Tā kā tehnoloģiju izmantošanas temps pieaug eksponenciāli, uzņēmumi cenšas saglabāt konkurētspēju, arvien lielāku uzmanību savas attīstības stratēģijas plānošanā pievēršot tehnoloģiju izmantošanai biznesa procesos, tostarp datu savākšanā, apstrādē un atskaišu iesniegšanā. Arī valsts līmenī tiek veicinātas iniciatīvas, kas saistītas ar tehnoloģiju izmantošanu uzņēmuma datu apstrādei. Šajā rakstā – par Latvijas tiesību aktu iestrādēm attiecībā uz datu apstrādi elektroniskā veidā.
Likums “Par nodokļiem un nodevām”
Minētajā likumā jau tagad ir iekļauta prasība, ka nodokļu maksātājam, kas savus grāmatvedības reģistrus kārto elektroniski, ir jānodrošina nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuve nodokļu maksātāja elektroniski apstrādātajai un glabātajai grāmatvedības reģistru informācijai. Nodokļu administrācija šo iespēju arī izmanto, veicot nodokļu kontroles pasākumus. Formāts, kādā šai informācijai ir jābūt pieejamai, vēl nav precizēts.
ESAO vadlīnijas
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi vadlīnijas, kas iekļauj elektroniskā veidā iesniedzamas informācijas prasības attiecībā uz t.s. SAF-T (Standard Audit File for Tax) izmantošanā. Citās valstīs, piemēram, Francijā un Vācijā, jau ir noteiktas standartizētas prasības datu savākšanai un apstrādei elektroniskā formā.
Latvija 2016. gadā kļuva par ESAO 35. dalībvalsti. Lai gan SAF-T vadlīniju piemērošanai no ESAO puses ir rekomendāciju raksturs, izvērtējot citu valstu pieredzi un iespējamos ieguvumus ilgtermiņā, arī Latvija varētu pieņemt lēmumu ieviest SAF-T metodoloģiju.
Saskaņā ar ESAO vadlīnijām katra valsts var izvēlēties SAF-T ieviešanas formu. Citu valstu pieredze liecina, ka SAF-T ieviešana valsts līmenī var ilgt 1–2 gadus, bet uzņēmumu (nodokļu maksātāju) līmenī – no viena mēneša līdz vienam gadam atkarībā no uzņēmumā izmantotās sistēmas sarežģītības pakāpes.
Priekšdarbu izpilde jau sākusies
Vairākos Eiropas un Latvijas tiesību aktos elektronizācijas un standartizēto elektronisko atskaišu prasību virziens jau ir iezīmēts, piemēram:
-
Saskaņā ar 2016. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2016/881, kas skar automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, līdz 2017. gada 4. jūnijam Latvijas tiesiskajā regulējumā ir jāiestrādā direktīvā noteiktās prasības. Šā gada 2. martā ir izsludināts likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projekts;
-
Šobrīd Ekonomikas un finanšu padome apspriež vienotas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes principa izveidošanu, kas savā ziņā korelē ar informācijas apmaiņas prasībām transfertcenu jomā;
-
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās prasībām ar 2018. gada 27. novembri publiskajam sektoram ir jākļūst par elektroniskā rēķina lietotāju, kas savukārt iesaistīs arī privātā sektora darbiniekus, kuri sadarbojas ar publisko sektoru;
-
Prasības kases aparātiem ar elektronisko lenti un iespēju kases aparātu sistēmu saslēgt ar datoru.
Minēto iniciatīvu īstenošanu zināmā mērā var sasaistīt ar grāmatvedības uzskaites sistēmas elektronizācijas sagatavošanas darbiem. Ņemot vērā uzkrāto pieredzi, Latvijai ir iespēja izvērtēt faktisko lietotāju ieguvumus un izdevumus. Ja Latvija tomēr izlems ieviest SAF-T, tad būtu vēlams paredzēt 18–24 mēnešu ieviešanas procesu un izmantot citu valstu pieredzi.
Piemēram, Portugāles, Luksemburgas un Polijas SAF-T izmantošanas pieredze liecina, ka standartizētā veidā iesniegtie dati būtiski atvieglo datu analīzi, kad valsts nodokļu kontroles institūcijas veic e-auditus. Arī pašiem uzņēmumiem standartizētas pieejas izmantošana ļauj uzlabot nodokļu datu kvalitāti ilgtermiņā, palielināt darba efektivitāti un uzlabot nodokļu datu apstrādes funkcijas, pilnveidot nodokļu administrēšanas procesu un labāk kontrolēt iespējamās nesakritības datos. Ilgtermiņā informācijas apmaiņa elektroniskā veidā ļaus uzlabot un paātrināt datu apmaiņu starp dažādu valstu nodokļu administrācijām.
