Svarīgākā informācija, kas būtu jāzina saistībā ar DAC6 direktīvas, nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) un citiem noteikumiem. 

DAC6 direktīva

DAC6 mērķis ir nodrošināt nodokļu pārredzamību un taisnīgumu, kā arī apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. DAC6 neievērošana varētu nozīmēt sankciju piemērošanu saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem ES valstīs un reputācijas riskus uzņēmumiem, privātpersonām un starpniekiem.

Kad noteikumi būs piemērojami Latvijā (t. i., no 2021. gada 1. janvāra), 30 dienu laikā pēc pirmā no šiem datumiem valsts nodokļu iestādē būs jāiesniedz turpmāk minētā informācija:

• nākamajā dienā pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir pieejama īstenošanai
• nākamajā dienā pēc tam, kad ziņojamā pārrobežu shēma ir gatava īstenošanai
• kad ir veikts pirmais solis ziņojamās pārrobežu shēmas īstenošanai, vai
• (tikai tad, ja ir iesaistīts starpnieks), kad starpnieks sniedza palīdzību, atbalstu vai konsultācijas.

Saskaņā ar DAC6 par shēmu ir jāziņo, ja:

• shēma atbilst pārrobežu shēmas definīcijai un
• shēma atbilst vismaz vienai no pazīmēm A – E, kas norādītas DAC6 direktīvas IV pielikumā.

Latvijas likumdošanā ietvertais nodokļu apjoms ir saskaņots ar DAC6 un attiecas uz visiem nodokļiem, izņemot VSAOI, PVN, muitas nodokļiem un akcīzes nodokļiem.

Saskaņā ar DAC6 pārrobežu shēmas ir definētas kā shēmas, kas attiecas uz vairāk nekā vienu ES dalībvalsti vai ES dalībvalsti un kādu trešo valsti. Pazīmes var atšķirt kā tādas, uz kurām attiecas galvenā labuma pārbaude (GLP), un tās pazīmes, kas rada pienākumu ziņot, bet uz kurām neattiecas GLP.

Ministru kabineta noteikumos par Latvijas obligātajiem informācijas atklāšanas noteikumiem attiecībā uz ziņojamām pārrobežu shēmām sniegta tāda pati definīcija kā DAC6 direktīvā. Saskaņā ar direktīvu Latvijas obligātie informācijas atklāšanas tiesību akti neattiecas uz vietējām shēmām.

Pēc ESAO iniciatīvas 2016. gada 25. maijā tika ieviesta Padomes Direktīva (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Saskaņā ar direktīvu Latvija ir daļa no obligātās automātiskās informācijas apmaiņas (AEOI) mehānisma nodokļu jomā un ir īstenojusi CbC ziņojumu, pieņemot Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 397.

Latvija savos tiesību aktos ir transponējusi ESAO Kopējo ziņošanas standartu (CRS), kā arī Padomes Direktīvu 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Latvijas finanšu iestādēm, uz kurām attiecas CRS, ir jāziņo Latvijas nodokļu iestādēm, sniedzot noteiktu informāciju par ienākumiem un aktīviem attiecībā uz atsevišķiem nerezidentu kontu turētājiem.

Izstrādājot jauno UIN likumu, Latvija jau ir transponējusi dažus Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu (ATAD 1 un 2) noteikumus (t. i., procentu atskaitāmības ierobežojumus, vispārēju ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu, noteikumus hibrīdu neatbilstību novēršanai).

UIN likumā tiek pilnā apjomā transponēts ATAD noteiktais procentu ierobežojuma noteikums. Citiem vārdiem sakot, ja nodokļu maksātāja procentu izdevumi finanšu gadā pārsniedz trīs miljonus eiro par aizņēmumiem vai finanšu nomu no pusēm, kuras nav Latvijas, EEZ vai citas valsts, vai tādas valsts, kurai ir spēkā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencija ar Latviju, kredītiestādes (finanšu iestādes), UIN bāzē jāiekļauj visas procentu maksas, kas pārsniedz 30 % no nodokļu maksātāja EBITDA.

Saskaņā ar Latvijas UIN likumu ienākošās dividendes netiek atbrīvotas no UIN, ja nodokļu maksātāja galvenais nolūks vai galvenais iemesls, kāpēc kāda saistītā puse tika izveidota vai pastāv, vai darījuma galvenais mērķis bija pieprasīt nodokļa atbrīvojumu par dividendēm, kas pieejams saskaņā ar UIN likumu vai IIN likumu.

Latvijas UIN likuma noteikumi prasa, lai nodokļu maksātājs neitralizētu hibrīdneatbilstības sekas, palielinot nodokļu bāzi. Tiek ierosināts veikt sekundāru korekciju, kā arī primāru korekciju (sekundārā korekcija tiks veikta, kad otra darījuma puse, kas nav ES dalībvalsts un nav veikusi pasākumus hibrīdneatbilstības neitralizēšanai, neveic primāro korekciju).

Lai neitralizētu dubulto atskaitījumu, UIN likuma noteikumi nosaka, ka, ja abas darījumā iesaistītās valstis ir ES dalībvalstis, maksājuma saņēmējam ir jāpalielina nodokļa bāze par atbilstīgo summu, kas atskaitīta saskaņā ar maksātājas valsts tiesību aktiem. Ja otra puse atrodas valstī, kas nav ES dalībvalsts, ES uzņēmumam būs jāatrisina hibrīdneatbilstība neatkarīgi no maksātāja/saņēmēja statusa.

Lai neitralizētu atskaitījumu bez iekļaušanas, nodokļa bāzes palielināšanas pienākums rodas maksātājam, ja puses ir ES reģistrēti uzņēmumi. Ja maksātājs ir reģistrēts valstī, kas nav ES dalībvalsts, ES maksājuma saņēmējam būs jānodrošina, lai maksājums tiktu pienācīgi iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Īpaši noteikumi regulē darījumu ķēdi, kur ES uzņēmums tehniski nerada hibrīdneatbilstību, taču, vērtējot šo ķēdi, jāsecina, ka hibrīdneatbilstība rodas ārpus ES esošajā valstī, proti, saņemtais un nodokļa bāzē iekļautais maksājums tiek ieskaitīts ar kādu citu maksājumu par šo darījumu valstī, kas atrodas ārpus ES, radot dubultu atskaitījumu. ES nodokļu maksātājiem tas būtu jānovērš, pievienojot nodokļu bāzei atskaitījumus, kas veikti ārpus ES esošajām valstīm, lai kompensētu hibrīdneatbilstību.

UIN likuma noteikumi arī uzliek nodokļu maksātājam par pienākumu palielināt nodokļa bāzi par neatzīta ārvalstu PP ienākumiem, paredzot atsevišķus noteikumus par caurspīdīgajiem (hibrīdajiem) posteņiem.

Hibrīdneatbilstība rada paredzamo sadalāmo peļņu, kas jāiekļauj nodokļu deklarācijā par finanšu gada pēdējo taksācijas periodu.

Latvija ir pabeigusi ATAD 1 noteikumu pieņemšanu. UIN likumā ir iekļauti jauni noteikumi par nodokļu režīmu aktīviem, kurus nodokļu maksātājs pārceļ uz ārzemēm bez maksas. No nodokļu bāzes ir izslēdzami visi aktīvi, kurus nodokļu maksātājs pārvieto uz ārzemēm bez maksas un dara tos pieejamus uz laiku līdz 12 mēnešiem:

• vērtspapīru finansēšanai
• kā nodrošinājumu
• lai izpildītu kapitāla pietiekamības (tā sauktā „saprātīgā kapitāla”) prasības, vai
• likviditātes pārvaldībai.

Latvijas likumi paredz nepieciešamās atsauces uz EK regulu Nr. 651/2014, kas nodrošina, lai ES finansējuma intensitāte atbilstu ES noteikumiem par valsts atbalstu. Pašlaik Eiropas Komisija neveic izmeklēšanu, kas attiektos uz Latvijas nodokļu likumiem.

Latvijai ir spēkā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumi ar 61 valsti, un tā turpina attīstīt savu nodokļu līgumu tīklu. Latvija ir parakstījusi ESAO daudzpusējo konvenciju par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jautājumos.

Latvija ir arī parakstījusi starpvaldību nolīgumu ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdību, lai īstenotu nodokļu ziņošanas un ieturēšanas procedūras, kas saistītas ar Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (FATCA). 2014. gada 2. aprīlī ASV Valsts kase paziņoja, ka starpvaldību nolīgums ir spēkā, un 2014. gada 27. jūnijā ASV Valsts kase un Latvija parakstīja un izdeva šo starpvaldību nolīgumu.