Nodokļu maksātāja pienākums sekot maksājumiem, kas veikti nerezidentiem, vairs nav jaunums. Lai uzlabotu starpvalstu administratīvo sadarbību nodokļu jomā, ar šā gada 1. janvāri ir veiktas izmaiņas, kuru rezultātā palielināsies iesniedzamās informācijas apjoms. Par to sīkāk – šajā rakstā.

Deklarēšanas pienākums

Jauno pienākumu deklarēt maksājumus nerezidentiem var iedalīt divās daļās:

1) ziņošana nākamajā mēnesī pēc maksājuma veikšanas;

2) ziņošana reizi gadā, iesniedzot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju.

Ziņošana nākamajā mēnesī pēc maksājuma veikšanas

Joprojām ir spēkā prasība uzņēmumam, kurš veic nerezidentam tādu maksājumu, kas ir ieturējuma nodokļa objekts, ieturēt nodokli izmaksas brīdī un iemaksāt valsts budžetā līdz nākamā mēneša 15. datumam, kā arī iesniegt pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijā (18. pielikums MK noteikumiem Nr. 556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”). Uzņēmumiem ir regulāri jāziņo arī par tādiem maksājumiem, kas ir ieturējuma nodokļa objekts, bet kam ticis piemērots atbrīvojums, pamatojoties uz spēkā esošu nodokļu konvenciju.

Ziņošana reizi gadā, iesniedzot UIN deklarāciju

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 24. pantu nodokļa maksātājam ir pienākums sniegt VID informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām un no tām ieturēto nodokli, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus. Tātad informācija ir jāiesniedz nevis tikai gadījumos, kad nodoklis ir jāietur, bet gan vienmēr, kad veikts maksājums nerezidentam.

Izpildot prasības likuma ietvaros, ir papildināti arī MK noteikumi Nr. 556. Šo noteikumu 136. punkts nosaka, ka informāciju par tādiem nerezidenta (izņemot fiziskas personas) gūtajiem ienākumiem Latvijā, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, iekļauj pārskatā par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijā un iesniedz VID kopā ar taksācijas gada UIN deklarāciju. Pārskatā iekļauj informāciju arī par tiem darījumiem, kas veikti ieskaita veidā (naudas pārskaitījums nerezidentam nav noticis).

Ienākumu veidi, par kuriem jāziņo reizi gadā

Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, iekļauj pārskatā, ja taksācijas periodā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniegusi 5000 eiro. Pārskatā neiekļauj informāciju par kredītiestāžu maksājumiem Eiropas Centrālajai bankai un Vienotajā noregulējuma fondā, kā arī informāciju par maksājumiem nerezidentiem, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ienākuma izmaksātājs šo informāciju sniedz VID, veicot automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem.

MK noteikumu Nr. 556 18. pielikumā ir minēti šādi ienākuma veidi:

• ienākums no nekustamā īpašuma izmantošanas,
• komercdarbības ienākums (tostarp atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem),
• dividendes,
• procenti,
• ienākums no intelektuālā īpašuma,
• ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas,
• ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas
• un citi ienākumi.

Tātad vienā pielikumā ir minēti gan tādi ienākumu veidi, par kuriem jāziņo regulāri, gan tādi, par kuriem jāziņo reizi gadā. Likumdevējs ir iecerējis rediģēt šo pielikumu, ieviešot jaunu ienākumu veidu sadalījumu.

Ne likums, ne arī kāds cits normatīvais akts nepaskaidro, kādi citi ienākumi būtu deklarējami, tomēr no lietotā termina “ienākumi” var secināt, ka deklarējamas ir tikai tādas summas, kas nerezidentam var radīt apliekamu ienākumu Latvijā vai ārvalstī. Piemēram, aizdevuma un procentu atmaksas gadījumā ir jādeklarē tikai procentu maksājums.

Nobeiguma komentāri

Likumdevējs neuzskata, ka jaunās prasības būtiski palielinās nodokļa maksātāja administratīvo slogu, tomēr šāds viedoklis balstās uz pieņēmumu, ka grāmatvedības sistēmās datu uzskaite tiek veikta pietiekami detalizēti. Piemēram, deklarēšanas pienākums ir saistīts ar maksājuma vai ieskaita, nevis rēķina izrakstīšanas periodu, tādēļ uzņēmumiem ir savlaicīgi jāpadomā par datu ievadi tādā formā, kas ļauj tos viegli filtrēt, lai atskaites sagatavošana neaizņemtu nesamērīgi ilgu laiku.