Īpaši apsvērumi par riskiem

 

Risku analīzes pirmajos trīs soļos informācija par saistīto personu darījumā pastāvošajiem riskiem, to uzņemšanos un kontroli tiek iegūta no pušu savstarpējiem līgumiem vai arī, ja līgumiskā vienošanās ir nepilnīga vai nepastāv vispār, no jebkādiem citiem informācijas avotiem, kuros līdzēji ir vienojušies par darījuma noteikumiem, piemēram, līdzēju savstarpējās sarakstes vai cita veida komunikācijas.

 

Risku analīzes 4. solī tiek analizēts, vai līgumiskā risku uzņemšanās un kontrole atbilst līdzēju faktiskajai rīcībai darījumā un vai līdzējs, kurš uzņemas risku saskaņā ar līguma noteikumiem, to arī kontrolē un vai tam ir finansiālā kapacitāte uzņemties šo risku.

 

Ja pēc 4. soļa tiek secināts, ka līdzēji darījumā uzņemas un kontrolē riskus tā, kā tas ir dokumentēts līgumā, var sākt darījuma cenas analīzi (6. solis, ko skaidrosim nākamajā rakstā).

 

Turpretī, ja pastāv atšķirības starp līguma noteikumiem un līdzēju faktisko rīcību darījumā, tad nosakot, kura puse un kādā mērā uzņemas ar darījumu saistītos riskus, primāri ir jāņem vērā pušu faktiskā rīcība un attiecīgi jāveic risku pārdale (5. solis, ko skaidrosim nākamajā rakstā).

 

Līguma noteikumu piemērs

 

Aplūkojot risku analīzes iepriekšējos soļos minēto piemēru, līgumiskā vienošanos starp uzņēmumu A (ražotāju) un uzņēmumu B (izplatītāju) nosaka, ka katru mēnesi viena gada garumā izplatītājs no ražotāja iegādāsies konkrētu preču daudzumu par nolīgto cenu. Izplatītāja līgumiskais pienākums ir veikt avansa maksājumu katra mēneša sākumā neatkarīgi no tā, vai izplatītājam ir nepieciešams nolīgtais preču daudzums.

 

No līguma noteikumiem var secināt, ka ražotājs darbojas kā līgumražotājs, kas neuzņemas tirgus risku attiecībā uz preču pārdošanu gala patērētājiem, jo līgumā ir fiksēts gan pārdošanas apjoms, gan cena konkrētajam laikposmam. Savukārt izplatītājs darbojas kā pilna riska izplatītājs, jo atbild par to, ka visas no ražotāja iepirktās preces tiek realizētas gala patērētājiem, un attiecīgi uzņemas kontrolēt šo tirgus risku.

 

Vai saistīto uzņēmumu rīcība atbilst līgumā noteiktajam risku sadalījumam?

 

Tomēr, izvērtējot pušu faktisko rīcību darījumā, tika konstatēts, ka izplatītājs tikai dažos līguma perioda mēnešos ir iegādājies nolīgto preču daudzumu, bet līguma perioda vidū gala patērētāju pieprasījuma krituma dēļ ir pārtraucis iegādes no ražotāja, kā arī izplatītājs nav nolīgtajā kārtībā samaksājis par atlikušajā periodā neiegādātajām precēm.

 

No minētā tika secināts, ka līgumiskā risku uzņemšanās neatbilst līdzēju faktiskajai rīcībai darījumā, proti, ražotājs pēc darījuma ekonomiskās būtības uzņemas tirgus risku attiecībā uz gala patērētājiem, jo līgumā tam bija garantēts fiksēts pārdošanas apjoms par nolīgtu cenu, bet faktiski izplatītājs neizpildīja savus līgumiskos pienākumus un attiecīgi tirgus riska iestāšanās negatīvās sekas uzņēmās ražotājs. Papildus tika secināts, ka –

 

a) izplatītājam sākotnēji nemaz nav bijusi finansiāla kapacitāte uzņemties šo tirgus risku, jo tas riska iestāšanās brīdī nebija spējīgs izpildīt savus līgumiskos pienākumus pret ražotāju, proti, veikt nolīgtās iegādes pilnā apmērā; kā arī

 

b) ražotājs kontrolē šo tirgus risku, veicot izejvielu iegādes nelielos apjomos tikai konkrētā mēneša ražošanas nodrošināšanai, nevis uzreiz visam nolīgtajam periodam, kas nodrošinātu tam labākas izejvielu iegādes cenas, bet radītu zaudējumus riska iestāšanās gadījumā, jo izejvielu iegāde jau būtu noteikta līgumā.

 

Balstoties uz pušu faktisko rīcību darījumā, tika secināts, ka ražotājs darbojās nevis kā līgumražotājs, bet gan kā pilna riska ražotājs, jo tas faktiski uzņēmās tirgus risku attiecībā uz preču pārdošanu gala patērētājiem.

 

Nepamatots risku sadalījums

 

Tā kā piemērā aplūkotā darījuma ekonomiskā analīze transfertcenu nolūkiem tika veikta, balstoties uz neprecīzu risku sadali pušu starpā, darījumā piemērotās cenas atbilstība tirgus līmeņa cenām ir jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāveic korekcija. Par to, kā veikt risku pārdali un pareizi noteikt tirgus līmeņa cenas, stāstīsim nākamajā rakstā.

 

Risku sadalījuma kontroles būtiskums

 

Ja darījumā piemēroto cenu ekonomiskā analīze tiek veikta, balstoties tikai uz līguma noteikumiem un neizvērtējot saistīto uzņēmumu faktisko rīcību, tad gadījumā, ja faktiskā rīcība atšķiras no līgumā aprakstītās, pastāv augsts risks, ka kontroles procesā VID var apstrīdēt gan darījuma cenas atbilstību tirgus cenai, gan veikto ekonomisko analīzi tirgus cenas pamatošanai un palielināt uzņēmuma apliekamo ienākumu, ņemot vērā pastāvošo tirgus cenu starp nesaistītiem uzņēmumiem, kas veic ar saistīto uzņēmumu faktisko rīcību salīdzināmus darījumus.

 

Iepriekšējās Īsziņas par risku analīzi