Atsaucoties uz mūsu rakstu par neatkarīgu personu grupu (NPG), turpinām informēt par ES Tiesas procesu šajā jautājumā. Šā gada 1. martā ģenerāladvokāte (ĢA) Julianna Kokote izteica savus secinājumus DNB Banka AS lietā C-326/15, rosinot Tiesu uz visiem jautājumiem sniegt noraidošas atbildes. Ja Tiesa sekos šiem ĢA secinājumiem, tad turpmākā NPG pastāvēšana banku un apdrošināšanas sektorā būs apdraudēta. Šajā rakstā – par ĢA secinājumiem, atbildot uz Latvijas Administratīvās apgabaltiesas uzdotajiem jautājumiem.

1. Vai var pastāvēt NPG direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē, ja tās dalībnieki ir dibināti dažādās dalībvalstīs, kurās šī norma ir pārņemta ar atšķirīgiem nosacījumiem, kas nav savienojami?
2. Vai dalībvalsts drīkst ierobežot PVN maksātāja tiesības piemērot direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, ja PVN maksātājs savā dalībvalstī ir izpildījis visus kritērijus atbrīvojuma piemērošanai, bet citu NPG dalībnieku dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos šī norma ir ieviesta ar ierobežojumiem, kas samazina iespēju citas dalībvalsts PVN maksātājam savā dalībvalstī piemērot šo atbrīvojumu?
3. Vai ir pieļaujama direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta atbrīvojuma piemērošana pakalpojumiem to saņēmēja, kas ir PVN maksātājs, dalībvalstī, ja pakalpojumu sniedzējs – PVN maksātājs – citā dalībvalstī ir piemērojis PVN šiem pakalpojumiem vispārīgā kārtībā, proti, uzskatot tos par pakalpojumiem, par kuriem PVN būtu maksājams saņēmēja dalībvalstī saskaņā ar PVN direktīvas 196. pantu?
4. Vai NPG ir uzskatāma par atsevišķu juridisku personu, kuras esība ir pierādāma ar īpašu NPG dibināšanas līgumu? Ja NPG nav uzskatāma par atsevišķu veidojumu, vai ir uzskatāms, ka NPG ir koncerns, kuru veido saistītas sabiedrības, kas ikdienas saimnieciskās darbības ietvaros savstarpēji sniedz uzņēmējdarbības nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus, un NPG esība ir pierādāma ar noslēgtiem pakalpojumu līgumiem vai transfertcenu dokumentāciju?
5. Vai dalībvalsts drīkst ierobežot PVN maksātāja tiesības piemērot direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, ja viņš ir piemērojis darījumiem uzcenojumu atbilstoši tās dalībvalsts, kurā tas dibināts, prasībām, kas izriet no tiešo nodokļu piemērošanu regulējošiem tiesību aktiem?
6. Vai direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta atbrīvojums ir piemērojams pakalpojumiem, kas saņemti no trešās valsts, tas ir, vai NPG dalībnieks, kurš tās ietvaros sniedz pakalpojumus citiem dalībniekiem, var būt trešās valsts PVN maksātājs?

1. Koncerns, kuru veido saistītas sabiedrības, kas savstarpēji sniedz pakalpojumus, nevar būt NPG direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē. Turklāt savos secinājumos ĢA norāda, ka attiecīgais atbrīvojums piemērojams tikai tādiem pakalpojumiem, kurus NPG sniedz saviem dalībniekiem, nevis dalībnieki grupai vai savā starpā.
2. Direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunkts piemērojams tikai tādiem darījumiem, kam atbrīvojums piemērojams atbilstoši 132. pantam, nevis 135. pantam. Direktīvas 135. pants paredz atbrīvojumu citām darbībām, nevis darbībām sabiedrības interesēs. Finanšu pakalpojumi ir pakalpojumi, kam atbrīvojums piemērojams saskaņā ar direktīvas 135. pantu. Tādējādi 132. panta 1. punkta f) apakšpunkts nav piemērojams grupām, kuru darbība ir finanšu pakalpojumu sniegšana.
3. Jautājumā, vai direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums piemērojams pārrobežu mērogā, ĢA norāda, ka atbrīvojums piemērojams tikai tiem dalībniekiem, uz kuriem attiecas viena un tā pati, proti, konkrētās dalībvalsts, tiesību sistēma. Tādējādi ĢA uzskata, ka 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums nav piemērojams pārrobežu darījumos.
4. Direktīvas 132. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums ir piemērojams tikai tad, ja NPG saviem dalībniekiem pieprasa precīzi atmaksāt savu daļu no kopīgajiem izdevumiem, tos nepārsniedzot. Tātad atbrīvojuma nosacījumi netiek izpildīti, ja pakalpojumu izmaksām tiek pievienots uzcenojums.