Pirmais ieskats Kopfinansējuma pakalpojumu likumā

 
21.11.2017
 
Septembra sākumā Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projekts, paredzot noteikumus un prasības savstarpējo aizdevumu pakalpojumu sniegšanā.1 Lai arī likumprojekts šobrīd ir tikai sācis savu oficiālās saskaņošanas ceļu valsts pārvaldē, jau tagad redzams, kādus jautājumus likumprojektā ir plānots regulēt. Par tiem sīkāk – šajā rakstā.
 
Kopfinansējuma pakalpojumu platformas
 
Pašreizējā redakcijā likumprojekts ir attiecināms tikai uz savstarpējo aizdevumu (angl. peer-to-peer) platformām, neattiecinot to uz kolektīvo finansēšanu dažādos kapitāla instrumentos (angl. equity crowdfunding).2
 
Likumprojektā ir paredzēta kopfinansējuma platformu licencēšanas un uzraudzības kārtība, nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējs var uzsākt darbību Latvijā pēc reģistrācijas kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kuru uztur Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tādējādi kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas un darbības uzraudzības nodrošināšana ir uzticēta FKTK.
 
Pašreizējā redakcijā kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējiem ir noteikta 50 000 eiro kapitālsabiedrības pamatkapitāla prasība. Likumprojektā ir atspoguļots arī FKTK darbības finansēšanai veicamo maksājumu apmērs, paredzot, ka līdz ar reģistrāciju maksājama nodeva 4 000 eiro apmērā un ikgadējā nodeva 7 000 eiro apmērā, kā arī papildus līdz 1,4% no kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēja bruto ieņēmumiem gadā.3
 
Svarīgi arī norādīt, ka ar likumprojektu tiek mainīta ierastā savstarpējo aizdevumu platformu darbība, kuras ietvaros investoriem tiek piedāvāts iegādāties prasījuma tiesības (slēdzot cesijas darījumu) uz jau izsniegtiem aizdevumiem patērētājiem. Atbilstoši plānotajam regulējumam savstarpējo aizdevumu pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, nosakot, ka tā vietā starp ieguldītāju un kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju tiek slēgts īpašs līgums, kura ietvaros ieguldītājs nodod naudas līdzekļus kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējam ar mērķi izsniegt tos ieguldītāja izvēlētam finansējuma saņēmējam vai finansēt finansējuma saņēmēju, iegūstot kredīta devēja kredītprasības un par ieguldītāja iegūtajām kredītprasībām izsniedzot naudas līdzekļus kredīta devējam.
 
Kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējiem citstarp ir noteikti piesaistāmā finansējuma griesti, t.i., kopfinansējuma pakalpojumu sniedzējam ir tiesības piesaistīt ieguldītāju līdzekļus vienam finansējuma saņēmējam tādā apmērā, kas 12 mēnešu laikā kopsummā nepārsniedz šādu apmēru:
  1. sniedzot pakalpojumu, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai – 10 000 eiro;
  2. sniedzot minēto pakalpojumu, kā arī pakalpojumu, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai – 100 000 eiro.
Tātad galvenie likumprojektā paredzētie jautājumi ir –
  1. pakalpojumu sniedzēja darbības uzsākšanas un reģistrācijas kārtība;
  2. vispārīgās prasības pakalpojumu sniedzēja darbībai;
  3. kapitāla prasības un peļņas sadale;
  4. pakalpojumu sniedzēju līgumiskās attiecības un maksājumu administrēšana;
  5. ieguldītāju interešu aizsardzība;
  6. interešu konfliktu novēršana;
  7. FKTK uzraudzības funkcijas;
  8. FKTK sniedzamā informācija un reklāmas ierobežojumi;
  9. pārejas noteikumi, kas paredzēti esošo pakalpojumu sniedzēju pārejai uz jauno regulējumu.
Tā kā šim projektam priekšā vēl ir likumdošanas process Saeimā, visdrīzāk tā pašreizējā redakcijā tiks veiktas izmaiņas. Par tām turpināsim informēt MindLink.lv abonentus.
_______________________
1 Līdz ar šo likumprojektu plānots veikt attiecīgus grozījumus arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītu reģistra likumā.
2 Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka kopfinansējuma platformas ar finansiālo atdevi tiek iedalītas savstarpējos aizdevumos (angl. peer-to-peer) un kapitāla finansēšanā jeb kolektīvā finansēšanā investīcijās dažādos kapitāla instrumentos (angl. equity crowdfunding).
3 Vienlaikus paredzēts arī maksimālais nodevas apmērs 100 000 eiro gadā.

 

 
Kontaktinformācija
Jānis Gavars
janis.gavars@pwc.com
PwC Legal Jurists

Tel:  67094400
© 2018 PwC. Visas tiesības aizsargātas. PwC apzīmē PwC uzņēmumu tīklu un/vai vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija pieejama www.pwc.com/structure.  | Pēdējās izmaiņas veiktas: 24.11.2017