Šā gada 10. maijā ir publicēti jauni PVN likuma grozījumi, ko Saeima skatīja jau kopš 2016. gada oktobra, bet pieņēma tikai šā gada 20. aprīlī. Saskaņā ar likumu šie grozījumi stāsies spēkā 1. jūnijā, izņemot grozījumus par PVN 0% likmes tiešo piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem Sabiedroto spēku štāba locekļiem un ASV diplomātiem, kuri stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām.
Priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis
Šobrīd priekšnodoklis ir atskaitāms tikai vienā noteiktā taksācijas periodā, kad izpildīti PVN likuma 97. panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji:
-
ir saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins, vai
-
atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms to saņemšanas.
Šīs normas grozījumi nosaka, ka PVN maksātājs priekšnodokli par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem būs tiesīgs atskaitīt tajā taksācijas periodā, kad izpildīti minētie priekšnoteikumi, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam.
Piemēram, 8. jūnijā SIA “Rota” no cita Latvijas reģistrēta PVN maksātāja saņems preces savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai un nodokļa rēķinu, kas izrakstīts 5. jūnijā. Tātad nodokļa rēķinā norādīto PVN SIA “Rota” būs tiesīga uzrādīt PVN deklarācijā par jūniju vai jūliju, ja tās taksācijas periods ir viens mēnesis. Ja taksācijas periods ir viens ceturksnis, tad priekšnodoklis iekļaujams PVN deklarācijā par otro vai trešo ceturksni.
Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem
Ļoti svarīgas izmaiņas ir veiktas likuma 105. pantā, kas nosaka priekšnodokļa korekcijas zaudētiem parādiem attiecībā uz parāda rašanās termiņa ierobežojumu. Šis pants ir papildināts ar jaunu 2.1 daļu, kura nosaka, ka tiks uzskatīts, ka nosacījums par trīs gadu periodu ir izpildīts, ja trīs gadu laikā no parāda rašanās brīža ir –
-
iesniegts prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja – attiecībā uz šā panta trešajā daļā minēto gadījumu (parāds ir €430 vai vairāk);
-
uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra – attiecībā uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu;
-
uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra – attiecībā uz šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.
Līdz ar to būs atrisināta problēma, kas radās PVN maksātājiem gadījumos, kad tiesvedība par parāda piedziņu vai parādnieka maksātnespējas process norit ilgāk nekā trīs gadus.
Būvniecības pakalpojumi un terminoloģijas saskaņošana
Tā kā PVN likumā iekļautie termini attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, tostarp būvniecības pakalpojumiem, neatbilst Būvniecības likumā (spēkā no 01.10.2014) lietotajiem terminiem, grozījumi nosaka visā likumā termina “renovācija” vietā lietot terminu “atjaunošana,” bet termina “rekonstrukcija” vietā – “pārbūve.” Atbilstoši jauniem būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (
MK noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”) no PVN likuma 142. panta ceturtās daļas uzskaitījuma ir svītrots 3. punkts – “būves nulles cikla izbūve,” jo šāds termins tajos nav paredzēts.
Ir grozīta arī PVN likuma 142. panta pirmā daļa, kura nosaka, kādiem pakalpojumiem piemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību, izsakot to šādi: “Šā panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas atjaunošanai, vienkāršotai atjaunošanai, pārbūvei, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana.”
Ar nožēlu jākonstatē, ka Saeima nav atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto šīs normas redakciju, kas paredzēja piemērot apgriezto PVN maksāšanas kārtību “…jebkurai būvdarbu veikšanai, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertai visa veida projektēšanai.”
EM ieskatā PVN likuma 142. panta pirmajā daļā ir ietverta norāde uz jebkāda veida būvdarbiem un projektēšanu, proti, “…to nemaina arī tas, ka ir ietverta atsevišķa norāde uz vienkāršotiem būvniecības procesiem. Pēc savas būtības arī šo vienkāršoto būvniecības procesu ietvaros tika veikti būvdarbi. Tas, ka renovāciju (atjaunošana) un rekonstrukciju (pārbūve) noteiktos gadījumos varēja veikt, izmantojot vienkāršotu būvniecības procesu, nemaina to, ka tika veikta renovācija vai rekonstrukcija. Arī spēkā esošajā būvniecības regulējumā atkarībā no plānoto būvdarbu veida un būves (ēkas un inženierbūves) veida ir paredzēti dažādi būvniecības procesa veidi, kā arī ir noteikti gadījumi, kuros personai nav nepieciešama nekāda veida atļauja. Tomēr tas nemaina to, ka visos gadījumos tiek veikti kāda noteikta veida būvdarbi. Būvniecības likuma 1. pantā ir nosaukti būvdarbu veidi – atjaunošana, ierīkošana, konservācija, nojaukšana, novietošana, pārbūve un restaurācija. Papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos, lai norādītu uz jaunas (iepriekš nebijušas) būves radīšanu, tiek lietots jēdziens “jauna būvniecība.” Šos visus iepriekš norādītos būvdarbu veidus apvieno virsjēdziens “būvdarbi,” kas definēts Būvniecības likuma 1. panta 2. punktā.”
Mūsuprāt, ja būtu pieņemts EM priekšlikums, gan VID, gan PVN maksātājiem šī likuma norma kļūtu skaidrāka un nerastos strīdi par tās atšķirīgu interpretāciju.
Citi grozījumi
Papildus jau minētajiem grozījumiem likumā ir veiktas šādas izmaiņas:
-
PVN 0% likmi piemēros tieši preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijā atzīta Sabiedroto spēku štāba locekļiem un viņu apgādājamiem, kā arī degvielas piegādēm, kas iekšzemē piegādāta ASV vēstniecībai Latvijā un tās diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem un administratīvi tehniskajam personālam (ar 01.01.2018);
-
saistībā ar jauno Muitas kodeksu ir precizēta PVN likumā lietotā terminoloģija, kā arī paplašinātas iespējas nerezidentiem nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā;
-
atbrīvojumu no PVN piemēros arī tādām azartspēlēm un izlozēm, kuru organizēšana notiek ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
