Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas mūsdienās vairs nav atsevišķa nozare, bet gan visu ekonomikas sistēmu pamats. Arvien vairāk integrējoties visās tautsaimniecības nozarēs un sabiedrībā, internets un digitālās tehnoloģijas maina to, kā mēs dzīvojam un strādājam – gan kā indivīdi, veicot darījumus, gan kā sabiedrība kopumā. Taču valsts iestādēm šīs pārmaiņas rada sarežģītus politikas izaicinājumus, kuru risināšanai ir nepieciešama koordinēta ES rīcība.
Digitālā vienotā tirgus izveide – Eiropas Komisijas prioritāte
Pašreizējie šķēršļi brīvai datu, kapitāla un iespēju plūsmai internetā nozīmē to, ka cilvēkiem zūd iespēja izmantot daļu preču un pakalpojumu, kā arī komersantu darbību iespējamais apjoms tiek stipri limitēts, tādējādi veselas nozares un valsts pārvaldes institūcijas negūst visu pozitīvo klāstu, ko sniedz digitalizācija.
1
Diemžēl šobrīd tiešsaistes pakalpojumu tirgi lielākoties ir ierobežoti vienas valsts robežās un tikai 7% no ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošina savu preču un pakalpojumu pārrobežu pieejamību.
Saskaņā ar ES aprēķiniem 90% darbu veikšanai ir nepieciešamas digitālās prasmes, bet tikai 59% ES iedzīvotāju ir pieejams 4G internets, 52% pārrobežu pirkumi tiek nobloķēti, mazie uzņēmumi varētu ietaupīt līdz 9000 eiro uz katru valsts tirgu no tulkošanas un juristu izdevumiem, kā arī ES iedzīvotāji ietaupītu 11 miljardus eiro, iepērkoties tiešsaistē. Šo šķēršļu samazināšana Eiropā varētu palielināt Eiropas IKP par 415 miljardiem eiro.
2
Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Komisija par vienu no savām galvenajām prioritātēm ir noteikusi digitālā vienotā tirgus izveidi. Digitālais vienotais tirgus ir tirgus, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā arī preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, un kurā fiziskās un juridiskās personas var bez grūtībām piekļūt tiešsaistes darbībām un tās izmantot godīgas konkurences apstākļos, un kurā augstā līmenī tiek nodrošināta patērētāju un personas datu aizsardzība neatkarīgi no to valstspiederības vai dzīvesvietas. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas galvenie mērķi ir nojaukt normatīvās barjeras un patiesi savienot 28 valstu tirgus vienā tirgū.
Stratēģija sastāv no trim galvenajām ES politikas jomām ar šādiem galvenajiem uzdevumiem:
-
Patērētājiem un uzņēmumiem labāka piekļuve tiešsaistes precēm un pakalpojumiem visā Eiropā – šim nolūkam steidzami jāmazina svarīgākās atšķirības starp tiešsaistes un bezsaistes vidi, lai likvidētu šķēršļus pārrobežu darbībām tiešsaistē:
- pārrobežu e-komercijas noteikumi, kam patērētāji un uzņēmēji var uzticēties;
- kvalitatīvi paku pārrobežu piegādes pakalpojumi par pieņemamām cenām;
- nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršana;
- labāka piekļuve digitālajam saturam – mūsdienīgs autortiesību regulējums;
- PVN sloga un šķēršļu mazināšana pārrobežu tirdzniecībā.
-
Piemērotu apstākļu radīšana digitālo pakalpojumu attīstībai – nepieciešama ātrdarbīga, droša un uzticama infrastruktūra un satura pakalpojumi, kuru pamatā ir atbilstošs regulējums inovāciju, investīciju un godīgas konkurences jomā, kā arī līdzvērtīgi konkurences apstākļi:
- mērķim atbilstīgu telesakaru noteikumu izstrāde;
- plašsaziņas līdzekļu regulējums 21. gadsimtam;
- mērķim atbilstoša normatīvā vide platformām un starpniekiem;
- uzticības stiprināšana digitālajiem pakalpojumiem, drošībai tajos un attiecībā uz personas datu apstrādi.
-
Eiropas digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla izmantošana – nepieciešamas investīcijas IT infrastruktūrā un tehnoloģijās, to pētniecībā un inovācijās nolūkā stiprināt ražošanas konkurētspēju, kā arī publisko pakalpojumu uzlabošanā:
- datu ekonomikas veidošana;
- konkurētspējas uzlabošana, izmantojot sadarbības spēju un standartizāciju;
- iekļaujoša e-sabiedrība.
Digitālā vienotā tirgus izveide ir nozīmīga ES stratēģijas daļa, kas vērsta uz sagatavošanos nākotnei un augstāka dzīves līmeņa turpmāku nodrošināšanu ES iedzīvotājiem. Tās sasniegšanai ir nepieciešama gan politiskā griba, gan līdzekļi. Komisijas galvenie pasākumi digitālā vienotā tirgus īstenošanai būs –
-
investīcijas digitālajā vienotajā tirgū;
-
starptautiskā dimensija;
-
efektīva digitāla vienota tirgus pārvaldība.
_______________________________
1 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai. (2015) Brisele.
