Eiropas Savienības PVN sistēma piedāvā lielu skaitu atbrīvojumu. Unikāls atbrīvojums ir pieejams pakalpojumiem, ko neatkarīga personu grupa sniedz saviem dalībniekiem, izpildot vairākus kritērijus. Tomēr ne visas dalībvalstis atzīst šādu pakalpojumu atbrīvošanu no PVN, uzskatot, ka tās rezultātā var notikt manipulēšana ar PVN. Šajā rakstā – par kritērijiem un atšķirībām šī principa iestrādē Baltijas valstu regulējumā.
PVN atbrīvojums neatkarīgai personu grupai ES ietvaros
PVN direktīvas 132.(1)(f) pants uzliek dalībvalstīm pienākumu atbrīvot no PVN pakalpojumus, ko sniedz neatkarīga personu grupa, kura veic tādu darbību, kas ir atbrīvota no PVN vai attiecībā uz kuru šīs personas nav PVN maksātājas, lai sniegtu saviem dalībniekiem pakalpojumus, kas ir tiešā veidā nepieciešami šīs darbības veikšanai, ja šī grupa no saviem dalībniekiem vienkārši iekasē summu, kas precīzi atbilst viņu daļai kopējos izdevumos, taču šāds atbrīvojums nedrīkst radīt konkurences izkropļojumu.
Kritēriji
PVN direktīvas 132.(1)(f) pants nosaka piecus kritērijus, kas jāizpilda, lai varētu piemērot šo atbrīvojumu:
-
pastāv neatkarīga grupa, kura sniedz pakalpojumus personām, kas ir tās dalībnieki;
-
visi dalībnieki veic darbību, kas ir atbrīvota no PVN vai arī netiek uzskatīta par saimniecisko darbību PVN vajadzībām;
-
neatkarīgās grupas sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt tiešā veidā nepieciešamiem dalībnieku izmantošanai savā darbībā, kas ir neapliekama darbība vai nav saimnieciskā darbība;
-
neatkarīgā grupa no saviem dalībniekiem atgūst tikai uz tiem attiecināmo daļu grupas izdevumos, kas rodas, sniedzot tiem neapliekamus pakalpojumus;
-
grupas dalībniekiem sniegto pakalpojumu atbrīvošana no PVN nedrīkst radīt konkurences izkropļojumu, tātad tas nedrīkst būt ārpakalpojuma līgums un nedrīkst pastāvēt vai konkurēt tirgū.
Diemžēl PVN direktīva neparedz sīkāku regulējumu šī atbrīvojuma piemērošanai. Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos viedokļus par atbrīvojuma piemērošanu, PVN komiteja ir publicējusi darba ziņojumus Nr. 856 no 2015. gada 6. maija un Nr. 654 no 2010. gada 3. marta, lai precizētu šo kritēriju praktisko piemērošanu.
Atšķirības
Tabulā esam apkopojuši atšķirības PVN direktīvas prasību pārņemšanā Baltijas valstu PVN regulējumā:
|
132.(1)(f) pants Baltijas valstu regulējumā
|
Praktiskā īstenošana Latvijā
|
Praktiskā īstenošana Igaunijā
|
Praktiskā īstenošana Lietuvā
|
|
Neatkarīga personu grupa
|
Rakstiska vienošanās par grupas dalībnieku savstarpējo pakalpojumu sniegšanu
|
Nav skaidrojuma
|
Atsevišķa juridiska persona, kas sniedz pakalpojumus saviem dalībniekiem
|
|
Dalībnieku statuss
|
PVN maksātāji, kas veic neapliekamu darbību, vai arī neapliekamas personas
|
PVN maksātāji, kas veic neapliekamu darbību, vai arī neapliekamas personas
|
PVN maksātāji, kas veic neapliekamu darbību, vai arī neapliekamas personas
|
|
Grupas sniegtajiem pakalpojumiem jābūt tiešā veidā nepieciešamiem dalībnieku darbības veikšanai
|
Nav skaidrojuma
|
Nav skaidrojuma
|
Nav skaidrojuma
|
|
Grupa no saviem dalībniekiem vienkārši iekasē summu, kas precīzi atbilst viņu daļai kopējos izdevumos
|
Uzcenojums atļauts
|
Nav skaidrojuma
|
Uzcenojums atļauts īpašos apstākļos
|
|
Konkurences izkropļojums
|
Nav skaidrojuma
|
Nav skaidrojuma
|
Nav norāžu par vērtēšanas kritērijiem
|
Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvija savā PVN likumā ir iestrādājusi diezgan skaidrus kritērijus neatkarīgas personu grupas dalībniekiem sniegto pakalpojumu atbrīvošanai no PVN, piemēram, šī atbrīvojuma piemērošanas pamatojumu. Tomēr bez oficiāla skaidrojuma šo kritēriju praktiskajai piemērošanai ir iespējamas dažādas interpretācijas.
Neatkarīgas personu grupas dalībniekiem sniegto pakalpojumu atbrīvošana no PVN ir diezgan jauns regulējums Baltijas valstīs, un ne visas ievēro PVN komitejas darba ziņojumā sniegtos norādījumus. Turklāt visas dalībvalstis gaida EST nolēmumu lietā Nr. C-326/15 DNB Banka pret VID ar cerību, ka tas ieviesīs lielāku skaidrību par minēto kritēriju praktisko piemērošanu.
