Šā gada 28. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja nodokļa maksātājam labvēlīgu spriedumu, liedzot dalībvalstij tiesības ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanu, ja vairāk nekā divu kalendāra gadu laikā nav gūti ieņēmumi no nekustamā īpašuma (NĪ) izmantošanas. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un attiecīgajām normām Latvijā.
Pamatlietas apstākļi un prejudiciāli jautājumi
Portugāles tiesa vērsās EST ar lūgumu sniegt atbildes uz prejudiciāliem jautājumiem par nacionālo tiesību normu atbilstību Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (“PVN direktīva”) 137., 167., 168., 184., 185. un 187. pantam, kuri nosaka pienākumu koriģēt atskaitīto priekšnodokli, mainoties nosacījumiem, uz kuriem balstās tā apmērs.
Kā norādīts lietas C-672/16 spriedumā, Portugāles tiesību akti paredzēja vienreizēju priekšnodokļa korekciju nodokļa maksātājiem, kas izmanto NĪ, kurš rada tiesības daļēji vai pilnīgi atskaitīt par pirkumu samaksāto priekšnodokli, ja laikposmā, kas pārsniedz divus gadus pēc kārtas, uzņēmums šo NĪ faktiski nav izmantojis.
Lai gan NĪ, par kuru bija atskaitīts priekšnodoklis, nelietošanas periods pārsniedza divus gadus, Portugāles nodokļa maksātājs bija veicis darbības, kas norādīja uz nodomu to nodot lietošanā ar PVN apliekamu darījumu ietvaros, proti, uzņēmums bija veicis dažādus tirgvedības pasākumus, tostarp izvietojis reklāmas, sagatavojis paziņojumus presei un izteicis piedāvājumus nomniekiem par konkurētspējīgu cenu.
EST atziņas
EST norāda, ka saskaņā ar PVN direktīvas 167. pantu tiesības atskaitīt priekšnodokli rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams un vienīgi personas nodokļa maksātāja statuss nosaka, vai tiesības atskaitīt priekšnodokli pastāv. Preces vai pakalpojumi, ko nodokļa maksātājs iegādājas šajā statusā, nosaka atskaitīšanas sistēmas piemērošanu, savukārt tas, kādam mērķim preces un pakalpojumi ir izmantoti vai tos ir paredzēts izmantot, ietekmē tikai sākotnējā atskaitījuma apmēru saskaņā ar PVN direktīvas 168. pantu un iespējamo korekciju apmēru turpmākajos laikposmos, bet tas neietekmē tiesības uz atskaitījumu kā tādu.
EST papildina, ka tiesības uz atskaitījumu principā saglabājas pat tādā gadījumā, ja nodokļa maksātājs vēlāk ar savu gribu nesaistītu apstākļu dēļ neizmanto preces un pakalpojumus, par kuriem atskaitīts priekšnodoklis. Nav arī pieļaujams tāds valsts tiesiskais regulējums, kas paredz koriģēt priekšnodokli par NĪ, kuru uzskata par turpmāk neizmantojamu apliekamai darbībai tādēļ, ka tas palicis nelietots ilgāk nekā divus gadus.
Latvijas PVN likums
Šīs PVN direktīvas normas ir ieviestas arī Latvijas tiesiskajā regulējumā, nosakot reģistrēta nodokļa maksātāja tiesības sākotnēji atskaitīt priekšnodokli un uzliekot pienākumu to koriģēt darījumos ar NĪ, kā arī informēt VID par NĪ izmantošanu desmit gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā.
Latvijas PVN likuma 99. pants paredz sākotnējo priekšnodokļa atskaitīšanu nodokļa maksātājam, pamatojoties uz paredzamo NĪ izmantošanas mērķi.
Tā kā ne PVN likums, ne MK noteikumi nepaskaidro, kā nodokļa maksātājam būtu jāpierāda paredzamais NĪ izmantošanas mērķis, noderīgu informāciju varam meklēt arī EST prakses atziņās.
Ir daudz attīstītāju un uzņēmumu, kas iegādājas nelietotu NĪ, būvē, atjauno, pārbūvē un restaurē to savu apliekamo darījumu nodrošināšanai. Katra uzņēmuma saimnieciskās darbības un NĪ veidam izmantošanas mērķis būs nosakāms atšķirīgi, kā arī ieņēmumi no NĪ izmantošanas var rasties dažāda ilguma periodos, taču svarīgi ir pierādīt, ka NĪ bijis paredzēts apliekamo darījumu nodrošināšanai. Par pierādījumiem atbilstoši EST praksei var kalpot gan noslēgtie līgumi, lai veiktu apliekamu darbību, gan veiktie reklāmas pasākumi, tostarp tīmekļa vietnes izveide, kur pieejama informācija potenciāliem klientiem, kā arī citi tirdzniecību veicinoši pasākumi.
Savukārt PVN likuma 102. pants paredz priekšnodokļa korekciju darījumos ar NĪ desmit gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, ik taksācijas gadu veicot pārrēķinu par starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli taksācijas gadā, ievērojot NĪ faktisko izmantošanu apliekamiem darījumiem.
No EST atziņām var secināt, ka nodokļa maksātājam, veicot ikgadējo priekšnodokļa korekciju par NĪ, ir tiesības nepārrēķināt atskaitāmā priekšnodokļa proporciju arī tad, ja no NĪ nav gūti ieņēmumi, bet saglabājas paredzētais mērķis to izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai.
