Tiesības uz papildatvaļinājumu ir visiem darbiniekiem, kuru aprūpē ir bērni, t.i., tēvs, māte, viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Šajā rakstā – par tiesību praktisko izmantošanu.

Normatīvo aktu prasības

Papildatvaļinājuma dienu skaits ir atkarīgs no bērnu skaita, to vecuma un invaliditātes statusa:

• vismaz viena diena, ja ir viens vai divi bērni līdz 14 gadiem;
• trīs dienas, ja ir trīs un vairāk bērnu līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadiem.

Lai iegūtu papildatvaļinājumu, darbiniekam ir jāuzrāda darba devējam attaisnojuma dokuments – bērna dzimšanas apliecība vai pase ar ierakstu par bērna esamību. Ja bērns ir invalīds, tad jāuzrāda dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam. Papildatvaļinājums pienākas abiem vecākiem, tostarp, ja abus nodarbina tas pats darba devējs. Ja darbinieks iepriekš nav pieprasījis un izmantojis papildatvaļinājumu, to var pieprasīt par iepriekšējiem diviem gadiem.

Piemērošana praksē

Neskaidrības var rasties gadījumā, kad vecāki ir šķīrušies vai nedzīvo kopā. Ar 2015. gadu atbilstoši Darba likuma grozījumiem 151. panta pirmās daļas 1. punktā ir aizstāti vārdi “kuriem ir” ar vārdiem “kuru aprūpē ir,” tādēļ mainās šī panta interpretējums.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Savukārt saskaņā ar Civillikuma 178. pantu kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, tad vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo.

No minētajiem Civillikuma pantiem var secināt, ka papildatvaļinājums pienākas vai nu abiem vecākiem, ja tie dzīvo kopā, jo tad abi vecāki bērna aprūpi īsteno kopīgi, vai arī vienam no vecākiem, ja tie dzīvo šķirti, t.i., tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

Minētais ir likuma teorētiska interpretācija, tādēļ vēlamies pievērst uzmanību tam, ka saziņā ar valsts institūcijām šie grozījumi tiek interpretēti citādi, proti, ka likumdevēja griba grozījumu veikšanā nav bijusi samazināt tiesības uz papildu atvaļinājumu vecākiem, kas dzīvo atsevišķi, bet gan piešķirt papildu atvaļinājumu vecākiem, kuru aprūpē ir adoptējamais bērns pirms adopcijas apstiprināšanas. Tomēr pamatojums šim valsts institūciju viedoklim nav atrodams ne Darba likuma grozījumu anotācijā, ne arī kādā oficiālā skaidrojumā.