Piedāvājam apkopotu informāciju par dažādu veidu ienākumiem, tai skaitā nodarbinātības ienākumiem, kompensācijām par pašu kapitālu, ienākumiem no uzņēmējdarbības, kapitāla pieaugumu, ienākumiem no dividendēm un procentiem un ieņēmumiem no būtiskas līdzdalības kontrolētos ārvalstu uzņēmumos.

Nodarbinātības ienākumi

Kā darba devējs katru mēnesi piemēro IIN

Darba devējiem ir jāpiemēro IIN likmes saskaņā ar ikmēneša ienākumu sliekšņiem, ko aprēķina, dalot gada ienākumu sliekšņus ar 12 šādā veidā:

Darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu un maksā Latvijā noteikto VSAOI.	Darba devējs piemēro IIN 20% apmērā ikmēneša bruto ienākumiem līdz 1667 EUR.	Darba devējs piemēro IIN 23% apmērā par jebkuru summu, kas pārsniedz 1667 EUR, taču nepiemēro augstāko slieksni vai augstāko likmi.
Darbinieks maksā Latvijā noteikto VSAOI, taču nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu.	Visiem ienākumiem piemēro IIN 23% apmērā.
Darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, viņam ir ārvalstu A1 sertifikāts un viņš nemaksā Latvijā noteikto VSAOI.	Darba devējs piemēro IIN 20% apmērā ikmēneša bruto ienākumiem līdz 1667 EUR.	Darba devējs piemēro IIN 23% apmērā jebkurai ienākumu daļai no 1667 EUR līdz 6508.33 EUR un IIN 31% apmērā jebkurai summai, kas to pārsniedz.
Darbinieks nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, viņam ir ārvalstu A1 sertifikāts un viņš nemaksā Latvijā noteikto VSAOI.	Darba devējs piemēro IIN 23% apmērā ikmēneša bruto ienākumiem līdz 6508.33 EUR.	Darba devējs par summu, kas pārsniedz, piemēro IIN 31% apmērā.

Darbinieks var izvēlēties un lūgt darba devēju piemērot 23% arī ienākumiem, uz kuriem saskaņā ar likumu attiecas 20%.

IIN piemērošana privātpersonām katru gadu

Personai, kuras gada ienākumi pārsniedz 78 100 EUR (2022. gadā), ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Obligāta iesniegšana attiecas arī uz personām, kuras ir pašnodarbinātas personas vai kurām nepareizi piemērotu atvieglojumu vai nodokļu likmju dēļ jāpiemaksā papildu IIN. Persona var brīvprātīgi iesniegt nodokļu deklarāciju, pieprasot pārmaksāto nodokļu atmaksu. Latvijas nodokļu iestādes ieviesīs automatizētu pārmaksātā IIN atmaksas risinājumu, kas stāsies spēkā no 2023. gada personām, kuras līdz 2023. gada septembrim nav iesniegušas 2022. gada nodokļu deklarāciju, ja ir izpildīti noteikti kritēriji:

• pārmaksātā IIN automātiska atmaksa notiks tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja netiek izmantotas iespējas piemērot nodokļu atvieglojumus, par kuriem nodokļu iestādēm ir pieejama informācija,
• progresīvās IIN likmes.

Fiziskām personām ar nodokli apliekamajiem ienākumiem ir jāpiemēro progresīvās IIN likmes. Novērtējot piemērojamās likmes, jāuzskaita viss ar nodokli apliekamais ienākums, tostarp piemērojamās vienotās nodokļu likmes.

Personām, kuras maksā Latvijā noteikto VSAOI un SN no pilnas ienākumu summas, piemērojot 31% likmi, izmantojot gada ienākuma nodokļa deklarāciju, pastāv formāla procedūra, ar ko kompensē papildu IIN maksu uz jau samaksātā SN rēķina. Tātad visaugstākā IIN faktiskā likme personām, kuras maksā SN no pilniem ienākumiem, joprojām ir 23%. Pretējā gadījumā tiktu skartas personas, kuras nemaksā VSAOI un SN no visiem ienākumiem, jo viņām būtu jāmaksā papildu nodoklis.

Atvieglojumi un diferencētais neapliekamais minimums (DNM)

2022. gadā darba devējam būs jāpiemēro VID DNM prognoze darbiniekiem, kuri iesnieguši darba algas nodokļa grāmatiņu, ja vien darbinieks nav izvēlējies nepiemērot DNM. VID informēs darba devējus, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), par prognozējamajiem DNM.

IIN vajadzībām darba devējam joprojām ir atļauts atskaitīt VSAOI darba ņēmēja daļu.

Par katru apgādājamo 2022. gadā var pieprasīt ikmēneša atvieglojumu par apgādājamo personu 250 EUR apmērā.

Jebkurš atvieglojums jāpiemēro darbiniekiem tā, it kā viņi faktiski samazinātu savus ienākumu subjektu līdz IIN 20% likmei.

Darba ņēmējs var izvēlēties un lūgt darba devēju nepiemērot ikmēneša neapliekamo minimumu. Pieprasījums jāveic, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

IIN likumā paredzēts nodokļu atbrīvojums visiem ienākumiem, kas gūti, izmantojot akciju opcijas, ja ir izpildīti turpmāk minētie kritēriji. Likumdevējs no 2021. gada maina labvēlīgo režīmu, samazinot nepieciešamo akciju opciju turēšanas periodu no 3 gadiem līdz 1 gadam.

• Lai kvalificētos, darba ņēmējam jābūt darba līgumam ar uzņēmumu vai saistītu uzņēmumu minimālajā prasītajā periodā.
• Akciju opciju plānā ir noteikts vismaz viena gada turēšanas (garantēšanas) periods.
• Darba devējs divu mēnešu laikā pēc piešķiršanas datuma, kā to prasa IIN likums, ir iesniedzis VID likumā noteikto informāciju par akciju opciju plāna nosacījumiem.
• Uzņēmums nav izsniedzis darbiniekam aizdevumus, kuri nav samaksāti līdz akciju opciju izmantošanas brīdim.

Akciju opciju izmantošanai jānotiek ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc darba attiecību izbeigšanas starp darbinieku un uzņēmumu, lai piemērotu labvēlīgo režīmu.

Ja akciju opciju izmantošanas laikā personai nav darba līguma ar juridisko personu, kas tās piešķīrusi, vai ar saistītu juridisko personu (piemēram, persona ir pārtraukusi darba attiecības), darba devējam jāmaksā VSAOI no savas kabatas, piemērojot likmi, kas ir spēkā, kad beidzās darba attiecības.

Aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības izdevumus, kas nepārsniedz 80% no personas kopējiem ieņēmumiem no pamatdarbības, var norakstīt kā ar pamatdarbību saistītus izdevumus, savukārt atlikušie 20% ir apliekami ar nodokli. Tajā pašā laikā ir noteikti daži izdevumu veidi, kurus var pilnībā iekļaut uzņēmējdarbības izdevumos, nepiemērojot likumā noteikto maksimālo robežu.

Nodokļu maksātāja zaudējumiem no pamatdarbības (negatīviem ienākumiem no pamatdarbības, neņemot vērā 80% pamatdarbības izdevumu ierobežojumu) hronoloģiskā secībā var veikt ieskaitu pret apliekamajiem ienākumiem no pamatdarbības nākamajos trīs taksācijas gados, ievērojot 80% robežu.

Kapitāla pieaugumam, kas rodas no kapitāla aktīvu realizācijas, piemēro nodokļus 20% apmērā. Kapitāla aktīvi ir nekustamais īpašums, akcijas, ieguldījumu fondu sertifikāti, parādzīmes un intelektuālais īpašums.

Nekustamais īpašums

Latvijas nodokļu rezidenti (privātpersonas) un nerezidenti var izmantot nodokļu atbrīvojumu par ienākumiem no nekustamā īpašuma realizācijas Latvijā, ja:

• nekustamais īpašums ir bijis tā īpašumā vismaz 60 mēnešus un reģistrēts kā pārdevēja galvenā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus pirms pārdošanas 60 mēnešu periodā
• nekustamais īpašums ir bijis tā īpašumā vismaz 60 mēnešus un ir bijis nodokļu maksātāja vienīgais nekustamais īpašums 60 mēnešus pirms pārdošanas, vai
• ienākumi, kas rodas, pārdodot vienīgo nekustamo īpašumu, 12 mēnešu laikā pēc pārdošanas ir reinvestēti citā nekustamajā īpašumā ar tādām pašām funkcijām.

Ienākumi no dividendēm un procentiem, obligāciju atsavināšana un ienākumi no dzīvības apdrošināšanas līgumiem un privātajiem pensiju fondiem tiek aplikti ar nodokli 20% apmērā. Šāda veida ienākumi joprojām ir jādeklarē un jāmaksā IIN, pamatojoties uz gada ienākumu deklarāciju, ja vien šādus ienākumus nemaksā Latvijas nodokļu maksātājs, kurš jau ir ieturējis IIN izcelsmes valstī.

IIN 0% likme attiecas uz dividendēm, ko izmaksā Latvijas/ES/EEZ uzņēmums vai uzņēmums no jebkuras citas valsts, ja var pierādīt, ka UIN vai IIN ticis ieturēts izcelsmes vietā.

Jebkurā gadījumā no nodokļu oāzēm un MUN maksātājiem saņemtajām dividendēm piemēro IIN 20% apmērā.

Ieņēmumiem no būtiskas līdzdalības kontrolētos ārvalstu uzņēmumos piemēro progresīvo IIN likmi. Tas attiecas uz Latvijas nodokļu rezidentiem, kuriem tieši vai netieši pieder vismaz 25% no ārvalstu uzņēmuma pamatkapitāla, akcijām vai balsstiesībām vai kuri jebkādā citā veidā (piemēram, saskaņā ar līgumu) ir tiesīgi saņemt ievērojamu sadalītās peļņas daļu, vai ir tiesīgi ietekmēt lēmumus par ārvalstu uzņēmuma peļņas sadales politiku. Izņēmums attiecināms uz dalību šādās ārvalstu juridiskās personās ar valsts uzņēmuma starpniecību, kas ir iekļauts ES/EEZ regulētajā tirgū.