Turpinām iepriekšējās Īsziņās publicēto rakstu par starpnieka iesaistīšanos un PVN sekām vaučeru pārdošanas darījumos.
Starpniecības jēdziens PVN likuma izpratnē
PVN piemērošana starpnieka darbībai ir atkarīga no starpniecības līgumā noteiktajiem pienākumiem un pilnvarām:
-
Starpnieks darbojas sava pārstāvamā – faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja – vārdā. Visas darbības, ko starpnieks veic saskaņā ar tam izdoto pilnvarojumu, ir saistošas pārstāvamajam;
-
Starpnieks iesaistās preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā savā vārdā.
Lai pareizi piemērotu PVN, ir rūpīgi jāvērtē starpnieka un faktiskā piegādātāja/sniedzēja līgumiskās attiecības un veikto darījumu ekonomiskā būtība.
Starpnieks darbojas preču piegādātāja / pakalpojumu sniedzēja vārdā
Starpnieks PVN likuma izpratnē ir tāds nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu starpniecības pakalpojumu, nevis par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
Šādā situācijā starpnieka darbību pēc būtības raksturo trīs kumulatīvi nosacījumi:
-
Starpnieks ir pilnvarots citas personas (pilnvarotāja) vārdā un labā patstāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu, tātad trešā persona zina, ka starpnieks pārstāv faktisko piegādātāju/sniedzēju;
-
Starpnieks darbojas citas personas (pilnvarotāja) interesēs;
-
Starpnieka veiktās darbības rada tiesiskas sekas pilnvarotājam, t.i., maina tā tiesību un pienākumu apjomu. Darījuma tiesiskās sekas neattiecas uz starpnieku.
Šajā gadījumā PVN aprēķina un deklarē, ievērojot šādus principus:
-
Preču piegāde / pakalpojuma sniegšana un nodokļa rēķina izrakstīšana notiek tieši starp faktisko piegādātāju/sniedzēju (“piegādātāju”) un pakalpojumu saņēmēju / preču pircēju (“klientu”);
-
Piegādātājs neizraksta nodokļa rēķinu par preču piegādi / pakalpojuma sniegšanu starpniekam. Starpnieks neizraksta nodokļa rēķinu klientam savā vārdā;
-
Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu pārstāvamajam tikai par savu starpniecības pakalpojumu;
-
Preču piegādi / pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar darījuma noteikumiem (vieta, brīdis, likme u.c.) PVN deklarācijā uzrāda piegādātājs.
Starpnieks darbojas savā vārdā
Saskaņā ar PVN likumu, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, tad uzskata, ka nodokļa maksātājs pats ir saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.
Tādējādi PVN vajadzībām starpnieki, kas iesaistās preču piegādē / pakalpojumu sniegšanā savā vārdā, bet faktiskā piegādātāja/sniedzēja interesēs, tiek uzskatīti par tādiem, kas paši saņem preces/pakalpojumus un tālāk piegādā tos klientiem, kaut arī faktiski šādām piegādēm ir simulatīvs raksturs.
Šajā gadījumā PVN aprēķina un deklarē, ievērojot šādus principus:
-
Faktiskais piegādātājs izraksta nodokļa rēķinu par piegādi/sniegšanu starpniekam, kurš tālāk savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu klientam;
-
Preču/pakalpojumu iegādi un piegādi saskaņā ar darījuma noteikumiem (vieta, brīdis, likme u.c.) PVN deklarācijā uzrāda starpnieks. Starpniecības atlīdzība ir starpība starp pārdošanas un iegādes cenu;
-
Ja preču piegādes un pakalpojumi ir apliekami ar PVN, tad starpnieks ir tiesīgs no piegādātāja saņemtajos rēķinos norādīto PVN atskaitīt kā priekšnodokli.
(turpmāk vēl)