ir spēkā starptautisks līgums ar valsti, kurā māteuzņēmums ir nodokļu rezidents, bet nav spēkā esošas vienošanās ar kompetento iestādi par CbC pārskata sagatavošanu un iesniegšanu (t.i., VID nevar saņemt CbC pārskatu, jo Latvija nav noslēgusi automātisku informācijas apmaiņas līgumu ar valsti, kurā CbC pārskatsir iesniegts);
  • viens ir grupas aizstājējs mātesuzņēmums (uzņēmums, kuram mātesuzņēmums ir deleģējis uzdevumu sagatavot CbC pārskatu);
  • valstī, kuru kā nodokļu rezidences valsti izvēlējies mātesuzņēmums, ir notikusi sistēmas atteice (VID nav saņēmis CBC pārskatu, jo otra valsts to nav nosūtījusi IT sistēmas kļūdas dēļ vai jebkurā citā gadījumā), un VID ir attiecīgi informējis par to Latvijas nodokļu maksātāju.

CbC pārskata iesniegšanas VID termiņš

Latvijas nodokļu maksātājam, kuri atbilst iesniegšanas kritērijiem, CbC pārskats ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigu datuma. CbC pārskata nolūkam pirmais pārskata gads sākās 2016. gada 1. janvārī. Attiecīgi Latvijas nodokļu maksātājiem CbC pārskats par 2016. pārskata gadu bija jāsniedz līdz 2017. gada 31. decembrim.

Līdz gada pārskata pēdējai dienai Latvijas nodokļu maksātājiem ir pienākums paziņot VID par to, vai mātesuzņēmumam, aizstājējam vai personai, kurai ir jāsagatavo CbC pārskats. Latvijas nodokļu maksātājam, kuram CbC pārskats nav jāiesniedz, ir jāpaziņo VID par personas, kura iesniedz CbC pārskatu, identitāti un nodokļu dzīvesvietu.

Globālā transfertcenu dokumentācija un vietējā transfertcenu dokumentācija

Ar grozījumiem tika ieviests obligāts pienākums iesniegt Latvijas nodokļu administrācijai globālo transfertcenu dokumentāciju un vietējo dokumentāciju par pārskata gadiem, kuri sākās pēc 2018. gada 1. janvāra, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām, ja ir sasniegti regulējumā noteiktie darījumu summas sliekšņi. Turklāt par novēlotu iesniegšanu un/vai transfertcenu regulējuma noteikumu neievērošanu tiks piemērotas būtiski sodi.

Obligātās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības

Saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, kas attiecās uz pārskata gadiem no 2013. gada līdz 2017. gadam (ieskaitot 2017. gadu), Latvijas nodokļu maksātājam transfertcenu dokumentācija bija jāsagatavo, ja uzņēmuma pārskata gada apgrozījums pārsniedza 1 430 000 EUR un ja saistīto pušu darījumu vērtība pārsniedza 14 300 EUR.

Prasības var tikt piemērotas attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas no 2018. gada 1. janvāra, ja nodokļu maksātājs, rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība veic darījumu ar:

• saistītu ārvalsts uzņēmumu;
• saistītu fizisko personu;
• ārzonas valsts uzņēmumu;
• saistītu uzņēmumu – Latvijas rezidentu, un minētais darījums ir ekonomiski saistīts ar darījumiem ar saistītu ārvalstu vienību vai ar vienību, kas reģistrēta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī ar vienas piegādes ķēdes darījumu,

un būtu jāņem vērā darījumu summas.

Vietējās transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanas prasības

Vietējās TC dokumentācijas iesniegšanas prasības		Darījuma partneris
		Saistīts ārvalsts uzņēmums	Saistīta fiziskā persona	Ārzonas valstī reģistrēta vienība	Saistīts rezidents*
Kontrolētā darījuma (KD) summa	KD**< 250 000 EUR	Nav jāiesniedz
	250 000 EUR < KD < 5 miljoniem EUR	Jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām un jāiesniedz viena mēneša laikā pēc pieprasījuma			Jāsagatavo un jāiesniedz 90 dienu laikā pēc pieprasījuma ar iespēju pagarināt termiņu par 30 dienām
	KD > 5 miljoniem EUR	Jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām

Globālās TC dokumentācijas iesniegšanas prasības

Globālās TC dokumentācijas iesniegšanas prasības		Darījuma partneris
		Saistīts ārvalsts uzņēmums	Saistīta fiziskā persona	Ārzonas valstī reģistrēta vienība	Saistīts rezidents *
Kontrolētā darījuma (KD) summa	KD** < 5 miljoni EUR	Nav jāiesniedz
	5 miljoni EUR < KD < 15 miljoniem EUR, un apgrozījums < 50 miljoniem EUR	Jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām un jāiesniedz viena mēneša laikā pēc pieprasījuma			Nav jāiesniedz
	5 miljoni EUR < KD < 15 miljoni EUR, and apgrozījums > 50 miljoniem EUR	Jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām
	KD > 15 miljoni EUR

* Darījums ir ekonomiski saistīts ar darījumu ar saistītu ārvalsts uzņēmumu vai uzņēmumu, kas reģistrēts zemu nodokļu vao beznodokļu valstī.

** Kopējais ienākošo un izejošo saistīto pušu darījumu apjoms pārskata gada laikā (t.i., iegādātās preces + pārdotās preces + saņemtie pakalpojumi + sniegtie pakalpojumi).

Īpašās prasības vietējās TC dokumentācijas un globālās TC dokumentācijas saturam ir izklāstītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 802, un tās ir saskaņotas ar ESAO Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām (2017. gads).

Cita svarīga informācija

Jaunais likums ieviesa sodus par dokumentācijas novēlotu iesniegšanu un neatbilstību transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasībām – 1% apmērā no kontrolētā darījuma summas, maksimālais apmērs – 100 000 EUR.

Ņemiet vērā, ka iepriekš minētā informācija atspoguļo grozījumu galvenos aspektus. Pārmaiņas transfertcenu noteikumos ietver citas specifiskas lietas un nianses, kuras nodokļu maksātājiem jāņem vērā un rūpīgi jāizvērtē.

Vienkāršotā transfertcenu dokumentācija

2018. gada 28. novembrī pieņemtie grozījumi Nodokļu un nodevu likumā un Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 802 ļauj nodokļu maksātājam nesagatavot vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām nodokļu maksātājam jāsagatavo vienkāršota transfertcenu dokumentācija, kas viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas jāiesniedz VID. Ministru kabinets nosaka kritērijus, kurus izpildot, rodas tiesības sagatavot vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju, kā arī sīkāku informāciju, kas nodokļu maksātājam jāiekļauj vienkāršotajā transfertcenu dokumentācijā..

Vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības

Ja nodokļu maksātājs (rezidents vai PP) veic darījumu ar:

• sasistītu ārvalsts uzņēmumu;
• saistītu fizisko personu;
• ārzonas valsts vienību;
• saistītu uzņēmumu – Latvijas rezidentu, un darījums ir ekonomiski saistīts ar darījumiem ar saistītu ārvalstu vienību vai ar vienību, kas reģistrēta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī ar vienas piegādes ķēdes darījumu,

un pārskata gada laikā saistīto pušu darījumu kopsumma ir pārsniegusi 250 000 EUR, tad vietējās TC dokumentācijas vietā nodokļu maksātājs var sagatavot vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju par darījumiem, uz kuriem attiecas vienkāršotā pieeja.

Saskaņā ar MK noteikumu 677. 18.2. punktu pakalpojumus klasificē kā pakalpojumus ar zemu pievienoto vērtību, un tos ir iespējams dokumentēt kā vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

• tiem ir atbalsta raksturs;
• tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumus, kad zemas pievienotās vērtības pakalpojumi veido tādas starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrības pamatdarbību, kura attiecīgos pakalpojumus sniedz citām tās pašas starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;.
• pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā;
• nodokļu maksātājs, kurš sniedz pakalpojumu, neuzņemas un nekontrolē būtiskus riskus saistībā ar pakalpojumu, un šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā nodokļu maksātājam šādi riski nerodas.

Ja iepriekš minētie kritēriji ir izpildīti, no nodokļu viedokļa 5% uzcenojuma piemērošana var būt piemērota, un vienkāršota dokumentācija (bez atsevišķas salīdzinošās novērtēšanas analīzes) var būt pietiekama, lai nodrošinātu nesaistītu pušu darījumu principa ievērošanas nolūkam.

Iepriekšējā vienošanās par transfertcenām

Latvijas nodokļu maksātāji var vērsties VID, lai noslēgtu iepriekšēju vienošanos (IV) par transfertcenām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 802. IV ir VID izdots administratīvs instruments, atbildot uz nodokļu maksātāja pieprasījumu par transfertcenu noteikšanas principiem un metodiku saistīto pušu darījumos uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

Šī iespēja ir pieejama uzņēmumiem, kuru sagaidāmais darījums ar ārvalsts saistītajām pusēm pārsniedz 1 430 000 EUR gadā.

IV pieteikuma maksa ir noteikta 7114 EUR apmērā. Tā ir jāsamaksā VID šādos termiņos:.

• 20% apmērā pirms šo noteikumu 5. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas VID;
• 80% apmērā pēc oficiālā lēmuma par IVTC paziņošanas nodokļu maksātājam.

Ja VID atsakās slēgt IV ar nodokļu maksātāju, VID patur tiesības neatmaksāt 20% pirmo iemaksu.

Saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē UIN likuma piemērošanu, Latvijā transfertcenu piemērošanas nolūkam var izmantot ESAO iekšējo cenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām.

Procentu atskaitīšanas ierobežojumi attiecas uz procentu maksājumiem, kuri pārsniedz noteiktu apmēru.

Procentu maksājumiem līdz 3 miljoniem EUR ir pieejama tikai viena metode: saistību un pašu kapitāla attiecība 4: 1 (procenti proporcionāli vidējo saistību pārsniegumam virs summas, kas sākumā ir četras reizes lielāka par pašu kapitālu taksācijas gada sākumā, atskaitot pārvērtēšanas rezervi).

Procentu maksājumiem, kas pārsniedz 3 miljonus EUR, ir pieejama otra metode (30% no EBITDA).

Apliekamais ienākums jāpalielina par procentu apmēru, kas pārsniedz minētos aprēķinus.

Uz turpmāk minētajiem procentu maksājumiem procentu atskaitīšanas ierobežojumi neattiecas:

• procentiem, kas samaksāti par aizņēmumiem no kredītiestādēm, kas reģistrētas Latvijā, EEZ dalībvalstīs vai valstīs, kurām ir spēkā esoša nodokļu konvencija ar Latviju;
• procentiem, kas maksāti Latvijas Valsts Kasei, Finanšu attīstības institūcijai, Ziemeļvalstu Investīciju bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Padomes Attīstības bankai vai Pasaules Bankas grupai;
• procentiem, kas samaksāti par Latvijas vai EEZ valstu parāda vērtspapīriem publiskajā apgrozībā;
• procentiem, kas tieši vai netieši maksāti valsts finansēm, ārējai tirdzniecībai vai garantiju organizācijām valstīs, kurām ir spēkā esoša nodokļu konvencija ar Latviju.

Pašlaik atsevišķiem akcionāriem piemēro CFC režīmu. Sk. sadaļu “Fizisko personu nodokļi Latvijā”.

Saskaņā ar UIN likumu Latvijas uzņēmumam, kam pieder būtiska līdzdalības daļa ārvalsts uzņēmumā (tieša vai netieša līdzdalība - vairāk nekā 50% akciju/daļu ārvalsts uzņēmumā vai kuram ir tiesības uz vairāk nekā 50% no minētā uzņēmuma peļņas), jāmaksā UIN no peļņas proporcionāli līdzdalības apmēram, ja ārvalstu uzņēmums nav īsts (ir mākslīgs) veidojums, kas tika radīts, lai iegūtu UIN priekšrocības, un CFC neveic būtisku uzņēmējdarbību. Ja minētie kritēriji ir izpildīti, peļņu, ko gūst CFC, kas atrodas vai ir reģistrēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, Latvijā apliek ar nodokli no pirmā eirocenta, savukārt citur reģistrētam CFC UIN nav jāmaksā, ja tā peļņa ir mazāka par 750 000 EUR un tā pasīvie ienākumi nepārsniedz 75 000 EUR.