Globālais kriptovalūtu bums – kā aprēķināt nodokļus Latvijā? (1)

23.01.2018
 
Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī par dažādiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem. Šī raksta mērķis ir sniegt lasītājam īsu “ievadu kriptovalūtās” un atbildēt uz jautājumu, kā darījumos ar kriptovalūtām fiziskām personām piemērojami nodokļi Latvijā. 
 
Kas ir kriptovalūta
 
Kriptovalūta ir virtuālā valūta, ko līdzīgi jebkuras valsts valūtai var izmantot kā maiņas (maksājumu) līdzekli. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, kriptovalūtu neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumus ar kriptovalūtu aizsargā un kontrolē, izmantojot kriptogrāfiju. Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.
 
Par galvenajām kriptovalūtas priekšrocībām uzskata tās tehnoloģisko aizsargspēju, kā arī iespēju ar to tirgoties globālā tirgū vienkāršā veidā un ar zemām komisijas maksām. Turklāt kriptovalūtu vērtību neietekmē inflācija. Tā rezultātā, pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc dažāda veida kriptovalūtām ir krietni audzis. Tādu kriptovalūtu kā Bitcoin, Etherium un Litecoin vērtība ir augusi neierasti ātri. Turklāt kriptovalūtas būtība ļauj iegādāties tās vienības procenta daļu (piemēram, 0,3% no 1 Bitcoin). Tādējādi, ņemot vērā, ka dažādo kriptovalūtu vērtība tiešā veidā ir atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma dinamikas, arvien vairāk lietotāju veic ieguldījumus kriptovalūtās, veicinot to vērtības pieaugumu. Vienlaikus, atkāpjoties no vispārējās sajūsmas par šo fenomenu, kriptovalūtu bums ir sagādājis sarežģījumus ne tikai daudzu pasaules valstu finanšu regulatoriem, kuri kriptovalūtas ir salīdzinājuši pat ar finanšu tirgus “mežonīgajiem rietumiem,” bet arī nodokļu administrācijām, kurām jārod atbilde uz jautājumu, kā globālais kriptovalūtu bums varētu nodrošināt lielākus ieņēmumus valsts budžetā.
 
Iestāžu viedoklis
 
Lai arī Latvijas normatīvajos aktos nav ieviests kriptovalūtu regulējums, vairākas valsts iestādes ir publiski paudušas savu viedokli par piemērotāko regulējumu, vai drīzāk – tā trūkumu.
 
VID nostāja šobrīd ir tāda, ka no finanšu grāmatvedības uzskaites viedokļa kriptovalūta pēc būtības ir atzīstama par preci (produktu), kas izmantojama kā maiņas līdzeklis, ja puses par to vienojas. Līdzīgus uzskatus ir paudusi arī Latvijas Banka, norādot, ka kriptovalūtas ir līgumisks, nevis likumisks maksāšanas līdzeklis, ko var izmantot maiņas darījumos. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst, ka “Bitcoin un tam līdzīgie instrumenti nav uzskatāmi arī par oficiālu valūtu vai likumīgu maksāšanas līdzekli, ņemot vērā, ka šāda tipa instrumentu emisija un izmantošana netiek regulēta, un tie nav piesaistīti kādas valsts nacionālajai valūtai.”
 
Tātad varam secināt, ka Latvijā kriptovalūta ir pielīdzināta jebkurai precei vai pakalpojumam, kam vērtība ir jānosaka oficiāli atzīstamā valūtā. Tā kā pastāv dažādi kriptovalūtas tirgi, kas veidoti uz piedāvājuma un pieprasījuma bāzes, šāds viedoklis lietotājiem gan nodrošina priekšrocības, gan paredz ierobežojumus, piemēram, nesniedzot skaidrojumu par nodokļu piemērošanu darījumos ar kriptovalūtu.
 
Papildu grūtības rada kriptovalūtas neparedzamās svārstības, kas nav atkarīgas no jebkuras valsts ekonomiskās situācijas, bet tikai no kriptovalūtas pieprasījuma. Pavisam nesen varēja novērot strauju Bitcoin vērtības kritumu, kas izskaidrojams ar to, ka liela daļa Bitcoin investoru izmantoja ierobežotās pārdošanas rīkojuma funkciju (angļu val. -  sell limit order), paredzot rīkojumu pārdot Bitcoin brīdī, kad tā vērtība sasniedz EUR 10000. Tomēr šim kritumam sekoja turpmākais Bitcoin vērtības pieaugums – pēdējo četru mēnešu laikā 1 Bitcoin vērtība ir trīskāršojusies – no 3686 ASV dolāriem 2017. gada 15. septembrī uz 12759 ASV dolāriem 2018. gada 20. janvārī.
 
Pirmie soļi Eiropas Savienībā
 
Lai arī Eiropas Savienības līmenī joprojām nav vienota skatījuma par kriptovalūtu regulējumu, Eiropas Savienības Tiesa (EST) jau 2015. gada 22. oktobra spriedumā lietā Skatteverket pret David Hedqvist ir norādījusi, ka Bitcoin nav nedz vērtspapīrs, kas piešķir īpašumtiesības juridiskām personām, nedz tamlīdzīgs vērtspapīrs. Bitcoin mērķis ir būt par maksāšanas līdzekli. Šajā lietā EST īpaši akcentēja, ka darījumi, kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa pret Bitcoin vienībām un otrādi, ir atbrīvojami no PVN. Tādējādi EST atzina, ka Bitcoin ar savu mērķi būt par maksāšanas līdzekli ir pielīdzināms valūtai, kuru lieto kā maksāšanas līdzekli.
 
Tā kā EST spriedumi ir saistoši arī Latvijā, jānorāda, ka PVN likums ir interpretējams tādējādi, ka kriptovalūtas vienības ir atzīstamas par maksāšanas līdzekļiem un darījumi ar tām ir atbrīvojami no PVN.
 
Arī Eiropas Komisija ir sniegusi savu viedokli, citstarp norādot uz plāniem regulēt darījumus ar kriptovalūtām. Taču vismaz šobrīd šīs iniciatīvas galvenokārt ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Vienlaikus ir skaidrs, ka kriptovalūtu regulējuma ieviešana prasītu apjomīgus grozījumus vairākos Eiropas Savienības finanšu sektoru regulējošajos tiesību aktos.
 

..turpinājums

 
Kontaktinformācija
Jānis Gavars
PwC Legal jurists
janis.gavars@pwc.com
Irēna Arbidāne
PwC Nodokļu nodaļas menedžere
irena.arbidane@pwc.com
Kristīne Puzo
PwC Nodokļu nodaļas konsultante
kristine.puzo@pwc.com

Tel: 67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 23.02.2018