Šā gada 23. maijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) publicējusi “Nodokļa bāzes erozijas un peļņas novirzes” (turpmāk – BEPS1) 8.–10. rīcības plāna sabiedriskās apspriedes projektu jeb vadlīnijas nodokļu administrācijām grūti novērtējamo nemateriālo aktīvu (GNNA) pieejas2 piemērošanā.
Kas ir GNNA?
Līdz ar ESAO publicēto BEPS rīcības plānu ir ieviestas izmaiņas GNNA definīcijā, kas noteikta “Transfertcenu noteikšanas vadlīnijās daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām.”
GNNA ir nemateriālie aktīvi, par kuriem nodošanas brīdī starp saistītiem uzņēmumiem nav pieejami uzticami salīdzināmie dati un no kuriem nav paredzamas nākotnes naudas plūsmas vai ieņēmumi. Tie varētu iekļaut nemateriālos aktīvus, kas –
-
nodošanas brīdī ir tikai daļēji izstrādāti;
-
nav paredzēti komerclietošanai tuvāko gadu laikā pēc darījuma;
-
nodošanas brīdī paredz salīdzinoši jaunu pielietojumu.
Vairumā gadījumu, kuros nodokļu administrācijas analizē darījumu ar GNNA, pastāv informācijas asimetrija, kā rezultātā nodokļu administrācijām ir pilnībā jāpaļaujas uz uzņēmumu sniegto informāciju, kas var ierobežot nodokļu administrāciju spēju objektīvi novērtēt šādu darījumu. Lai risinātu šo problēmu, ESAO ir izstrādājis GNNA pieeju un vadlīnijas nodokļu administrācijām.
Vadlīnijas nodokļu administrācijām GNNA pieejas piemērošanā
ESAO publicētais apspriedes projekts satur divas galvenās nodaļas:
-
galvenie principi, ieviešot GNNA pieeju;
-
GNNA pieejas piemērošana dažādos apstākļos.
Apspriedes projektā ir sniegtas norādes, lai veidotu vienotu izpratni un praksi starp nodokļu administrācijām, veicot no GNNA pieejas izrietošās korekcijas. Sagaidāms, ka projektā iekļautās norādes uzlabos nodokļu administrāciju konsekvenci gadījumos, kur tiek vērtēti GNNA darījumi, tādējādi mazinot nodokļa dubultās uzlikšanas risku.
Galvenie principi GNNA pieejas ieviešanā
BEPS 8.–10. rīcības plānā sīki aprakstītā GNNA pieeja ir galvenokārt paredzēta, lai mazinātu informācijas asimetriju, kas pastāv starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju attiecībā uz potenciālo GNNA vērtību. Gadījumos, kur ir iespējams piemērot GNNA pieeju, nodokļu administrācija kā pietiekamu pierādījumu darījuma vērtībai var izmantot ex post3 rezultātus (informāciju par GNNA, kas apkopota pēc darījuma), lai pārbaudītu cenu atbilstību arī gadījumos, kur nodokļu maksātājs ir noteicis GNNA vērtību, balstoties uz ex ante4 rezultātiem.
Apspriedes projekts pievērš uzmanību arī ar laiku saistītajām problēmām, kas attiecas uz GNNA pieejas piemērošanu. Lai sekmīgi piemērotu GNNA pieeju, nodokļu administrācijām ir svarīgi izvērtēt nepieciešamību ieviest jaunu audita praksi, kas identificētu un pārbaudītu GNNA darījumus pēc iespējas agrāk. Taču jāņem vērā, ka pāragra nodokļu audita gadījumā īsi pēc GNNA darījuma ex post rezultāti var nebūt pieejami.
Lai mazinātu informācijas asimetriju starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, apspriedes projekts mudina nepieciešamības gadījumā grozīt likumvidi, lai uzliktu nodokļu maksātājam pienākumu ziņot par GNNA darījumiem.
(nobeigums nākamajās Īsziņās)
___________________
1 Base Erosion and Profit Shifting
2 GNNA pieeja aprakstīta MindLink 2016. gada 3. maija rakstā “Grūti novērtējami nemateriālie ieguldījumi.”
3 ex post = balstīts uz faktiskiem rezultātiem, nevis prognozēm vai aplēsēm
4 ex ante = balstīts uz prognozēm vai aplēsēm, nevis faktiskiem rezultātiem
