Pēc pāris mēnešiem stāsies spēkā 9. Starptautiskais finanšu pārskatu standarts (SFPS) “Finanšu instrumenti,” aizstājot 39. Starptautiskajā grāmatvedības standartā “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” iekļautās prasības. Jaunais standarts būs obligāti piemērojams tiem Latvijas uzņēmumiem, kas savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar SFPS vai kuru mātes sabiedrības pieprasa grupas ziņošanas vajadzībām sagatavot finanšu informāciju, piemērojot SFPS. Šajā rakstā – par vairākām jomām, kurās jaunais standarts ievieš būtiskus jauninājumus.
Jauninājumi
Jaunais standarts pilnībā izmaina ne tikai finanšu aktīvu kategoriju nosaukumus, bet arī pieeju finanšu aktīvu klasifikācijai – tā būs atkarīga no tā, vai aktīvs ir pašu kapitāla instruments (piemēram, cita uzņēmuma akcijas) vai parāda instruments (piemēram, pircēju un pasūtītāju parāds, līzinga debitors, aizdevums saistītai pusei), kā arī no tā, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis šo aktīvu turēšanai un kādas ir aktīva naudas plūsmas.
Līdzšinējo četru finanšu aktīvu kategoriju vietā standarts paredz trīs:
1) Finanšu aktīvi amortizētajā iegādes vērtībā:
- parāda instrumenti, ko tur ar mērķi saņemt visas paredzētās naudas plūsmas un kuru naudas plūsmas sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem;
2) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos ienākumos (pašu kapitālā):
- parāda instrumenti, ko tur ar mērķi gan saņemt naudas plūsmas, gan pārdot aktīvus un kuru naudas plūsmas sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem;
- pašu kapitāla instrumenti, ko uzņēmums pats ir izvēlējies šādi klasificēt sākotnējā atzīšanas brīdī;
3) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā:
- parāda un pašu kapitāla instrumenti, ko tur tirdzniecībai;
- parāda un pašu kapitāla instrumenti, kas neatbilst nevienai no citām kategorijām.
Jānorāda, ka finanšu saistību uzskaitē būtisku izmaiņu klasifikācijā vai novērtēšanā nav.
Vēl viena joma, kurā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, ir vērtības samazinājuma atzīšana. Līdz šim zaudējumi tika atzīti tikai pēc zaudējumu notikuma iestāšanās, turpretī pēc jaunā modeļa ieviešanas būs jāatzīst nākotnē sagaidāmie zaudējumi. Tas nozīmē, ka būs jāvērtē zaudējumu rašanās iespējamība un to apmērs, kā arī jāatzīst vērtības samazinājums. Turklāt vērtības samazinājums būs jāatzīst jau aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī, tādējādi paātrinot uzkrājumu atzīšanas brīdi grāmatvedībā.
Jaunā pieeja vērtības samazinājuma izvērtēšanai paredz regulāri veikt kredītriska izvērtējumu katram klientam. Vērtības samazinājuma atzīšanas vispārīgie principi ir šādi:
-
Sākotnējās atzīšanas brīdī finanšu aktīviem ir atzīst nākamo 12 mēnešu laikā sagaidāmie zaudējumi;
-
Būtiski pasliktinoties klienta kredītriskam, ir jāatzīst klientam visa aktīva dzīves laikā sagaidāmie zaudējumi;
-
Ja kredītrisks turpina pasliktināties un klients kļūst maksātnespējīgs, tad jāturpina atzīt visa aktīva dzīves laikā sagaidāmie zaudējumi, turklāt procentu ieņēmumi (ja tādi ir paredzēti) ir jārēķina no aktīva neto vērtības (t.i., sākotnējā vērtība mīnus viss atzītais vērtības samazinājums).
Ir pieejami arī vairāki atvieglojumi, no kuriem nozīmīgākie ir iespēja pircēju un pasūtītāju parādiem un līzinga debitoriem uzreiz atzīt visa aktīva dzīves laikā sagaidāmos zaudējumus, neveicot kredītriska izvērtējumu katram klientam individuāli.
Jaunais standarts ievieš izmaiņas arī riska ierobežošanas uzskaitē, būtiski atvieglojot efektivitātes mērījumus, paplašinot pielietoto instrumentu klāstu un sniedzot papildu skaidrojumus attiecībā uz instrumentiem un to atspoguļošanu grāmatvedībā.
