Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pieņēmusi prejudiciālo nolēmumu (C-378/15) Itālijas tiesas iesniegtajā jautājumā par atskaitāmās daļas piemērošanu PVN, kas attiecas uz visām nodokļa maksātāja iegādātajām precēm un pakalpojumiem, atsaucoties uz sava apgrozījuma sastāvu, kā arī par tādu darījumu, kas uzskatāmi par “netipiskiem,” noteikšanu.
Galvenie fakti
Itālijas nodokļu administrācija nepiekrita Mercedes Benz proporcijas aprēķina metodei atskaitāmā priekšnodokļa daļas aprēķināšanai, kvalificējot savus finanšu darījumus – aizdevumu izsniegšanu meitas uzņēmumiem – kā ar nodokli apliekamu darījumu “palīgdarbības,” attiecīgi izslēdzot uzkrātos aizdevuma procentus no daļskaitļa, kas tika izmantots, lai noteiktu paredzēto atskaitāmo priekšnodokļa daļu.
Nodokļu administrācija audita rezultātā nolēma Mercedes Benz papildus aprēķināt PVN nepilnu 1,8 miljonu eiro apmērā ar pamatojumu, ka par izsniegtajiem aizdevumiem saņemtie procenti tika nepamatoti izslēgti no atskaitāmās daļas noteikšanas, ciktāl šo aizdevumu izsniegšana bija viena no uzņēmuma galvenajām darbībām, jo par šiem aizdevumiem uzkrātie procenti veidoja 71,64% no Mercedes Benz kopējā apgrozījuma.
Mercedes Benz tiesvedībā pret nodokļu administrāciju apgalvoja, ka tai bija tiesības izslēgt uzkrātos procentus par izsniegtajiem aizdevumiem no PVN atskaitāmās daļas noteikšanai izmantotā daļskaitļa saucēja, un īpaši norādīja, ka likumdevējs ir nepareizi transponējis PVN Direktīvas 2006/112/EK 168. un 173.–175. pantu, uzsverot, ka paredzētā atskaitāmā daļa tiek bez atšķirībām piemērota visām nodokļa maksātāja iegādātajām precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai šīs preces un pakalpojumi ir paredzēti tādām darbībām, kas rada tiesības uz atskaitījumu, vai tādām darbībām, kas šādas tiesības nerada, vai uz abu veidu darbībām.
Šādos apstākļos Itālijas Nodokļu tiesa nolēma apturēt tiesvedību un vērsties EST.
EST nolēmums
EST tika uzdots prejudiciāls jautājums. Savā nolēmumā EST analizē PVN direktīvas normas un tiesas judikatūru. EST norāda, ka, lai arī ienākumi, kas gūti no minētajiem finanšu darījumiem, kuri ietilpst PVN direktīvas piemērošanas jomā, var būt norāde uz to, ka šādus darījumus nevar uzskatīt par netipiskiem minētās direktīvas izpratnē, tas, ka attiecīgais uzņēmums no šādām darbībām gūst lielākus ienākumus nekā no darbības, ko uzņēmums norādījis kā pamatdarbību, pats par sevi vien nenozīmē, ka šādas darbības nevar uzskatīt par “netipiskiem” darījumiem šīs tiesību normas izpratnē. No EST judikatūras izriet, ka saimniecisku darbību nevar uzskatīt par “netipisku” PVN direktīvas izpratnē, ja tā ir tiešs, pastāvīgs un nepieciešams turpinājums uzņēmuma ar nodokli apliekamajai darbībai vai ja tā ietver būtisku preču un pakalpojumu izmantošanu, par kuriem jāmaksā PVN.
Izvērtējot Itālijas PVN regulējošās tiesību normas un piemērojamo praksi, kā arī lietas faktiskos apstākļus, EST secināja, ka PVN direktīvas normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neaizliedz tādu valsts regulējumu un praksi kā pamatlietā, ar ko nodokļu maksātājam ir noteikts –
-
visām tā iegādātajām precēm un pakalpojumiem piemērot atskaitāmo daļu, kuras pamatā ir apgrozījums, neparedzot aprēķina metodi, kas būtu balstīta uz katras iegādātās preces un pakalpojuma raksturu un faktisko izmantošanas mērķi un kas objektīvi atspoguļotu izdevumu faktisko daļu, kura attiecināma uz apliekamajām un neapliekamajām darbībām;
-
atsaukties uz sava apgrozījuma sastāvu, lai noteiktu darījumus, kuri uzskatāmi par “netipiskiem” darījumiem, ciktāl šajā nolūkā veiktajā vērtējumā tiek ņemtas vērā arī šo darījumu attiecības ar šī nodokļu maksātāja apliekamajām darbībām un – vajadzības gadījumā – tas, kādu izmantojumu nodokļu maksātājs paredz precēm un pakalpojumiem, par ko jāmaksā PVN.
PwC komentāri
Atsaucoties uz EST nolēmumu, vēlamies atgādināt, ka arī Latvija ir transponējusi PVN Direktīvas normas PVN likumā (98. panta ceturtā daļa), nosakot, ka PVN maksātājam ir tiesības neiekļaut netipisku finanšu darījumu vai netipisku darījumu ar nekustamo īpašumu atskaitāmā priekšnodokļa proporcijas aprēķinā, ja šim darījumam ir gadījuma raksturs un tas nepārprotami atšķiras no nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības. Tomēr, kā norāda arī EST, nodokļa maksātājam ir jāizvērtē, vai tiešām darījumi, kurus neiekļauj atskaitāmā priekšnodokļa proporcijas aprēķinā, ir uzskatāmi par “netipiskiem.”
