Pagājušās nedēļas Īsziņā informējām MindLink.lv abonentus, ka Eiropas Komisija šā gada 12. janvārī atteica Latvijai PVN apgrieztās maksāšanas kārtības (reversa) ieviešanu sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm iekšzemē. Nepagāja ne nedēļa, un Komisija atkal iebilst pret Latvijas pieprasījumu ieviest PVN reversu – šoreiz būvizstrādājumu piegādēm iekšzemē. Par to sīkāk – šajā rakstā.
Mērķis – mazināt krāpšanu
Ņemot vērā krāpšanas gadījumu skaitu, Latvija ir ieviesusi PVN reversu būvniecības pakalpojumiem. Pēc Latvijas atbildīgo iestāžu domām šis solis ir mazinājis ar PVN saistīto krāpšanu šajā nozarē. Tomēr Latvija atzīst, ka pēc PVN reversa ieviešanas ir konstatēts PVN atmaksu pieaugums nodokļa maksātājiem būvizstrādājumu nozarē, ko daļēji var izskaidrot ar krāpšanas pieaugumu būvizstrādājumu piegādē. Latvija uzskata, ka daļa no reģistrētajiem PVN maksātājiem būvniecības nozarē nerīkojas labticīgi un neatklāj patiesos būvizstrādājumu apjomus, ko izmanto būvniecības pakalpojumu sniegšanā.
Saskaņā ar Latvijas sniegto informāciju, līdzīgi kā citās nozarēs, arī būvniecības nozarē nodokļa maksātāji izmanto tās pašas metodes PVN nemaksāšanai:
a) nepamatoti palielina priekšnodokli;
b) būvizstrādājumu piegādātāji ir apšaubāmi (“pazudušais tirgotājs”), tādējādi uzņēmumiem nav iespējams noteikt izstrādājumu izcelsmi;
c) būvizstrādājumus iegādājas no “buferuzņēmumiem” un deklarē priekšnodokli.
Turklāt Latvija atzīst, ka būvniecības nozarē ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, proti, uzņēmumi nedeklarē savus ienākumus un maksā aplokšņu algas.
Savā 2017. gada 12. oktobra pieprasījumā Komisijai Latvija norādīja, ka par PVN nomaksu būs atbildīga persona, kurai piegādā preces vai sniedz pakalpojumus. Ar 2018. gada 1. janvāri ieviešot PVN reversu būvizstrādājumu piegādēm iekšzemē, Latvija vēlas cīnīties pret krāpšanu būvniecības nozarē.
Komisijas viedoklis
Komisija ir norādījusi uz to, ka PVN reversu apsver tikai tad, ja attiecīgās preces vienlaikus nevar nonākt gala patēriņā, slikts nodokļa maksātājs tiek aizstāts ar uzticamu, un nepastāv krāpšanas risks mazumtirdzniecības līmenī vai citās dalībvalstīs, kas neizmanto šo sistēmu.
Komisijas ieskatā, pirmkārt, jānorāda, ka attiecīgās preces var būt paredzētas privātam patēriņam, tādējādi radot risku, ka krāpšana pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko būtu vēl grūtāk kontrolēt. Pārnesot visu PVN saistību izpildes pienākumu uz pēdējo ķēdes posmu, risks palielinātos. Turklāt pastāv risks, ka krāpšana pārvietosies uz citām dalībvalstīm.
Komisija arī norāda, ka PVN reversa ieviešana nav ilgtermiņa risinājums un tas neaizstāj pienācīgus kontroles pasākumus nozarē un attiecībā uz nodokļa maksātājiem. Lai gan Latvija savā pieprasījumā ir norādījusi, ka ir ieviests plašs kontroles pasākumu klāsts PVN krāpšanas apkarošanai, nav minēti iemesli, kāpēc šādi kontroles pasākumi varētu nebūt pietiekami, lai cīnītos pret krāpšanu būvizstrādājumu nozarē. Vienlaikus Latvija neesot precīzi norādījusi, kādi pasākumi ir vai tiks veikti, lai cīnītos pret krāpšanu šajā nozarē.
Saskaņā ar Latvijas sniegto informāciju būvizstrādājumu nozarē ir konstatēti vairāki krāpšanas veidi. Lai gan iekšzemes PVN reversa sistēma ir iedarbīga, lai cīnītos ar pazudušā tirgotāja krāpniecisko darbību, tas nav piemērots instruments cīņā pret citiem krāpšanas veidiem, piemēram, nopirkto izstrādājumu daudzumu nedeklarēšanu. Tādējādi pieprasītais pasākums nebūs optimāls risinājums krāpnieciskajai situācijai būvizstrādājumu nozarē.
Tā kā Komisija secinājusi, ka PVN reversa ieviešana Latvijā varētu nelabvēlīgi ietekmēt krāpšanu mazumtirdzniecības līmenī un citās dalībvalstīs, Komisija šā gada 18. janvāra ziņojumā iebilst pret Latvijas pieprasījumu par PVN reversa ieviešanu būvizstrādājumu piegādēm iekšzemē, jo šis pasākums nebūtu optimāls risinājums, ar kuru novērst sarežģīto situāciju ar krāpšanu šajā nozarē.
Ņemot vērā abus Komisijas iebildumus pret PVN reversa ieviešanu iekšzemes piegādēm, nākas piekrist Komisijai, ka Finanšu ministrijai un VID ir nepietiekams kontroles pasākumu klāsts PVN krāpšanas novēršanai, kā arī vēlme pārnest visas PVN saistības uz mazumtirdzniecības nozari, kas varētu radīt jaunas PVN krāpšanas iespējas.
Tomēr nodokļa maksātājiem, kas iekšzemē veic tādu preču piegādes, kurām piemērojams PVN reverss, ir jāseko līdzi Finanšu ministrijas turpmākajām darbībām, lai savlaicīgi spētu sagatavoties plānotajām tiesiskā regulējuma izmaiņām vai Komisijas apstiprinājumam PVN reversa ieviešanai.
