Sociālās drošības jautājumus ES dalībvalstu starpā risina Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu un regula Nr. 987/2009. Šīs regulas citstarp risina jautājumus saistībā ar sociālo nodrošinājumu darbiniekiem nosūtījuma laikā, t.i., sociālo iemaksu veikšanu nosūtījuma laikā tikai vienā dalībvalstī saskaņā ar izsniegto A1 sertifikātu.
Ar 2019. gada 29. martu – Apvienotās Karalistes (AK) pasludināto Brexit datumu – abas regulas attiecībā uz AK vairs nebūs piemērojamas, tādēļ jāizvērtē Latvijas turpmākā sadarbība ar AK sociālās drošības jautājumos, t.i., vai Latvija turpinās piemērot A1 sertifikātus AK strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā kā šobrīd nav pieejams Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) skaidrojums par to, kā Latvija risinās šo jautājumu, izvērtēsim citu dalībvalstu pieeju un aplūkosim Latvijas iespējas.
Tiesības uz sociālo apdrošināšanu savā mītnes valstī
Viens no regulās noteiktajiem pamatprincipiem ir pakļautība tikai vienas valsts sociālās apdrošināšanas tiesību aktiem, t.i., nosūtījuma laikā persona ir pakļauta sociālajai apdrošināšanai un sociālās iemaksas veic tikai vienā dalībvalstī. Piemēram, ja Latvijas persona uzsāk darbu citā dalībvalstī, tai ir tiesības iesaistīties šīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā un saņemt tajā noteiktos sociālās drošības pakalpojumus atbilstoši tās tiesību aktiem.
Taču regulas paredz izņēmumus, kad Latvijas iedzīvotājs, dodoties nosūtījumā uz citu dalībvalsti vai vienlaikus strādājot vairākās dalībvalstīs, var turpināt veikt sociālās iemaksas Latvijā arī par citā dalībvalstī gūtajiem algotā darba ienākumiem. Praksē daudzi izmanto šo iespēju un pēc Latvijas A1 sertifikāta saņemšanas turpina veikt sociālās iemaksas Latvijā.
Pēc Brexit personām var rasties situācija, ka to A1 sertifikāta termiņš pārsniegs 2019. gada 29. martu, tādējādi Latvijas politika attiecībā uz regulu piemērošanu pēc šī datuma attiecībā uz AK var būtiski ietekmēt AK strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Tas pats attiecas arī uz personām, kas no AK ieradušās strādāt Latvijā. Tā kā šobrīd nav pieejams VSAA skaidrojums, vai šādā gadījumā personai tiks saglabātas tiesības veikt sociālās iemaksas Latvijā par AK saņemtajiem ienākumiem līdz A1 sertifikāta termiņa beigām vai arī tikai līdz Brexit, nav skaidrs, kāda būs ietekme uz fiziskām personām. Nav arī pieejams skaidrojums, vai VSAA turpinās izsniegt A1 sertifikātus personām, kas nodarbinātas AK.
PwC centīsies iegūt skaidrojumu no VSAA par šiem jautājumiem un informēt MindLink abonentus.
Citu dalībvalstu turpmākā sadarbība ar AK sociālās drošības jautājumos
Eiropas Parlaments un Padome nav centralizēti skaidrojuši, kā dalībvalstīm būtu jārīkojas attiecībā uz regulu piemērošanu AK strādājošiem ES pilsoņiem. Dalībvalstis pakāpeniski sāk informēt par savu plānoto pieeju šim jautājumam.
Piemēram, Dānijas Nodarbinātības ministrija ir sniegusi norādes Dānijas kompetentajām nodokļu iestādēm, ka tām jāturpina izsniegt un apstiprināt A1 sertifikātus gan AK strādājošiem Dānijas rezidentiem, gan Dānijā strādājošiem AK rezidentiem. Tātad Dānijā A1 sertifikātu izsniegšanas kārtība nemainīsies.
Turpretī Vācija ir noteikusi, ka Vācijas kompetentā nodokļu iestāde turpinās izsniegt A1 sertifikātus AK nodarbinātiem Vācijas rezidentiem ar sertifikāta darbības termiņu līdz 2019. gada 29. martam.
