Transfertcenu metodes – izvēle un piemērošana ar 2018. gadu (1)

Kamēr likumdevējs izvērtē likumu “Par nodokļiem un nodevām” un papildina to ar jauniem terminiem attiecībā uz saistītām personām un to savstarpējiem darījumiem, domā par kontrolētā darījuma vai to kategorijas summas materialitātes slieksni, atkarībā no kura saistītām personām būs jāiesniedz transfertcenu (TC) dokumentācijas globālā un/vai vietējā daļa, tikmēr jau tagad ir skaidrs, kādas TC noteikšanas metodes UIN maksātāji būs tiesīgi izvēlēties, lai noteiktu, vai komerciālās vai finanšu attiecībās starp saistītām personām paredzētie nosacījumi atbilst nesaistīto pušu principam. Šajā rakstā – par 2017. gada 14. novembra MK noteikumos Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (spēkā ar 2018. gada 1. janvāri) noteiktajām darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodēm, to izvēli un piemērošanas kārtību.
 
Darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes
 
Minēto MK noteikumu 13.–17. punktā ir definētas metodes, kuras UIN maksātāji varēs izmantot, lai piemērotu nesaistītu uzņēmumu darījumu principu.
 
Darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai izmantojamās metodes joprojām ir piecas, no kurām –
  • četras (salīdzināmo nekontrolēto cenu metode, tālākpārdošanas cenu metode, izmaksu pieskaitīšanas metode, darījumu tīrās peļņas metode) ir uzskatāmas par vienpusējām, jo finanšu rādītāju pārbauda tikai vienai no darījumā iesaistītajām personām, bet
  • viena (peļņas sadalīšanas metode) ir uzskatāma par kombinēto, jo saskaņā ar ieguldījuma analīzi kombinēto peļņu sadala starp vairākām darījumā iesaistītām personām.
Būtiski norādīt, ka TC noteikšanas metožu atlases mērķis vienmēr ir atrast vispiemērotāko metodi konkrētam gadījumam, un tās izvēle ir atkarīga no konkrētajiem faktiem un apstākļiem.
 
Salīdzināmo nekontrolēto cenu metode
 
Saskaņā ar MK noteikumu 13. punktu šo metodi piemēro, veicot darījumus ar precēm un pakalpojumiem, kuru cenas ir salīdzināmas.
 
Atbilstoši vispārpieņemtiem principiem šīs metodes ietvaros saistītu personu savstarpējā darījumā piemērotā cena tiek salīdzināta –
  • ar saistītas personas un ar to nesaistītas personas veikta salīdzināma darījuma cenu (iekšējā cena); vai
  • ar citu nesaistītu personu veikta salīdzināma darījuma cenu (ārējā cena); vai arī, ja tas ir pietiekami salīdzināmi, tad
  • ar apkopotu publiski pieejamu informāciju par salīdzināmu nesaistītu personu veiktu darījumu cenām (ārējo cenu apkopota informācija).
MK noteikumu 2. pielikuma 1. punktā ir ilustrēts salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes piemērošanas gadījums.
 
Tālākpārdošanas cenu metode
 
Saskaņā ar MK noteikumu 14. punktu šo metodi piemēro tālākpārdevēja preču iegādes no saistītas personas darījumiem, ja tālākpārdevējs pārdod preci tālāk nesaistītai personai.
 
Šīs metodes piemērošanā nesaistītai personai noteiktā tālākpārdošanas cena tiek samazināta par bruto peļņu, no kuras tālākpārdevējam būtu jāsedz pārdošanas un administrācijas izmaksas, gūstot atbilstošu peļņu vai peļņas normu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījuma vērtību ietekmējošus faktorus.
 
Atbilstoši vispārpieņemtiem principiem šīs metodes ietvaros saistītu personu savstarpējā darījumā tālākpārdevēja gūtā tālākpārdošanas cenas starpība (bruto peļņas norma) tiek salīdzināta –
  • ar tālākpārdošanas cenu starpību (bruto peļņas normu), ko tālākpārdevējs nopelna par precēm, kuras tas iegādājies un pārdevis salīdzināmos nekontrolētos darījumos (iekšējais salīdzināmais);
  • vai ar tālākpārdošanas cenu starpību (bruto peļņas normu), ko gūst nesaistītas personas salīdzināmos nekontrolētos darījumos (ārējais salīdzināmais).
Tālākpārdošanas cenu starpību (bruto peļņas normu) aprēķina šādi:
 
 
MK noteikumu 2. pielikuma 2. punktā ir ilustrēts tālākpārdošanas cenu metodes piemērošanas gadījums.
 
Izmaksu pieskaitīšanas metode
 
Saskaņā ar MK noteikumu 15. punktu šo metodi piemēro preču (produktu) pārdevēja (ražotāja) vai pakalpojumu sniedzēja darījumiem, ja preces tiek pārdotas vai pakalpojumi sniegti saistītai personai.
 
Šīs metodes piemērošanā pārdevēja pārdotās produkcijas vai pakalpojuma sniedzēja sniegto pakalpojumu tiešajām un netiešajām izmaksām, kas saistītas ar kontrolēto darījumu, tiek pieskaitīts atbilstošs izmaksu uzcenojums, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījuma cenu ietekmējošus faktorus.
 
Atbilstoši vispārpieņemtiem principiem šīs metodes ietvaros saistīto personu savstarpējā darījumā pārdevēja pieskaitītais izmaksu uzcenojums tiek salīdzināts –
  • ar izmaksu uzcenojumu, ko pārdevējs piemēro salīdzināmā nekontrolētā darījumā (iekšējais salīdzināmais); vai
  • ar izmaksu uzcenojumu, ko piemērojušas nesaistītas personas salīdzināmos nekontrolētos darījumos (ārējais salīdzināmais).
 
Izmaksu uzcenojumu aprēķina šādi:
 
 
MK noteikumu 2. pielikuma 3. punktā ir ilustrēts izmaksu pieskaitīšanas metodes piemērošanas gadījums.
 
(nobeigums nākamajās Īsziņās)
 
**
PwC konsultantu komentāri MindLink.lv arī par šādām transfertcenu tēmām:
..un citi raksti (meklēt)
 
 
 
Kontaktinformācija
Zane Smutova
PwC Nodokļu nodaļas vecākā konsultante
zane.smutova@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 19.12.2017