Ņemot vērā gan ilglaicīgo attīstības plānu, kas izriet no Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam, gan īslaicīgo Finanšu ministrijas izstrādāto stratēģiju 2017.–2019. gadam, ir izstrādāts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma grozījumu projekts.1 Grozījumu mērķis ir veicināt investīciju vidi un paaugstināt Latvijas uzņēmējdarbības vides starptautisko konkurētspēju. Šajā rakstā – par tiesiskā regulējuma mērķiem, būtību un plānotajiem grozījumiem.
Kapitālsabiedrību loks
Likuma 13. panta ceturtā daļa šobrīd ļauj piemērot starptautisko grāmatvedības standartu prasības atsevišķiem posteņiem pie nosacījuma, ka to piemērošana radīs skaidru un patiesu priekšstatu. Likums arī dod iespēju valsts kapitālsabiedrībām sagatavot gada pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Grozījumu projekts paplašina to kapitālsabiedrību loku, kuras varētu izvēlēties sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, aizstājot likuma 3. panta septītajā daļā vārdus “valsts kapitālsabiedrība” ar vārdu “kapitālsabiedrība.”
Valūta konsolidētajā finanšu pārskatā
Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punktā meitas uzņēmums ir definēts kā uzņēmums, ko kontrolē mātes uzņēmums, tostarp visi galvenā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumi. Taču likuma spēkā esošajā redakcijā ir šaurāka definīcija. Koncerna meitas sabiedrība ir definēta kā Latvijā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijā reģistrēta Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, ko kontrolē tās mātes sabiedrība šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma 75. pantu, lai konsolidētajā finanšu pārskatā iekļautu ārvalstī reģistrētu koncerna meitas sabiedrību, ārvalsts valūtā sagatavoto šīs sabiedrības gada pārskatu pārrēķina eiro. Tomēr no koncerna meitas sabiedrības definīcijas neizriet, ka šāds pienākums būtu ES dalībvalsts vai trešās valsts komercsabiedrības meitas sabiedrībai, kas reģistrēta Latvijā. Grozījumu projekts papildina šo definīciju un pēc vārdiem “Eiropas komercsabiedrība” pievieno “vai cita ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība,” novēršot interpretācijas iespēju.
Atspoguļojamā informācija
Atkarībā no sabiedrības kategorijas likums paredz noteiktas prasības pārskatu sniegšanai. Grozījumu projekts precizē pārskatu prasības gadījumiem, kad konkrētas sabiedrības kategorijas noteikšanai nav iespējams piemērot noteikumu par “diviem pārskata gadiem pēc kārtas,” jo saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un ik gadu atbilst citai sabiedrības kategorijai. Grozījumu projekts skaidro, ka šādos gadījumos sabiedrībai vajadzētu salīdzināt kārtējā un iepriekšējā pārskata gada saimnieciskās darbības rādītājus un gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) sagatavošanā ievērot augstākai kategorijai paredzētos noteikumus. Šāda pieeja labāk nodrošinās informācijas salīdzināmību pa gadiem.
Pārvērtēšana
Likuma piemērošanas gaitā ir radušās interpretācijas par grāmatvedības politikas maiņu un jaunās politikas piemērošanu ar atpakaļejošu spēku pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervei objekta ikgadējā nolietojuma gadījumā. Saskaņā ar grozījumu projektu pārvērtēšanas rezerves samazināšana saistībā ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu būs izvēles iespēja un sabiedrība varēs samazināt pārvērtēšanas rezervi arī tad, ja veic pārvērtētā pamatlīdzekļu objekta ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu. Pārvērtēšanas rezerves samazinājumu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā samazinājums veikts.
Gada pārskata iesniegšanas veidlapa
Kad 2016. gadā tika nomainīta gada pārskata iesniegšanas veidlapa, gan uzņēmēji, gan revidenti jaunajā veidlapā pamanīja vairākas nepilnības un atzina, ka ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi aizpildīt un pārbaudīt finanšu pārskata pielikuma elektronisko norakstu EDS strukturizētajā veidlapā. Lai neaizkavētu šī noraksta iesniegšanu, grozījumu projektā ir iestrādāta iespēja iesniegt pārskata elektronisku kopiju, likuma 97. panta pirmajā daļā pēc vārda “norakstu” pievienojot vārdus “vai elektronisko kopiju” un izslēdzot vārdus “dalībnieku sapulcē.”
Kopumā plānotie grozījumi uzlabos sagatavotās informācijas salīdzināmību, kā arī novērsīs atsevišķas neskaidrības un redakcionālas nepilnības, lai radītu vienotu izpratni un novērstu interpretācijas iespējas.
______________
