Globālais kriptovalūtu bums – kā aprēķināt nodokļus Latvijā? (2)

 
 
Kriptovalūta kā nodokļu objekts fiziskām personām Latvijā
 
Latvijas nodokļu normatīvie akti nesniedz kriptovalūtas definīciju un nepaskaidro nodokļu piemērošanu ienākumam no kriptovalūtām, tādēļ nodokļu maksātājiem var rasties daudz jautājumu, deklarējot ienākumu un maksājot nodokļus. Ja nav pieejams skaidrojums konkrēta veida ienākumam vai darījumiem, tad atbilstoši normatīvo aktu interpretācijas principiem ir jāseko vispārējam regulējumam. 
 
Primāri kriptovalūtu var kļūdaini uzskatīt par elektronisko naudu sava nosaukuma dēļ. Diemžēl šāda vienkārša pieeja ir pretrunā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2. panta 2.1 daļu, jo elektroniskās naudas maksājumu pakalpojumus var sniegt tikai iestādes, kam ir atbilstošās tiesības (kredītiestādes, maksājumu iestādes u.c.), taču jaņem vērā, ka kriptovalūtu emitenti nav šādas iestādes. 
 
Tāpat, pirmšķietami kriptovalūtas varētu uztvert kā finanšu instrumentus, jo ienākums no kriptovalūtas vienības iegādes rodas tikai pēc tās atsavināšanas. Tomēr arī šāda sapratne neatbilst Latvijas normatīvajiem aktiem, jo kriptovalūtām nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa un tās nav ekonomiski piesaistītas nevienas valsts valūtai. Tādējādi darījumiem ar kriptovalūtām šobrīd netiek piemērots arī Finanšu instrumentu tirgus likums.
 
Atbilstoši šī brīža VID skaidrojumam, ienākumi no kriptovalūtas ir uzskatāmi par IIN likuma 8. panta trešās daļas 21. punktā noteiktajiem fiziskās personas citiem ienākumiem, kam būtu jāpiemēro IIN pamatlikme (pašlaik progresīvā IIN likme). Tādējādi bez vienota nodokļu iestāžu viedokļa, sekojot vispārējiem noteikumiem, ienākumus no kriptovalūtas varētu klasificēt kā dažādus citus ienākumus, kas vērtējami atbilstoši Bitcoin darījuma mērķim. Tas ir īpaši svarīgi, jo šobrīd Bitcoin un citas kriptovalūtas galvenokārt tiek izmantotas investīciju nolūkos, kā samaksa par precēm un pakalpojumiem vai atalgojums, kam saskaņā ar IIN likumu nodoklis piemērojams atbilstoši konkrētiem noteikumiem.
 
Kaimiņvalstu pieredze
 
Saskaņā ar PwC globālā tīkla ietvaros veikto aptauju arī ārvalstīs nodokļu iestādes lielākoties nav izstrādājušas noteikumus darījumiem ar kriptovalūtām. Pētījuma ietvaros aicinājām kolēģus formulēt, kāda veida ienākums fiziskām personām būtu ienākums no kriptovalūtas vērtības pieauguma atbilstoši šī brīža vispārējam nodokļu regulējumam. Aptaujas rezultātā vairākums uzskatīja, ka kriptovalūta ir kapitāla aktīvs, kas rada kapitāla pieaugumu tā atsavināšanas brīdī.
 
Mūsu viedoklis
 
Arī mēs uzskatām, ka kriptovalūta nodokļu piemērošanas vajadzībām vairāk atbilst kapitāla aktīvam, kas rada kapitāla pieaugumu tā atsavināšanas brīdī. Attiecīgi ienākums no kapitāla pieauguma ir nosakāms, salīdzinot tā iegādes cenu ar atsavināšanas cenu. Tā kā darījumi ar kriptovalūtām ir bezskaidras naudas darījumi, var noteikt to iegādes un atsavināšanas vērtību saskaņā ar to tirgus cenu darījuma brīdī. Līdz 2017. gada beigām nodokļa likme kapitāla pieaugumam bija 15%, bet ar 2018. gada 1. janvāri – 20%.
 
Vienlaikus jāņem vērā, ka populāra kļūst arī kriptovalūtu izmantošana norēķinos par precēm un pakalpojumiem (t.i., preces pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam tas ir algotā darba vai saimnieciskās darbības ienākums). Attiecīgi šie ienākumi ir jāvērtē pēc būtības, un nodokļi jāpiemēro atbilstoši attiecīgā ienākuma veidam, piemēram, saņemot kriptovalūtu kā samaksu par pakalpojumu, ienākumam ir jāpiemēro attiecīgā likme kā saimnieciskās darbības ienākumam.
 
Praktiskais ieteikums
 
Visvienkāršākais darījums, ko var veikt ar kriptovalūtu, ir tās iegāde vai atsavināšana par valūtu (EUR, USD utt.), jo starptautiski atzīto valūtu kursi tiek regulēti centralizēti, dodot iespēju precīzi aprēķināt iegādātā kapitāla aktīva vērtību iegādes un atsavināšanas brīdī. Tā kā ārzemēs, it īpaši ASV, norēķini ar kriptovalūtām par dažāda veida precēm un pakalpojumiem ir visai izplatīti, ir izstrādāti vairāki rīki un mobilās aplikācijas darījumu veikšanai un uzskaitei, kas ļauj noteikt kriptovalūtas vērtību darījuma brīdī, sniedzot pietiekamu informāciju pareizai nodokļu piemērošanai.
 
Publiski pieejamie informācijas avoti iesaka sekot līdzi saviem kriptovalūtu darījumiem, norādot darījuma brīdi, kā arī ienākumu no attiecīgā darījuma. Šī informācija noderēs darījuma deklarēšanas brīdī, kad nodokļu maksātājam vajadzēs noteikt kapitāla aktīva atsavināšanas brīdi un tā vērtību nodokļu piemērošanas vajadzībām. Tādā veidā šīs aplikācijas nodrošina ātrus iekšzemes un starptautiskos maksājumus, kā arī saglabā informāciju par darījuma vērtību un brīdi.

 

 
Kontaktinformācija
Jānis Gavars
PwC Legal jurists
janis.gavars@pwc.com
Irēna Arbidāne
PwC Nodokļu nodaļas menedžere
irena.arbidane@pwc.com
Kristīne Puzo
PwC Nodokļu nodaļas konsultante
kristine.puzo@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 01.02.2018