Šā gada martā Igaunijas parlaments izdarīja grozījumus likumā “Par nodokļiem,” kuri ir spēkā ar šā gada 1. aprīli. Šajā rakstā – īsumā par galvenajām izmaiņām.
Pienākums publiskot informāciju par darbinieku skaitu un apgrozījumu
Vispārīga informācija par samaksātajiem valsts nodokļiem šobrīd ir pieejama
Nodokļu un muitas pārvaldes mājaslapā, tostarp ziņas par algas nodokļiem. Nodokļu administrācija tagad ir tiesīga publiskot lielāku informācijas apjomu, piemēram, Nodarbinātības reģistram iesniegto informāciju par darbinieku skaitu ceturkšņa pēdējā dienā un vispārīgu informāciju par ceturkšņa laikā veiktajiem apliekamiem darījumiem.
Nodokļu administrācija iegūs lielāku informācijas apjomu
Nodokļu un muitas pārvaldes Audita nodaļa tagad ir tiesīga iegūt individuālus un vispārīgus datus par nodokļu maksātājiem, iesniedzot pamatotu informācijas pieprasījumu attiecīgajam valsts reģistram (piemēram, Satiksmes reģistram, Zemes reģistram, Kadastra reģistram vai Iedzīvotāju reģistram). Šī informācijas vākšana nav uzskatāma par pārbaudes vai audita uzsākšanu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem” anotāciju šī informācija ir nepieciešama efektīvu riska analīžu veikšanai pirms pārbaudēm vai auditiem un potenciālo nodokļu likumu pārkāpēju identificēšanai, jo Nodokļu maksātāju reģistrā uzturētā informācija bieži vien nav pietiekama. No citiem reģistriem iegūtās informācijas salīdzināšana ar esošajiem datiem ļautu, piemēram, noteikt, vai nodokļu maksātājs nav deklarējis ienākumu no apliekama darījuma ar nekustamo īpašumu, kokmateriālu pārdošanas vai nekustamā īpašuma iznomāšanas. Tas palīdz arī konstatēt saistību starp radniecīgām personām likuma “Par ienākuma nodokli” 8. panta izpratnē. Nodokļu administrācija var pieprasīt informāciju arī no citiem reģistriem par īpašuma vai valdījuma tiesībām uz aktīviem, par ekonomisko darbību, kā arī par attiecīgo preču, pakalpojumu un loģistikas raksturu.
Lieliem uzņēmumiem jāsniedz valsts pārskats
Šā gada martā Igaunijas parlaments ir izdarījis grozījumus likumā “Par nodokļu informācijas apmaiņu” un likumā “Par nodokļiem,” lai lielie uzņēmumi uzsāktu valsts pārskatu sniegšanu. Uzņēmumu – Igaunijas nodokļu rezidentu – uzskata par uzņēmumu, kam jāsniedz pārskats,
1 ja tā konsolidētais apgrozījums pārsniedz 750 miljonus eiro un tas ir iesaistīts pārrobežu darbībās, proti, vismaz viens grupas uzņēmums ir nodokļu rezidents citā valstī (arī caur pastāvīgo pārstāvniecību). Pārskatu parasti sniedz grupas galvenais mātes uzņēmums.
Valsts pārskats sastāv no informācijas par grupas uzņēmumu nodokļu aprēķiniem par katru valsti, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Šī informācija dos attiecīgajai nodokļu administrācijai iespēju noteikt, vai nodokļi ir samaksāti tajā pašā valstī, kurā gūta peļņa. Informācijas apmaiņa notiek tikai ar rezidences valsts nodokļu administrāciju (Igaunijas grupas gadījumā tā būs Nodokļu un muitas pārvalde), kura šo informāciju nodod tālāk citām ieinteresētajām valstīm. Saskaņā ar jauno regulējumu pirmais pārskats par 2016. pārskata gadu jāiesniedz līdz 2017. gada beigām.
Likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projekts
Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus, lai no papildu labumu definīcijas izslēgtu noteiktas darba devēja segtas izmitināšanas un transporta izmaksas, lai ļautu darba devējiem, kam trūkst darbaspēka, nolīgt darbiniekus, kuri dzīvo tālu no darbavietas. Likumprojekts šobrīd gaida apstiprināšanu.
Likumprojekts ļautu darba devējam segt darbinieka izmitināšanas izmaksas bez nodokļu piemērošanas, ja izmitināšana ir darba devēja interesēs, izmaksas nepārsniedz likumā noteiktos limitus (līdz 200 eiro mēnesī personai, kas nodarbināta Tallinā vai Tartu, līdz 100 eiro citās vietās) un darbinieks dzīvo vismaz 50 km attālumā no apdzīvotās vietas, kurā atrodas darbavieta, robežas un viņam nepieder nekustamais īpašums, ko varētu izmantot par mitekli tajā apdzīvotajā vietā, kur atrodas darbavieta.
Tiek plānots arī grozīt likuma “Par ienākuma nodokli” 48. panta 51. daļu, lai no papildu labumu definīcijas izslēgtu noteiktiem kritērijiem atbilstošus braucienus starp darbinieka mitekli un darbavietu. Tiek ieviesti papildu izņēmumi, proti, darba devējs ir tiesīgs segt darbinieka transporta izmaksas bez nodokļu piemērošanas, ja darbinieks dzīvo vismaz 50 km attālumā no apdzīvotās vietas, kur atrodas darbavieta, robežas vai arī darba devējs izmanto M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli (autobusu).
_____________________
1 Saskaņā ar likuma anotāciju Igaunijā ir mazāk nekā desmit grupas, kas atbilst šiem kritērijiem.
