Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2016. gada 8. decembrī pieņēma lēmumu lietā C-208/15, kurā tika skatīts jautājums, vai PVN maksātājs ir veicis vienotu darījumu (preču piegādi par atlīdzību) vai saliktu darījumu (preču piegādi un finansējuma piešķiršanu). EST ieskatā lauksaimniecības integrētās sadarbības ietvaros veiktā preču piegāde un aizdevuma piešķiršana šo preču iegādei ir vienots darījums, tādēļ ar PVN apliekamajā vērtībā ir iekļaujama gan preču cena, gan to iegādei lauksaimniekam piešķirtā aizdevuma procenti.
Lietas fakti un apstākļi
Ungārijas komercsabiedrība (integrētājs), kas darbojas lauksaimniecības integrētās sadarbības ietvaros, finansēja lauksaimniekam (integrējamam subjektam) apgrozāmo aktīvu iegādi. Aizdevumu varēja izmantot tikai un vienīgi apgrozāmo līdzekļu iegādei. Rēķinā preču piegādei tika piemērota PVN pamatlikme, bet par ceturksni aprēķinātajiem aizdevuma procentiem tika piemērots atbrīvojums no PVN.
Veicot nodokļu auditu, Ungārijas nodokļu administrācija nepiekrita PVN atbrīvojuma piemērošanai procentiem un uzrēķināja papildu PVN. Lieta nonāca Ungārijas Augstākajā tiesā, kura nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST šādus jautājumus:
-
Vai šajā situācijā preču piegāde un aizdevuma piešķiršana ir atsevišķi un neatkarīgi darījumi vai arī vienots darījums, kura ar PVN apliekamajā vērtībā ir iekļaujami aizdevuma procenti?
-
Ja tas ir vienots darījums, vai PVN direktīvu saistībā ar vienotu darījumu var interpretēt tādējādi, ka šis darījums ir izņēmums no PVN vispārējās piemērojamības principa?
Proti, Ungārijas tiesa jautā, kā piemērot un interpretēt šādas PVN direktīvas normas:
-
73. pants – “…summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojuma saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar darījuma cenām;”
-
78. panta b) punkts – “summa, kurai uzliek nodokli, ietver šādas sastāvdaļas: papildu izdevumi, piemēram, komisijas maksas, iepakošanas, transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas…;”
-
135. panta 1. punkta b) apakšpunkts – “no nodokļa atbrīvo… kredīta piešķiršanu un kredīta starpniecību, kā arī kredīta pārvaldi, ko veic persona, kura piešķir kredītu.”
EST apsvērumi un lēmums
Savā argumentācijā EST uzsver, ka noteiktos apstākļos vairāki pakalpojumi, kas formāli ir nošķirti un ko varētu sniegt atsevišķi, turklāt šādi sniegtus tos varētu aplikt ar PVN vai atbrīvot no PVN, ir jāuzskata par vienotu darījumu, ja vien tie nav neatkarīgi.
Vienots pakalpojums pastāv it īpaši tad, ja divi vai vairāki elementi ir tik cieši saistīti, ka tie objektīvi veido vienotu, ekonomiski nedalāmu pakalpojumu, kura sadalīšana būtu mākslīga.
Pakalpojums ir uzskatāms par papildpakalpojumu, ja tas pats par sevi nav klienta mērķis, bet veids, kā visērtāk saņemt galveno pakalpojumu. Tādējādi ir jāņem vērā gan darījuma ekonomiskais mērķis, gan pakalpojuma saņēmēja intereses.
EST ieskatā gadījumos, kad integrētās sadarbības ietvaros integrētājs piešķir aizdevumu lauksaimniekam (integrētajam subjektam) apgrozāmo līdzekļu iegādei no integrētāja, aizdevuma piešķiršanu nevar uzskatīt par autonomu pakalpojumu no integrētā subjekta viedokļa, jo lauksaimnieks šo finansējumu nevar brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem. Būtiski ir tas, ka aizdevumu nevar piešķirt, neparedzot to tikai apgrozāmo aktīvu iegādei.
EST ieskatā būtisks ir arī fakts, ka apgrozāmo aktīvu piegādei un aizdevumam ir viens un tas pats ekonomiskais mērķis. Tādējādi šādos apstākļos apgrozāmo aktīvu piegāde ir uzskatāma par galveno pakalpojumu. Savukārt aizdevuma saņemšana šo aktīvu iegādei no lauksaimnieka viedokļa ir uzskatāma nevis par mērķi, bet tikai līdzekli, kas ļauj iegādāties ražošanai nepieciešamos aktīvus.
EST nolēma, ka gadījumā, kad aktīvu piegādei un aizdevumam ir viens un tas pats mērķis, šādu aktīvu piegāde un to iegādei paredzētā aizdevuma piešķiršana ir jāuzskata par vienotu kompleksu darījumu PVN piemērošanas vajadzībām, tādēļ apliekamajā vērtībā jāiekļauj arī aizdevuma procenti.
EST ieskatā fakts, ka integrētājs var sniegt lauksaimniekiem papildu pakalpojumus, neietekmē darījuma atbilstību vienota darījuma kritērijiem.
