Piemaksa par virsstundām

 

Atbilstoši jaunajiem grozījumiem piemaksa par pirmajām divām stundām, kas nostrādātas virs normālā darba laika (astoņām stundām), nevar būt mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas likmes, bet par katru nākamo stundu jābūt 100% piemaksai. Piemaksa 100% apmērā saglabāsies arī par darbu svētku dienā. Turklāt darba koplīgumā vai līgumā nav liegts noteikt augstāku piemaksu.

 

Spēkā esošā DL redakcija nosaka, ka darba devējam jāpiemaksā 100% no darbinieka stundas likmes jau ar pirmo virsstundu.

 

Virsstundu piemaksas samazināšanu kritizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), uzsverot, ka darbiniekam jāstrādā virsstundas tikai izņēmuma gadījumos un par to pienākas atbilstoša piemaksa. Turklāt virsstundu piemaksas samazināšana negatīvi ietekmēs arī pašvaldību, sociālo un valsts budžetu, jo samazināsies samaksāto nodokļu apmērs. Kā ziņo aģentūra LETA, LBAS piekristu šiem grozījumiem, ja Latvijā algas būtu tikpat augstas kā, piemēram, Skandināvijas valstīs.

 

Savukārt Labklājības ministrija ziņo, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā savās rekomendācijās uzsver, ka virsstundu piemaksas samazināšana uzlabotu darba devēju konkurētspēju un attīstītu uzņēmējdarbības vidi.

 

Darbinieka atstādināšana

 

Spēkā esošā DL redakcija nosaka, ka pagaidu aizlieguma gadījumā darbiniekam nav tiesību atrasties darbā un veikt darba pienākumus, un darba devējs neizmaksā darbiniekam darba samaksu.

 

Turpretī atbilstoši jaunajiem grozījumiem gadījumos, kad darba devēja iniciatīvas rezultātā darbinieks tiek atstādināts no darba, jo darbinieks atrodas alkohola, narkotisku vai toksisku vielu ietekmē, vai citos gadījumos, kad darbinieks var apdraudēt savu vai trešo personu drošību, darba devējam būs jāizmaksā darbiniekam minimālā mēneša alga proporcionāli atstādināšanas periodam.

 

Taču, ja darba piespiedu kavēšana bijusi nepamatota, darba devējam būs pienākums izmaksāt starpību starp vidējo izpeļņu un darbiniekam jau izmaksāto summu, kā arī segt darbiniekam radušos zaudējumus. Ja atstādināšana bijusi pamatota, darba devējs drīkstēs ieturēt no darbinieka algas piespiedu kavējuma laikā izmaksājamo minimālo mēneša algu.

 

Uzteikums darbiniekiem ar invaliditāti

 

Vēl viena būtiska izmaiņa, ko ievieš šie grozījumi, ir DL 109. panta otrās daļas izslēgšana, kura aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu personai ar invaliditāti. Šādas izmaiņas tiek ierosinātas, lai samazinātu darba devējiem uzliktos šķēršļus darba tirgū. Taču netiks mainīts regulējums, kas nosaka, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, kad darbinieku kvalifikācijas ir līdzīgas, priekšroka turpināt darba attiecības dodama personai ar invaliditāti.

 

Jāņem vērā, ka jaunā kārtība darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar personām ar invaliditāti attieksies tikai uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc grozījumu stāšanās spēkā.

 

Šis grozījumu projekts ir vēl jāsaskaņo ar attiecīgajām ministrijām, jāapstiprina Ministru kabinetam un jāpieņem Saeimai.