Darba likums nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām jeb 28 kalendāra dienām, neskaitot svētku dienas. Taču grāmatvedībā atvaļinājumu bieži uzskaita darba dienās, pieņemot, ka darbinieka atvaļinājums ir 20 darba dienas. Šajā rakstā – par tiesībām uz atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kā arī par atšķirīgas uzskaites sekām.
Tiesības uz atvaļinājumu
Saskaņā ar Darba likumu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, kam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. Tiesības uz atvaļinājumu ir darbiniekam, kas pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts vismaz sešus mēnešus. Sievietei pēc viņas pieprasījuma atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie darba devēja. Darbiniekam, kas jaunāks par 18 gadiem, ir tiesības uz vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu.
Papildatvaļinājums
Papildus piešķir –
-
trīs darba dienas darbiniekam, kura aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai arī bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam;
-
vismaz trīs darba dienas darbiniekam, kura darbs ir saistīts ar īpašu risku;
-
vismaz vienu darba dienu darbiniekam, kura aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem.
Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kuros darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.
Uzskaites atšķirības
Atbilstoši Darba likumam atvaļinājumu uzskaita kalendāra dienās un nedēļās, taču papildatvaļinājuma ilgums ir norādīts darba dienās.
Lai pārrēķinātu kalendāra dienas darba dienās, izmanto formulu 20/28, iegūstot koeficientu 0,7143. Tomēr, aprēķinot izmantotās atvaļinājuma dienas, šo koeficientu nevar izmantot visos gadījumos, jo proporcija var atšķirties, ņemot vērā brīvdienu skaitu atvaļinājuma laikā. Piemēram, ja darbinieks izņem atvaļinājumu no pirmdienas līdz sestdienai, izmantojot koeficientu, iegūst četras darba dienas. Turpretī, ja darbinieks izņem atvaļinājumu tikai darba dienās, tad atvaļinājuma uzskaite kalendāra dienās darbiniekam papildus dod astoņas atvaļinājuma dienas. Šādā gadījumā uzmanība pievēršama atvaļinājuma pieprasījumā norādītajiem datumiem, lai uzskaite kalendāra dienās tiktu veikta atbilstoši.
Kāpēc atvaļinājums Darba likumā ir norādīts kalendāra dienās, ja grāmatvedībā vieglāk ir uzskaitīt darba dienas? Tā kā svētku dienas neieskaita atvaļinājumā, ir svarīgi, lai ikgadējais apmaksātais atvaļinājums būtu noteikts kalendāra nedēļās, tādējādi atvaļinājums ir pagarināms arī gadījumos, kad svētku diena iekrīt brīvdienā.
Kā minēts iepriekš, ir svarīgi pievērst uzmanību atvaļinājuma pieprasījumā norādītajiem datumiem, t.i., norādīt kā atvaļinājuma datumus ne tikai darba dienas, bet arī brīvdienas, jo gadījumos, kad pieprasījumā ir norādītas tikai darba dienas, bet svētku diena iekrīt brīvdienā, par šādu brīvdienu atvaļinājums netiks pagarināts.
