Uzņēmumus dibina ārvalstīs

 

Nodibināt uzņēmumu tā nozarei vispiemērotākajā jurisdikcijā ir kļuvis vieglāk nekā jebkad. Tādēļ uzņēmumi aktīvāk dibina uzņēmumus tajās valstīs, kas piedāvā izdevīgas iespējas turpmākajai uzņēmējdarbības attīstībai. Izvēloties konkrētu jurisdikciju, tiek apsvērti dažādi iemesli. Ārvalstu jurisdikcijas tiek izvēlētas saistībā ar grupas restrukturēšanu, finanšu plūsmas sakārtošanu, akciju laišanu publiskajā apgrozībā, aizsardzību uzņēmuma aktīviem vai ģimenes iemeslu dēļ. Piemēram, Kipru izvēlas tās lielā noslēgto nodokļu konvenciju skaita dēļ, Kaimanu salas – dažādiem finanšu darījumiem. Savukārt vairāk nekā 40% visu pasaules kuģu ir reģistrēti Panamā, Libērijā un Māršala salās. Arī zemu nodokļu un beznodokļu valstis papildus izdevīgai nodokļu sistēmai piedāvā pietiekami daudz iemeslu, lai lemtu par labu uzņēmuma dibināšanai kādā no tām. Uzņēmuma attīstības plānošanai būtiski ir dažādi faktori, bet ieguvumi no nodokļu izdevumu samazināšanas spēlē arvien mazāku lomu konkrētas jurisdikcijas izvēlē.

 

Regulējums

 

Līdz ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicēto globālo standartu automātiskai finanšu kontu informācijas apmaiņai ES stājās spēkā Direktīva 2014/107/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā, un ir grozīti Latvijas nodokļu tiesību akti (skat. mūsu rakstu “Automātiska finanšu kontu informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām”). Kā minēts iepriekš, Latvija ir to 101 valstu skaitā, kuras ir apņēmušās iesaistīties finanšu kontu informācijas apmaiņā. Attiecīgi finanšu iestādēm jau šobrīd ir jāspēj savākt pietiekama informācija par klientiem, lai sniegtu pieprasītās ziņas valsts institūcijām. Finanšu iestādes ir arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts, un tām ir pienākums identificēt un izpētīt klientus. Klientu identifikācija un izpēte rada arī daudz jaunu jautājumu par informāciju, kas iegūstama no klientiem. Ne tikai finanšu iestādēm ir pienākums ievākt informāciju par klientiem un ziņot par aizdomīgiem darījumiem – par minētā likuma subjektiem ir kļuvuši arī ārpakalpojumu grāmatveži, nodokļu konsultanti, nekustamo īpašumu aģenti u.c.

 

Tādēļ spēja iegūt pienācīgu informāciju no klientiem un analizēt to ir ļoti būtiska. Minētā likuma subjekti ir kļuvuši par pirmo aizsardzības valni pret negodīgām darbībām, gan nesniedzot savus pakalpojumus, gan apkopojot informāciju par klientiem un nododot to valsts institūcijām. Pareiza biznesa modeļu darbības struktūru izpratne ne tikai ļauj pakalpojumu sniedzējiem pasargāt sevi no iesaistīšanas nelegālās darbībās, bet arī dod iespēju, izprotot klientu biznesa modeļus, nezaudēt tos klientus, kuru darbības struktūra nav vienkārša. Citu valstu iekļaušanai uzņēmumu struktūrās ir daudz iemeslu, tostarp dažādi komerciāli un personīgi iemesli, taču ir arī nelegāli iemesli. Novērtējot klientus, ir svarīgi saprast tiesību aktu prasības attiecībā uz minimālo informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami, lai iegūtu priekštatu par klienta darbību patiesumu.

 

Daži jautājumi, uz kuriem jāgūst atbildes, izvērtējot iespējamo risku:

Galvenie dokumenti, kas jāiegūst par klientu, lai nodrošinātos pret to, ka atbildība tiek vērsta pret pašu pakalpojuma sniedzēju, ir –

Saprotams, ka ikdienas darbā ar klientiem Latvijā vai ES šādu dokumentu klāstu nav iespējams savākt, un nav arī vajadzības. Ja klienta risku izvērtēšanā nav šaubu par tā leģitīmu darbību, tad pietiek ar dažiem dokumentiem. Nereti atbildes uz jautājumiem var rast, izmantojot internetā pieejamos resursus. Taču minētie dokumenti ir jāiegūst un atbildes uz jautājumiem jānoskaidro pirms pakalpojumu sniegšanas tādiem uzņēmumiem, par kuru saimniecisko darbību un struktūru nav pilnīgas skaidrības.